Ekonomika
Bizness

Zemeņu kari Tīnūžos. Strīds starp “Dižbajāriem” un konkurentiem var novest līdz tiesvedībai 16

Foto – Karīna Miezāja

Strīds starp zemeņu tirgotājiem sākās pēc tam, kad šosejas Rīga–Koknese malā pie Tīnūžiem šogad tika izsniegtas vairākas atļaujas ogu tirdzniecībai. Iepriekšējos gados šajā vietā tirgojās vien zemnieku saimniecība “Dižbajāri”, kam šogad, pēc saimniecības pārvaldnieces Ingūnas Bedikeres teiktā, radās grūtības saņemt tirdzniecības atļauju. Kā “LA” jau vēstīja iepriekš (16.06.), “Dižbajāru” pārvaldniecei nācās saņemt saskaņojumus no Ikšķiles būvvaldes, arhitekta, “Latvijas valsts ceļiem” un kaimiņiem, kam ir piegulošā zeme teritorijai, kur notiks tirdzniecība, un tikai pēc tam pašvaldība viņai piešķīrusi tirdzniecības atļauju. Iepriekšējos gados šis process bijis vienkāršāks. Bedikere veltīja pārmetumus ne vien citiem ogu tirgotājiem, kas šmaucoties ar ogu izcelsmi, bet arī vietējai pašvaldībai par to, ka tā atbalsta poļu ogu tirgotājus. To noliedza Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš. “Mēs neliekam nekādus šķēršļus! Iespējams, ka šajā gadījumā kundze sāpīgāk visu uztvēra. Viņai iepriekšējos gados šajā vietā bija monopols, tagad tur grib tirgoties arī citi kaimiņi, un rodas konkurence,” iepriekš teica Trapiņš, piebilstot, ka būtu nepieciešams pārliecināties, vai paši “Dižbajāri” tirgo savas zemenes. Šobrīd konkrētajā tirdzniecības vietā šosejas malā “Latvijas Valsts ceļu” piederības robežās izsniegtas trīs atļaujas un vēl viena atļauja tirdzniecībai pie privātīpašuma.

Solījumi paliek solījumi

Pēc “LA” publikācijas saņēmām vairākus sašutuma pilnus zvanus no ikšķiliešiem un tīnūžniekiem, kuri pārmeta Bedikerei melus. Zvanītāji apgalvoja, ka “Dižbajāriem” nav savu zemeņu lauku, un ieteica pārliecināties klātienē par pārvaldnieces vārdu patiesumu. Iespējams, viņa pati tirgo poļu ogas, tās uzdodot par vietējām – tā man teica ne viens vien zvanītājs. Pirms Jāņiem Bedikere mums solīja izrādīt savus laukus pēc vasaras saulgriežiem, taču, zvanot jau pēc svētkiem, viņas attieksme bija mainījusies. “Vai varat dot garantiju, ka pie mums neatbrauks konkurenti un nenomiglos mūsu zemenes? Mums pat PVD bail laist uz lauka. Baidāmies no konkurentiem, kuri mūs izseko, filmē un draud. Esam ieguldījuši tūkstošus, kurš tos segs?” jūnija pēdējā nedēļā mums teica Bedikere, atteicoties rādīt laukus. Viens esot pie mājas, bet otrs – lielākais – pie sadarbības partneres, kura aizbraukusi kāzu ceļojumā, līdz ar to Bedikerei neesot nekādu tiesību rādīt šo lauku. Viņa arī paziņoja, ka drīzumā sekos PVD pārbaudes un pēc tam viņa esot gatava tikties ar “LA”, līdzi ņemot dokumentus, taču par lauku rādīšanu nevarot būt ne runas.

Lai pārliecinātos par “Dižbajāru” lauku esamību, devāmies uz saimniecību laikā, kad tur notika PVD inspektoru vizīte. Ierodoties pagalmā, pajautājām tur sastaptajam saimniekam, vai viņam nebūtu pretenziju par mūsu klātbūtni. Saņēmām atbildi – vispirms tiksim galā ar PVD un tad ar jums. Tiesa, lauku sētā jautās satraukums – par to liecina saimniecības pārstāvju drudžainā pārvietošanās no iekštelpām uz saimniecības ēku. Pēc ilgākas gaidīšanas saimnieks teica, ka pārbaude nebūs ātra, un lika mums saprast, ka nekādas diskusijas ar mums todien vairs nenotiks. Sarunas laikā saņēmām zvanu no Bedikeres, kura pavēlēja braukt prom “uz savām mājām”, un, ja latviešu valodu mēs nesaprotot, to pašu atkārtoja krievu valodā. Viņa nokļuvusi slimnīcā pēc konkurentu uzbrukuma, un šobrīd viņai nebūtu vēlams satraukties. Jau dienas otrajā pusē Bedikere sazinājās ar “LA” vēlreiz, lai paziņotu, ka tiktos ar mums pēc tam, kad būs iznākusi no slimnīcas. Pārvaldniece sarunā neslēpa, ka šobrīd ažiotāža ir liela, tomēr saimniecība spējusi PVD darbiniekiem atspēkot pārmetumus.


