Praktiski
Dārzs

Zemenes siltumnīcā? Kāpēc gan ne! Šķirņu izvēle, stādīšana, audzēšana 0

Foto-Fotolia

Var diskutēt, vai siltumnīcā būtu jāaudzē daudzgadīgie augi, tostarp zemenes un vīnogas. No vienas puses, daudzgadīgie augi nodrošina patvērumu daudziem kaitēkļiem un infekcijām, kuri nākamajā gadā apdraudēs visus siltumnīcā stādītos augus. Taču neapkurināmā amatieru siltumnīcā ir iespējams iegūt zemeņu ražu gandrīz mēnesi agrāk nekā atklātā laukā – jau jūnija sākumā. Turklāt to praktiski neapdraud kārumnieki strazdi.

Taču jāņem vērā, ka zemenes siltumnīcā pārziemo labāk, ja rudenī tai noņem plēvi un augi dabiski tiek apsegti ar sniegu. Ja plēvi atstāj, sevišķi lielā kailsalā zemenes var arī izsalt.

Kādas šķirnes izvēlēties

Audzēšanai siltumnīcā vispiemērotākās ir agrīnas īsās dienas šķirnes, piemēram, ‘Kokinskaja Raņņaja’, ‘Venta’, ‘Induka’, ‘Zefyr’, ‘Annelise’. Tāpat ļoti interesantas ir neitrālās dienas šķirnes, kas ražo vasaras sākumā un beigās: ‘Everest’, ‘Selva’, ‘Elan’, ‘Milan’, ‘Calipso’. Šo zemeņu stādus Latvijā piedāvā vairākas profesionālas stādaudzētavas.
Savu vietu siltumnīcā var paredzēt tā sauktajām mēnešzemenēm, kas pēc izskata atgādina meža zemenes, bet ar lielākām ogām un ražo visu sezonu līdz pat salnām. Šo šķirņu dēstus ir iespējams iegādāties pie profesionāliem stādaudzētājiem, kā arī izaudzēt saviem spēkiem no sēklām. Latvijā tiek piedāvātas šķirnes ‘Temptation’, ‘Rujana’, ‘Rügen’, ‘Rosana’ (ziedi rozā krāsā) un citas. Krievijā amatieru vidū ļoti populāra ir šķirne ‘Jelizaveta II’ ar samērā lielām ogām; tās sēklas jāmeklē internetveikalos.

Kā izaudzēt dēstus
Mēnešzemeņu dēstu audzēšana no sēklām ilgst vairākas nedēļas. Zemeņu sēklas ir ļoti sīkas, dēstus bieži vien audzē ar piķēšanu. Sēklas izkaisa uz substrāta virsmas, apsmidzina no pulverizatora ar siltu (23–25 oC) ūdeni, lai piespiestu tās pie substrāta, un apsedz ar plēvi. Optimāla substrāta temperatūra sēklu dīgšanai ir 20–23 oC. Bieži vien sēklas pirms sējas iesaka 1–2 mēnešus paturēt ledusskapī, bet pieredze liecina, ka veikalā pirktās sēklas labi dīgst arī bez aukstumapstrādes. Dēstiem ir piemērotas kasetes ar ļoti mazām (~20 mm) ligzdām.

Sējeņu piķēšanu veic pirmās īstās lapas fāzē, kad sīkus augus var droši atšķirt citu no cita. Paaugušos dēstus vēlāk var pārpodot 10 cm lielos podiņos.

Kur un kā stādīt
Pastāvīgā vietā siltumnīcā vai dārzā mēnešzemenes var izstādīt jau maija sākumā 20–25 cm attālumā augu no auga, bet siltumnīcā tās var atstāt podos, kurus novieto uz augsnes virskārtas vai uz grīdas seguma pie sienas vai taciņas galā. Saknes ar laiku ieies augsnē un augi labi pārziemos, bet pats augs atradīsies vismaz 10 cm virs augsnes līmeņa, tāpēc ogas mazāk pieskarsies zemei un mazāk bojāsies. Tāpat šādi iestādītiem augiem netraucē nezāles, tāpēc mēnešzemenes var ilgāku laiku audzēt vienā vietā.

Amatieru siltumnīcā zemenes labāk stādīt gar pašu sienu, tad zemie augi neaizēnos savus kaimiņus blakusdobē, tāpat daļa sakņu sistēmas atradīsies ārpus siltumnīcas, ziemā būs apsegta ar sniegu, tādēļ labāk pārziemos.

