Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
1. augusts, 2016
Drukāt

Zemes iegādes noteikumus grozīs vēlreiz. Uz kuru pusi? (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
UZZIŅA

2016. gada 1. jūlijā 1983 ārzemju pilsoņiem Latvijā piederēja 16 130 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 9942 hektāri mežu – kopā 29 118 hektāri jeb 0,5% no visu zemes īpašumu kopplatības.

2016. gada 1. jūlijā 7409 uzņēmumiem piederēja 473 501 hektārs lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 470 219 hektāri mežu – kopā 1 048 510 hektāri jeb 19,3% no visu īpašumu kopplatības.

Pēc speciālistu atzinuma, Latvijā reģistrētās firmas ar ārvalstu kapitālu vai tās, kuru īpašnieki ir ārzemju pilsoņi, arī ir lielākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieces.

Avots: Valsts zemes dienests

Latvija, visticamāk, būs spiesta piekāpties Eiropas Komisijas (EK) prasībai labot lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes noteikumus, kas ir spēkā no 2014. gada 1. novembra.

Pagaidām gan nav īsti skaidrs, cik lielā mērā notiks šī piekāpšanās par labu dāņu, vācu, zviedru un citu bagāto valstu pilsoņiem, kuri joprojām grib nopirkt zemi Latvijā, turklāt vairākkārt lētāk nekā viņu mītnes zemēs.

Kā zināms, Briselē nepatīk, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem noteikti jābūt lauksaimniekiem, tas, lūk, esot liels ierobežojums, kaut arī daudzās vecajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir ieviesti līdzīgi vai vēl stingrāki ierobežojumi.

Atbildot EK prasībai, Saeima pirmajā lasījumā bez īpašām debatēm jau paguvusi pieņemt dažus grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Citu starpā – arī Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu noteikt, ka no 2017. gada 1. janvāra vietējās pašvaldības varētu iekasēt nodevu no zemes pircējiem. Tādējādi komisijas uzturētu nevis no pašvaldību budžeta, bet no pircēju maksāto nodevu naudas.

Saeimas deputāts un likumprojekta grozījumu galvenais referents Ingmārs Līdaka (ZZS) domā, ka ZM iesniegtie priekšlikumi par nodevu, ko turpmāk varētu iekasēt no zemes pircējiem, kā arī citi komisijai pašlaik iesniegtie priekšlikumi ir nebūtiski un vairāk uzskatāmi par likumā lietotās terminoloģijas precizējumiem. Viņaprāt, tie nedod atbildi uz galveno jautājumu, proti, ko darīt ar Briseles prasību pircējam būt lauksaimniekam vai ar lauksaimniecisku izglītību, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktajiem principiem par kapitāla brīvu plūsmu un brīvību veikt uzņēmējdarbību.

“Ņemot vērā deputātu vasaras atvaļinājumu, ar likuma grozījumiem īpaši nesteigsimies. Visticamāk, ministrija iesniegs vēl citus priekšlikumus, lai mēģinātu ierobežot ārzemju pircēju pieplūdumu ar citiem paņēmieniem. Vai tas izdosies, lielas pārliecības gan nav. Neatkarīgi no tā, kādus grozījumus iestrādāsim likumā, tie neierobežos ārzemnieku pieplūdumu Latvijas zemes tirgū,” atzīst Ingmārs Līdaka.

Starp Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem ir arī Saeimas deputāta Armanda Krauzes (ZZS) priekšlikums noteikt, ka zemes pircējam jāprot valsts valoda. Viņš pamato šo prasību ar to, ka līdz šim citu valstu pilsoņi, kuri iegādājušies zemi Latvijā, valodas neprasmes dēļ esot pieļāvuši dažādus likuma pārkāpumus ar būtiskām sekām.

Saeimas Juridiskā biroja vadītāja D. Meistere uzskata, ka likumā jāprecizē tiesības un pienākumi, kādi būs pašvaldības komisijai, kas izsniedz atļaujas zemes iegādei. Juriste ierosina skaidrot, kādas darbības un kurā laika posmā veiks komisija, lai pārbaudītu, vai tiek izpildīts rakstveida apliecinājums par zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.

Saeimas deputāts, deputātu frakcijas “Vienotība” priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns pieļauj, ka komisija varētu pievērsties likuma grozījumiem otrajā lasījumā tikai pēc deputātu vasaras brīvdienām. Tomēr, viņaprāt, nedrīkstētu atkāpties no prasības, ka zemes pircējiem jābūt ar lauksaimniecisku izglītību vai darba pieredzi lauksaimniecībā. “Briselei būtu jāsaprot, ka lauksaimniecība un lauksaimniecības produkcijas ražošana Latvijā ir viena no galvenajām nozarēm, kas balsta valsts ekonomisko attīstību. Atsakoties no šīs prasības, tā tiktu būtiski bremzēta,” saka Edvards Smiltēns.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Mīkstie!
    Smiltēns un zemkopības ministrija zemi klanās Briselei un spļauj virsū mūsu pašu Latvijas cilvēkiem

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+