Zemeņu audzētāji vēlas aizsardzību pret ārvalstu konkurenci 0

Latvijas zemeņu audzētāji vēlas aizsardzību pret ārvalstu konkurenci, pirmdien raksta laikraksts “Diena”. Zemnieku saimniecības “Salnāji” pārstāve Ludmila Guļevska laikrakstam atzīmējusi, ka šobrīd zemeņu audzētāju lielākā problēma ir neesošā vietējā tirgus aizsardzība.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

“No valsts saņemam tikai vienoto platībmaksājumu, un pastāv divas problēmas, kuru risinājumu gribētu sagaidīt no atbildīgajām institūcijām. Viena no tām ir autoceļu kvalitāte, piemēram, ceļa Jelgava–Eleja, pa kuru zemenes jāved uz Rīgu, kvalitāte ir ļoti slikta, un nekas netiek darīts, lai to uzlabotu. Otra problēma – nav valsts līmenī izveidota mehānisma, kas aizsargātu Latvijas zemeņu audzētājus. Uz Rīgu var atbraukt zemeņu tirgotāji no Polijas, Lietuvas vai vēl citas valsts un šeit pārdot savu produkciju. Būtu jābūt tā, ka ievestās zemenes bez ierobežojumiem Latvijā varētu tirgot ziemā, bet pavasarī – tikai līdz brīdim, kad vietējie sāk piedāvāt paši savu ražu,” sacījusi Guļevska.

Laikraksts atzīmē, ka šim viedoklim piekrīt arī Latvijas Augļkopības asociācijas pārstāve Renāte Kajaka. “Ar atbildīgajām valsts institūcijām daudzkārt esam diskutējuši, ka vietējā tirgus aizsardzība Latvijā jāveido un jānostiprina, bet pagaidām viss palicis pārrunu līmenī,” viņa teikusi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt Zemkopības ministrija pārmetumus noraidījusi. “Ministrija no zemeņu audzētājiem nav saņēmusi nevienu priekšlikumu par tirgus aizsardzības pasākumu nepieciešamību,” teikusi ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktore Ilga Līdaka un uzsvērusi, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir vienots tirgus, kur apgrozībā ir esošo dalībvalstu izcelsmes, kā arī trešo valstu izcelsmes preču brīva aprite. “Šis ir viens no ES līguma pamatprincipiem. Kopējam tirgum ir savas priekšrocības un arī trūkumi,” viņa sacījusi.