Dabā
Laika ziņas

Zemei pietuvojies lielākais asteroīds Vesta 16

Foto no Pixabay.com

Šī gada 19. jūnijā lielākais asteroīds Vesta nonāks opozīcijā, pietuvojoties Zemei līdz 170,6 miljoniem kilometru, maksimumā sasniedzot aptuveni piektā zvaigžņlieluma spožumu (salīdzinājumam: Zeme atrodas vidēji 150 miljonu kilometru attālumā no Saules).Jau tagad tumšās nakts debesīs to iespējams saskatīt pat ar neapbruņotu aci, informē Latvijas Astronomijas biedrība (LAB) un projekts Meteoriti.LV.

Nākamā reize, kad Vesta pietuvosies tik tuvu Zemei, būs pēc 2040. gada.Iepriekšējo reizi opozīcijā tā nonāca 2007. gadā, kad tā atradās 171,2 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Iespēja mēģināt ieraudzīt Vestu ar neapbruņotu aci būs šogad no 5. jūnija līdz 16. jūlijam, bet maksimālo spožumu tā sasniegs tieši opozīcijas laikā 19. jūnijā.

Asteroīds Vesta ir otrs lielākais objekts asteroīdu joslā starp Marsu un Jupiteru, nākamais pēc nepilnus 1000 km lielās pundurplanētas Cereras. Vesta nosaukta par godu romiešu jaunavas dievietei. Tās vidējais izmērs ir apmēram 525 km. Interesanti, ka tās virsmas gaismas atstarošanas koeficients ir 43%, kas ir daudz lielāks nekā, piemēram, Mēnesim (12%). Ja Vestas virsma būtu tāda kā Mēness, to no Zemes ar neapbruņotu aci vispār nekad nebūtu iespējams novērot.

Šogad jūnijā Vestu būs iespējams sameklēt debesīs kā vāju 5,3 zvaigžņlieluma spīdekli. Ap pusnakti tā atradīsies debess dienvidaustrumos-dienvidos apmēram 11 grādus virs horizonta. To atrast varētu palīdzēt spožais Saturns, kas atradīsies apmēram 7,5 grādus pa kreisi uz dienvidaustrumiem no Vestas. Ņemot vērā, ka jūnijā debesis Latvijā vasaras saulgriežu periodā ir gaišas, Vestas labākai novērošanai ieteicams izmantot nelielu tālskati vai teleskopu.

Tiek uzskatīts, ka pirms nepilniem miljards gadiem Vesta piedzīvoja vairākas lielas kosmiskas sadursmes ar citiem asteroīdiem, pazaudējot apmēram 1% no savas masas. Par to liecina uz tās atklātie svaigie meteorītu krāteri, kuru diametrs ir salīdzināms pat ar pašas Vestas izmēriem. Šajās kosmiskajās sadursmēs tās ieži tika izsviesti kosmosā dažādos virzienos. Neliela daļa no šiem akmeņiem nonāca arī Zemes tuvumā un meteorītu veidā nokrita uz Zemes. NASA Down kosmiskais aparāts, kas no 2011. gada 17. jūlija līdz 2012. gada 5. septembrim apstiprināja šo hipotēzi. Tagad vairāki meteorīti, kuru izcelsme ir Vestas grupas asteroīdi, ir apskatāmi arī Latvijā Mazajā meteorītu muzejā,Nīcgales ielā 3a, Rīgā, kur šī gada 30. jūnijā tiks organizēti ANO Asteroīdu dienas pasākumi. Dienas laikā notiks diskusijas arī par asteroīda Vesta izcelsmes meteorītiem.

Papildu informācija par Mazo meteorītu muzeju ir atrodama interneta vietnē .

LA.lv