Administratīvi sodīs

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pēc pārbaudes saimniecībā ceturtdien PVD pārstāvis Andris Veikšs sacīja: “Mums neizdevās gūt pierādījumus par poļu produkciju, taču darbs turpinās. Pārliecinājāmies, ka saimniecībai ir savi lauki, bet nelieli. Daļu produkcijas “Dižbajāri” iegādājušies no citas saimniecības laukiem, kas ir reģistrēta PVD. Tie ir viņu radinieki, bet radniecību nepētīsim,” teica Veikšs. Tomēr pārbaudes laikā konstatēts, ka saimniecība nav nodrošinājusi preces izsekojamību, un par to draud administratīvs sods. Cik liels tas būs, lems PVD teritoriālā struktūrvienība pēc tam, kad tiks saņemti visi dokumenti par pārbaužu rezultātiem. Šoreiz pārbaudi PVD saimniecībā veica pēc tam, kad tika saņemtas divas sūdzības, no tām vienā bija norādīts, ka “Dižbajāri” tirgo Polijas izcelsmes zemenes.

Jāsaka, ka iepriekš PVD pārbaudi veica arī tirdzniecības vietā, kur konstatēja – z/s “Dižbajāri” nav reģistrējusies PVD kā augu izcelsmes primārā ražotāja. Šāda reģistrācija jāveic gadījumos, ja tiek realizēts vairāk nekā 500 kg zemeņu gadā. Dienestā var nereģistrēties vien tad, ja ar zemeņu ražošanu nodarbojas fiziska persona, kura realizē ne vairāk par norādīto apjomu gadā. “LA” arī vaicāja PVD, vai zemnieku saimniecībai jāspēj dokumentāli apliecināt, ka tās saimniecībā ir zemes platības, kurās zemenes tiek audzētas. Neviens normatīvais akts šādu kārtību neparedz, taču, ja ir aizdomas, piemēram, saņemta sūdzība, ka zemnieku saimniecībai nemaz nepieder vai netiek nomāta zeme, uz kuras tiek audzētas zemenes, tad šāds dokuments var palīdzēt zemnieku saimniecībai pierādīt pretējo, kā arī dienests var pieņemt lēmumu pārliecināties, vai šādas platības patiešām eksistē un vai tajās tiek iegūtas zemenes, skaidro PVD pārstāve Ilze Meistere. Tomēr gan zemnieku saimniecībai, gan fiziskai personai tirdzniecības vietā pārbaudes brīdī ir jāspēj pierādīt produkcijas izcelsmi. Ja tirgotājs nevar uzrādīt pavaddokumentu, kurā atspoguļota izcelsme, PVD var veikt pārbaudi arī zemnieku saimniecībā.

Ierosina lietas

Tikmēr Bedikere par nodarītajiem miesas bojājumiem vērsusies policijā. Incidentā ar konkurējošajiem tirgotājiem viņa cietusi pirms nedēļas, un tagad nākas ārstēties slimnīcā, jo pēc sejas sasituma sākusi uztūkt sejas daļa un ārsti konstatējuši smadzeņu satricinājumu.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Atis Ratnieks “LA” teica, ka šobrīd zemeņu lietā ierosinātas trīs administratīvās lietas – par personas datu izmantošanu, par iespējamu patvarību un par miesas bojājumu nodarīšanu, kā arī divi pieteikumi par pārrunu veikšanu. Cietušajai personai nozīmēta ekspertīze, un, ja tās laikā tiks konstatēti miesas bojājumi, var tikt ierosināts kriminālprocess. “Nav izslēgts, ka šajā lietā var nonākt līdz tiesu darbiem, ja viena vai otra puse vērsīsies tiesā,” piebilda Ratnieks.

Dara savu darbu

Saistītie raksti

Lai skaidrotu situāciju Ikšķilē, apmeklējām pilsētas tirgu, kur pārliecināmies – tirdzniecībā tiek ievērotas visas prasības, pie ogām un dārzeņiem norādīta to izcelsme. Tirgotāja Mārīte, kura iepriekš no “Dižbajāru” saimnieces saņēmusi pārmetumus par poļu ogu tirgošanu, neslēpa, ka viņa tirgo gan vietējās, gan ievestās ogas, kamēr nav vietējo, taču viņa skaidri norāda to izcelsmi. “Visu skaidri norādām, esam nodokļu maksātāji, mums čeku grāmatiņas stāv blakus, rakstām kvītis. Visu varam uzrādīt,” skaidro tirgotāja, uzsverot, ka neizprot Bedikeres centienus nomelnot vietējos ražotājus. Viņa uzskata par bezjēdzīgu cīņu ar meliem, jo “mums ir jādara savs darbs, jālaista siltumnīcas un nav jāiesaistās peripetijās un muļķīgos strīdos”. Arī blakus sastaptā Vija Marija ir neizpratnē par “Dižbajāru” pārvaldnieces izteikumiem. Viņa rāda plāksnītes, uz kurām rakstīti valstu nosaukumi, kas apliecina preces izcelsmi. Pašu Bedikeri tirgotājas gan neesot sastapušas vaigā, tāpēc ir sašutušas par apmelojumiem.

Nule kā “LA” kļuvis zināms, ka šajā zemeņu lietā vietējie ražotāji ar manifestāciju vērsušies pie valsts augstākajām amatpersonām, tostarp Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, drošības iestādēm un uzraugošajām iestādēm. Detalizēts manifestācijas saturs pagaidām netiek izpausts. Valsts prezidenta Kancelejas preses dienesta vadītāja Ilze Salna apstiprināja, ka vēstule ir saņemta šajās dienās un atbilde vēstules iesniedzējiem tiks sniegta likumā noteiktajā kārtībā.

LA.lv