Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. jūlijs, 2013
Drukāt

Zemenes un graudus māca audzēt moderni

Foto - Gundega SkagaleFoto - Gundega Skagale

Graudkopji un augkopji jūlijā jau tradicionāli tiekas lauksaimniecības institūtu rīkotajās lauka dienās, lai diskusijās ar selekcionāriem un augu aizsardzības speciālistiem pilnveidotu savu saimniekošanu, gūtu jaunas ierosmes un iepazītos ar aktualitātēm.


 

Jaunas kviešu šķirnes

Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtā šogad lauka diena aizritēja precīzās lauksaimniecības zīmē. Citiem vārdiem sakot – uzsējam pietiekami tajā vietā, kur barības vielu nepietiek, un ekonomējam tur, kur ir pietiekami.

Lai sasniegtu optimālo ražu, katrai šķirnei ir nepieciešams atšķirīgs slāpekļa mēslojuma daudzums, mūsdienu tehnoloģijas, sākot ar vienkāršākiem slāpekļa testeriem un beidzot ar GPS izmantojošiem sensoriem, ļauj to nodrošināt, skaidro precīzās lauksaimniecības konsultante Ilona Vīnkalne. Tas ļauj gan ietaupīt zemnieka līdzekļus, gan nepiesārņot augsni un ūdeņus.

Zemnieki dzirdējuši jau daudz labu vārdu par Stendes jauno akotaino kviešu šķirni ‘Edvins’, kas ir gan ziemcietīga un ražīga, gan arī negaršo mežacūkām. Diemžēl visi ‘Edvina’ kārotāji tika apbēdināti, jo Polijas dēļ aizkavējusies šķirnes ierakstīšana šķirņu reģistrā. Kamēr ‘Edvina’ tur nav, tikmēr sēklas izplatīšana nav atļauta. Atbildīgie ierēdņi sola, ka ‘Edvins’ šķirņu reģistrā varētu parādīties šī gada beigās. Tiesa, lai iegūtu augstas ražas, šo šķirni ir jāmāk audzēt, piemēram, jālieto regulatori, lai kvieši nesagāztos veldrē.

 

Zemeņu diena Pūrē

Zemeņu sezona šogad bija intensīva un īsa, tāpēc tradicionālajā zemeņu dienā Pūrē 11. jūlijā degustēt varēja tikai avenes, kam šobrīd ir ražošanas maksimums. Zemeņu izmēģinājumu lauciņos audzētāji varēja novērtēt dažādas stādīšanas tehnoloģijas un slimību izplatību. Zemeņu selekcionāre Valda Laugale, kā arī augu aizsardzības speciālisti vēl un vēl atgādināja, ka pēc ražas novākšanas jānopļauj vecās zemeņu lapas. Tas visbiežāk ir vienīgais līdzeklis daudzu infekciju samazināšanai. “Jo to dara agrāk un zemāk, jo labāk,” piebilda V. Laugale.

Latvijā zemenes tiek audzētas gan ar tehnoloģijām, kas prasa minimālus ieguldījumus, gan intensīvi augstajos tuneļos, kur viena hektāra ierīkošanai nepieciešami pat 50 tūkstoši latu.

Kā zināms, par pirmajām vietējām ogām pircēji Latvijā ir gatavi maksāt pat desmit latus kilogramā, tāpēc zemeņu audzētāji interesējas par agrīnākas ražas iegūšanu. Pūrē ierīkots salīdzinošais izmēģinājums – stādījumi dobēs, kas klātas ar melno plēvi, un zemajos tuneļos ar dažādu veidu plēves segumiem. Secināts, ka ziedēšana zem segumiem sākas vidēji par 11 dienām agrāk, bet ražošana vidēji par 18 dienām agrāk, nekā audzējot bez seguma.

Salīdzinot šķirnes ‘Honeoye’ saldētos un parastos stādus, konstatēts, ka frigo stādiem ir bijusi labāka ziemcietība un agrāks ogu ienākšanās sākums, kā arī mazāk ērču postījumu, taču tie vairāk slimoja ar lapu plankumainībām. Ražība un ogu kvalitāte starp abiem stādu veidiem būtiski nav atšķīrusies.

Pēdējos gados Latvijas zemeņu stādījumos ļoti izplatās sakņu slimības, ko veicina importēto frigo stādu iegāde. Tāpēc, ievedot stādu materiālu no ārvalstīm, obligāti jāpārliecinās, vai tiem ir augu pase. Holandes stādu pārdevēji paredz, ka stādi pirms stādīšanas tiks kodināti, taču Latvijā to dara tikai retais.

Sakņu puves ierosinātāji augsnē saglabājas pat 10 gadus, tāpēc zemeņu dienas dalībniekiem tika atgādināts, ka zemenes nevajadzētu stādīt pēc kartupeļiem.

 

Šonedēļ – Skrīveros 
un Priekuļos!

Zemkopības zinātniskajā institūtā Skrīveros lauka diena būs rīt, 16. jūlijā. Šogad tajā akcents uz augsnes kaļķošanu un mēslošanu, varēsiet arī speciālistu vadībā novērtēt laukaugu šķirņu izmēģinājumus un salīdzināt 34 ziemas un 24 vasaras rapšu šķirnes, 27 ziemas kviešu šķirnes, 25 sarkanā āboliņa šķirnes, 120 stiebrzāļu šķirnes u. c.

Savukārt Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā lauka diena notiks ceturtdien, 18. jūlijā. Lauka dienas dalībniekus iecerēts iepazīstināt ar bioloģiskai audzēšanai piemērotu kartupeļu šķirņu izmēģinājumiem. Neizpaliks arī tradicionālās diskusijas un konsultācijas par kartupeļu, zirņu, pupu, graudaugu u. c. audzēšanas tehnoloģijām, varēsiet iepazīties ar pieredzi integrētajā augkopībā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+