Zemenes var stādīt vienā vai divās rindās (šaha lauciņu veidā) 20–25 cm augu no auga gan rudenī, gan pavasarī. Stādot pavasarī, visus vai daļu augu var izvietot iekarināmos podos vai balkona kastēs. Substrāts šādos konteineros iesilst agrāk, tādēļ arī pirmā raža ienāksies agrāk. Tiesa, tā nebūs liela, toties sagādās daudz prieka. Turklāt balkona kasti vai podus var novietot tādā augstumā, lai ogas būtu viegli pieejamas visiem, arī vecākiem ļaudīm, kam pieliekties var būt pagrūti.

Kā kopt un pabarot
Audzējot zemenes dobē, ir vērts to apsegt ar melno agrotīklu, lai novērstu nezāļu augšanu. Vispirms apsedz dobi ar agrotīklu, tad ar krītu iezīmē augiem paredzētās vietas, akurāti izgriež caurumus (labāk krusteniski pārgriezt materiālu vajadzīgajā vietā) un iestāda zemenes.
Mēslošanai ir ērti izmantot lēnas iedarbības līdzekļus. Tos iestrādā augsnē agri pavasarī, ierušinot starp augiem augsnes slānī 8–10 cm dziļi, un turpmāk laista augus tikai ar ūdeni.
Ja siltumnīcā ir ierīkota pilienlaistīšana, zemenes var laistīt ar gurķiem paredzēto barības šķīdumu, bet jāuzmana substrāta mitrums, lai nepārlaistītu. (Gurķiem ir lielāka lapu virsma, tāpēc tiem vajag vairāk mitruma nekā zemenēm.) Zemenēm siltumnīcā nevajadzētu lietot pelnus, jo tās ir jutīgas pret pārlieku sāļu koncentrāciju augsnē. Šī apsvēruma dēļ nav ieteicams lietot arī slieku jeb vermikompostu, jo tā precīzu, augiem nekaitīgu devu, neveicot analīzi, nav iespējams noteikt.

Augsnes vai substrāta bagātināšana ar Trihodermīnu vai Biomiksu ne tikai veicina sakņu attīstību un barības elementu izmantošanu, bet mazina arī pelēkās puves izplatīšanos.

Svarīgi ir laikus izgriezt stīgas un liekās lapas. Siltumnīcas apstākļi – siltums un mitrums – stimulē augu veģetatīvu augšanu, tāpēc ražas veicināšanai ir vērts ierobežot to intensīvu augšanu. Jāizņem ne tikai slimību bojātās lapas, regulāri jāizgriež arī visas stīgas, citādi stādījums drīz vien kļūs pārāk biezs, veidojot labvēlīgus apstākļus slimību un kailgliemežu izplatībai.
Pēc ražas novākšanas ir vērts nogriezt visas lapas un iznīcināt tās, lai mazinātu pelēkās puves izplatības risku. Rudenī ir ieteicams starp augiem iekaisīt līdzekļa Ferramol granulas, lai mazinātu pārziemojošo kailgliemežu daudzumu.

Kā izaudzēt saldas ogas
Zemeņu garša lielā mērā ir atkarīga no laistīšanas un temperatūras režīma. Proti, pārlaistītas ogas ir ūdeņainas un bieži vien puves bojātas. Lai ogas būtu saldas, ir svarīga liela (ap 8–10 oC) dienas un nakts temperatūras starpība. Zemenes ir zemas temperatūras augi, tās vislabāk aug un ražo vēsumā, ja vidējā diennakts temperatūra ir 14–16 oC. No šī viedokļa tās labi sader audzēšanai kopā ar redīsiem un salātiem, bet sliktāk – ar gurķiem un melonēm.

Saistītie raksti

Zemeņu aromāts pastiprinās, ja tās laista skopāk un gaisa mitrums siltumnīcā ir zemāks, taču izteikts aromāts var liecināt, ka ogas sāk bojāties.

Straujāka ogu nogatavošanās veicina sēklu nobriešanu. Jo labāk ir apputeksnējušies ziedi un vairāk aizmetušos sēklas, jo vairāk etilēna tās izdala, tādēļ ogas straujāk nogatavojas. Tāpat etilēnu izdala vairāku sēņu micēlijs, tāpēc ogu nogatavošanos veicina kā Trihodermīns, tā arī pelēkā puve.

LA.lv