Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. jūnijs, 2015
Drukāt

Zvejas tiesības pieder valstij, zeme zem ūdeņiem – saimniekam. Kā rīkoties? (5)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Svarīgi

1. Fiziskām vai juridiskām personām jāiesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā iesniegums, lai reģistrētu iekārtas un aprīkojumu, kas nav atzīts par akvakultūras nozares uzņēmuma īpašumu, ja ūdensdzīvnieki tajā tiek turēti bez nodoma piedāvāt tos tirgū un audzētavas – makšķerēšanai.

2. Saskaņā ar Zvejniecības likuma 10. panta sesto daļu un 11. panta devīto daļu ūdeņos, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai, nepiemēro normatīvos aktus par makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām, kā arī par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos.

Man pieder zeme zem ezera ūdeņiem, bet zvejas tiesības pieder valstij. Tāda situācija, cik zinu, ir daudzviet Latgalē. Kā gan es varu izmantot savas īpašnieka tiesības, ja īpašumā, piemēram, vēlos ierīkot zivju audzētavu, bet zvejas tiesības pieder valstij? JĀNIS KUZMANS LUDZAS NOVADĀ

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta Zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļas vecākā referente Gunta Ozoliņa skaidro, ka ezerus, kuros zvejas tiesības pieder valstij, nosaka Civillikuma 1115. panta II pielikums. Zvejas tiesības šādos ezeros izmantojamas līdzīgi kā I pielikumā uzskaitītajos publiskajos ezeros. Ūdeņu īpašniekam privātajos ezeros, kuros ir valsts zvejas tiesības, nav paredzētas papildu privilēģijas zivju krājumu izmantošanā. Makšķerēt ir atļauts jebkurai personai, bet rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā pašvaldība, un tās ir atkarīgas no zvejas limitiem un citiem ar zveju saistītiem ierobežojumiem.

Salīdzinot ar publiskajiem ezeriem, šādos ezeros valsts var arī negarantēt zvejas tiesību pieejamību pilnīgi visiem. Īpaši tas attiecas uz rūpniecisko zveju, kurā visu zvejas rīku limitu var iznomāt, piemēram, vienam zvejniekam – ezera īpašniekam. Priekšroka zvejas tiesību nomā ir ezera piekrastes zemes īpašniekiem, ja šajos ūdeņos rūpnieciskās zvejas tiesības nenomā specializētas vietējās zvejnieku sabiedrības.

Ezera īpašnieks, saņemot pašvaldības pilnvarojumu, var kļūt par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību organizētāju, ja ir iesaistīts un veic papildu zivju resursu pavairošanas un aizsardzības pasākumus, ievērojot Ministru kabineta noteikumus “Licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas kārtība”. Var arī organizēt licencēto rūpniecisko zveju gadījumā, ja ezerā netiek izmantoti rūpnieciskās zvejas rīki vai nozvejas apjoma gada limiti, ievērojot Ministru kabineta noteikumus “Licencētās rūpnieciskās zvejas kārtība”.

Abos gadījumos, veicot ieguldījumus ezera apsaimniekošanā, iespējams iegūt papildu līdzekļus, kas paliek organizētāja rīcībā pēc pārskaitījuma valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai un tiek izmantoti licencētās zvejas vai makšķerēšanas pārvaldībai, kā arī citiem paredzētiem mērķiem – zivju krājumu pavairošanai un aizsardzībai, makšķerēšanas un ar to saistītā lauku tūrisma attīstībai.

Zvejniecības likuma 23. pants nosaka, ka ar specializētu zivju audzēšanu Latvijas Republikas ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida) var nodarboties, tikai saņemot pašvaldības atļauju, kas saskaņota ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides valsts zinātnisko institūtu “BIOR” un Dabas aizsardzības pārvaldi, bet ūdeņos, kas iekļauti normatīvajā aktā par riska ūdensobjektiem, arī ar Valsts vides dienestu.

Atgādinām, ka Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai” veic akvakultūras nozares uzņēmumu individuālu atzīšanu un piešķir individuālu atzīšanas numuru akvakultūras nozares vai pārstrādes uzņēmumiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. ezers ir dabisks. stav tur tūkstošiem, ja ne vairāk gadu. kāds privātīpašums?

    • absurds esi tu !
      ZEME ar stāv tur tūkstošiem, ja ne vairāk gadu…
      Acīmredzot esi pļēgurs lumpenis,kurš pēc
      algas saņemšanas vispirms apmeklē krogu.

  2. uzskatāms piemērs, kā “valsts” “likumīgi” prihvatizējusi privātīpašumu.
    Praktiski, darīt tur neko nedrīksti bet nodokļi jāmaksā obligāti.
    Par infekcijas slimībām u.c. ir pasaciņas. Pirmskara Latvijā, diezin kāpēc infekcijas neizplatījās. Varbūt tāpēc, ka kurš katrs vis brīvi NEVAZĀJĀS gar privātīpašumiem ?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+