Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
30. oktobris, 2014
Drukāt

Šodien pieņem likumu, kam jāsekmē zemes saimnieciska izmantošana (4)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Šodien Saeimā trešajā un galīgajā lasījumā beidzot skatīs pa kabinetiem ilgi cilāto Zemes pārvaldības likumprojektu, kurš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) bija uzrakstīts pirms trim gadiem, savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ar to noņemas kopš pagājušā gada novembra.

Jaunā likuma galvenais uzdevums būtu sekmēt zemes saimniecisku izmantošanu un aizsardzību, kā arī salāgot zemes īpašnieku intereses ar sabiedriskajām vajadzībām.

Pieņemt Zemes pārvaldības likumu vēl šīs Saeimas laikā spiež vairāki iemesli.

Pirmkārt, zemes reformas pabeigšana, kam oficiāli beigu termiņš noteikts līdz šā gada 30. decembrim. Kaut arī, pēc speciālistu atzinuma, divos šā gada mēnešos tas neizdosies, pēc tās beigām zaudēs nozīmi zemes reformas likumi un citi tiesību dokumenti, kuri pašlaik regulē zemes izmantošanu un aizsardzību.

Otrkārt, jaunajā likumā, kam jāstājas spēkā 2015. gada 1. janvārī, skaidrāk, precīzāk un, pats galvenais, vienuviet jānosaka zemes īpašnieku tiesības un pienākumi, kas pašlaik izmētāti pāri par divdesmit dažādos likumos, izraisot strīdiņus un gadiem ilgu tiesāšanos starp zemes īpašniekiem. Likumprojektā vienuviet apkopoti valsts un pašvaldību pienākumi zemes pārraudzībā, tostarp zemi un tās izmantošanu raksturojošu datu iegūšana no valsts informācijas sistēmām un zemes apsekošana apvidū, lai noteiktu tās stāvokli.

Treškārt, likumam būtu jānovērš zemes nelietderīgas izmantošanas problēmas, kas atsegtas jau pirms septiņiem gadiem sagatavotajās “Zemes politikas pamatnostādnēs 2008. – 2014. gadam”: zemes īpašumu sadrumstalotība; lauksaimnieciski izmantojamu zemju aizaugšana; zemes auglības samazināšanās; nevērtīgu meža platību palielināšanās; nekontrolēta apbūves izplešanās uz lauksaimnieciski izmantojamo zemju rēķina; ārvalstu pircēju iespiešanās zemes tirgū. Cita starpā likumprojekts paredz tiesības pašvaldībām ierosināt zemes ierīcības projekta izstrādi zemes konsolidācijai jeb īpašumu robežu maiņai, ja tai piekrīt zemes privātīpašnieki.

Viens no likumprojekta autoriem – VARAM Telpiskās plānošanas departamenta zemes politikas nodaļas vadītājs Edvīns Kāpostiņš – atzīst, ka likumprojekts gadiem ilgi nekustēja no vietas tāpēc, ka zemes izmantošana un īpašuma tiesības ir ļoti jūtīgas tēmas, kur saduras īpašnieku bieži vien ļoti atšķirīgās intereses. Lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas ilgi pārmeta valdībai par rīcības trūkumu zemes nesaimnieciskas izmantošanas novēršanai. Taču ministrijās ilgi nevarēja izšķirties par labāko risinājumu, tāpat saprast, ko turpmāk iesākt ar neprivatizēto, valstij vai pašvaldībām piekrītošo zemi. Pašlaik likumprojekts paredz, ka rezerves zemes fonds un zemes reformas pabeigšanas fonds tiek nodots pašvaldību valdījumā. Rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu valdītājs ir vietējā pašvaldība līdz Ministru kabineta rīkojuma izdošanai par zemes ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda vai zemes ierakstīšanai zemesgrāmatā uz vietējās pašvaldības vārda.

Lai nepieļautu zemes nesaimniecisku izmantošanu un spekulācijas, Zemes pārvaldības likumprojektā sākotnēji paredzēja sadaļu par valsts zemes fondu. Bet, tā kā tautas kalpus spieda cits termiņš – šā gada 30. aprīlī zuda pēdējie formālie ierobežojumi ārzemniekiem zemes iegādei Latvijā –, to pēdējā brīdī iegrūda likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumos. Ministrijās ilgi nebija skaidrības, kurš būs šī fonda pārvaldnieks. VARAM plānoja, ka zemei būs divi: valsts mērogā Zemkopības ministrijai (ZM) pakļautais Lauku attīstības fonds(LAF) un vietējās pašvaldības – savās administratīvajās teritorijās. Tagad zināms, ka Latvijas zemes fonda pārvaldnieks, kam jāsāk darboties ne vēlāk kā 2015. gada 1. jūlijā, būs jauns veidojums, kurā ietilps LAF, finanšu institūcija “Altum” (bijusī Hipotēku un zemes banka) un Latvijas Garantiju aģentūra.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts un likumprojekta galvenais referents Edvards Smiltēns (“Vienotība”) domā, ka likumprojektu šodien pieņems. Jautāti, kāpēc šo likumprojektu tik ilgi gatavojuši komisijā, gan viņš, gan Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) skaidro, ka, pirmkārt, tas ir jauns likums, kura redakcija bijusi jāskata ar sevišķu rūpību. Otrkārt, komisijā bija sakrājušies daudz citu neskatītu likumprojektu, kas saņemti mantojumā kopš tā laika, kad komisiju vadīja Vjačeslavs Dombrovskis. “Pagājušā gada novembrī, kad komisija saņēma Zemes pārvaldības likumprojektu, tikko bija notikusi Zolitūdes traģēdija, un bijām spiesti vispirms steidzami pievērsties tiem likumprojektiem, kuri skar būvniecību, pārējos atliekot malā,” piebilst Edvards Smiltēns.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Melita Kadiķe (dzimusi Liepjāne) Atbildēt

    Vai beidzot arī mūsu tēvam piederējušo – nepārdoto īpašumu atdos likumīgajiem mantiniekiem Latvijas pilsoņiem, par kuru Kredītbanka kompensāciju neizmaksāja ne pirms ne pēc 1940.gada 21.jūlija Rīgā?!

  2. Jācer, ka jaunie zemes likumi būs cilvēcīgāki nekā iepriekšējie un tiks likvidēta situācija, ka māja pieder vienam, bet zeme zem mājas un piemājas dārziņš citam īpašniekam – tas rada bardaku un haosu.

  3. KAD BEIDZOTMES SAGAIDISIM VIENLAIDUS ZEMES UZMERISANU,ka ‘mernieku laikos ” .TM ieredni zin tikai padomju laiku IERADISANU uz sagrozitiem kolhozu un sovhozu planiem [GRAFISKA UZMERISANA}.KAPEC NEPIESAKAS NOBELA PREMIJAI?

  4. Lielāko daļu no šodienas zemes problēmām sekmīgi atrisināja 1990. gada 20. decembrī toreizējās AP pieņemtais likums par zemes nodokli. Saskaņā ar šo likumu zemnieks maksāja tikai viņa saimniecībai individuālu noteikto zemes nodokli, kurš pēc lieluma bija atkarīgs no s-bas atrašanās vietas un zemes auglības. Tā piemēram pie Rīgas s-bas maksāja 96 rbļus par ha zemes, bet Latgalē tikai 10 rbļus par ha. Nebija jāmaksā nekāds PVN, ne arī peļņas vai nekustamā īpašuma nodoklis. Tā veicināja nomaļu apdzīvotību un spieda zemi apstrādāt, jo bija jāmaksā nodoklis.

Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+