Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. jūnijs, 2014
Drukāt

Zemes iegādes programmai piešķir vēl 5,77 miljonus eiro

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Valdība sēdē otrdien zemes iegādes programmai lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai papildus piešķīra 5,77 miljonus eiro. Tādējādi šim mērķim paredzētie resursi sasnieguši 30 miljonus eiro, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

“2014. gada pirmajā pusgadā bija vērojama lauksaimnieku intereses par zemes iegādes programmu palielināšanās. Programma darbojas veiksmīgi, jo ar tās palīdzību lauksaimnieki savā īpašumā iegūst zemi, kas jau ir vai turpmāk būs iesaistīta lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā. Šodien papildus piešķirtie 5,77 miljoni eiro lauksaimniekiem zemes iegādes programmā būs pieejami līdz 2020. gada 31. decembrim,” skaidro zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Lai uzlabotu kontroles un uzraudzības kārtību pār iegādāto zemes platību, ka tā tiek izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošanai, grozījumi noteikumos paredz, ka iegādātā zemes platība jāpiesaka tiešo maksājumu saņemšanai.

No līdz šim zemes kreditēšanas programmai kopumā pieejamajiem 24,2 miljoniem eiro šā gada jūnija vidū rezervēti bija 19,3 miljoni eiro. VAS “Lauku attīstības fonds” pieņēmis lēmumus par 394 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 19,3 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai.

Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 10 565 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1820 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi, skaidro ZM.

Līdz šim apstiprināto aizdevumu summas bija robežās no 2846 eiro līdz 330 000 eiro. Aizdevumu termiņi ir robežās no 1,5 līdz 20 gadiem, vidējais aizdevumu termiņš – 16 gadi. Aizdevumu sadalījums pa reģioniem: Zemgale – 122, Kurzeme – 117, Vidzeme – 72, Latgale – 50 un Rīgas reģions – 33.

Pamatā aizdevumiem piesakās nelielas saimniecības – atbilstoši mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai – tās ir mikro saimniecības. 289 saimniecībās (no 339) strādā viens līdz trīs darbinieki, kas ir ģimenes locekļi. Tikai 13 saimniecības ir tādas, kurās darbinieku skaits pārsniedz desmit cilvēkus un gada apgrozījums ir lielāks par diviem miljoniem eiro, kas, atbilstoši uzņēmumu definīcijai, ir uzskatāmi par mazo uzņēmumu.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+