Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
3. aprīlis, 2013
Drukāt

Zemes iegādes programmā no desmit miljoniem piešķirts Ls 3,1 miljons

Foto - LETAFoto - LETA

Kopš 2012.gada jūlija beigām, kad vienai no Tukuma novada saimniecībām tika piešķirts pirmais 20 000 latu kredīts lauksaimniecības zemes iegādei, programmā piešķirti 86 aizdevumi par kopējo summu 3,1 miljons latu, piesakoties galvenokārt mazajām saimniecībām, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.

Par apstiprināto aizdevumu summu kopumā plānots iegādāties 2573 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1214 latu par hektāru, un lauksaimnieki galvenokārt vēlas iegādāties līdz šim nomāto zemi.

Apstiprināto aizdevumu summas svārstās no 2000 līdz 100 000 latiem. No 86 apstiprinātajiem aizdevumiem 58 aizdevumiem piešķirtā aizdevuma summa ir līdz 40 000 latiem, savukārt pieprasītākās aizdevuma summas ir no 20 000 līdz 40 000 latiem. Par maksimālo summu ir apstiprināti trīs aizdevumi. Visvairāk aizdevumu piešķirts Zemgalē – 34, Kurzemē – 27, Vidzemē – 13, bet Latgalē un Rīgas reģionā – katrā pa sešiem aizdevumiem.

Kā norāda ZM, galvenokārt aizdevumiem piesakās nelielas saimniecības. 62 saimniecībās strādā no viena līdz trim darbiniekiem, kas ir ģimenes locekļi. Tikai piecas saimniecības ir tādas, kurās darbinieku skaits pārsniedz desmit un gada apgrozījums ir lielāks par diviem miljoniem eiro, kas, atbilstoši uzņēmumu definīcijai, ir uzskatāmi par mazo uzņēmumu.

Kā ziņots, zemes aizdevumu programma paredz aizdevuma termiņu līdz 20 gadiem un aizdevumus izsniegs līdz 2013.gada 31.decembrim. Kopējā lauksaimniekiem paredzētā kredītlīnija zemes iegādei lauksaimnieciskās ražošanas attīstīšanai ir desmit miljoni latu. Kreditēšanu administrē VAS “Lauku attīstības fonds” sadarbībā ar VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”.

Atbalsta programma nepieciešama, jo no 2010.gada zemei, kas netiek apstrādāta, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Tāpēc tie zemju īpašnieki, kas neražo lauksaimniecības produkciju un nespēj nodrošināt savu īpašumu uzturēšanu, varētu pārdot zemi tiem lauksaimniekiem, kas ir ieinteresēti to iegādāties ražošanai.

Tāpat no lauksaimnieku apstrādātās zemes liela daļa joprojām ir nomāto zemju platības, un daudziem rodas problēmas ar saistību izpildi un jāatmaksā saņemtais Eiropas Savienības atbalsts, ja patiesais zemes īpašnieks izlemj priekšlaikus lauzt nomas līgumu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+