Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
22. aprīlis, 2014
Drukāt

Zemes ierobežojumi “pakārti gaisā” likumdevēja strīdu dēļ (10)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Likumdevēja strīdu dēļ no 1. maija ES pilsoņi bez ierobežojumiem varēs pirkt Latvijā lauksaimniecības zemi un mežus.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, otrajam lasījumam gatavojot likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, grozījumus, kopš marta sākuma nevar vien izdomāt, kādiem vajadzētu būt likumā noteiktajiem ierobežojumiem darījumiem ar lauksaimnieciski izmantojamo zemi.

Vakar, ceturto reizi pēc kārtas komisijas deputātiem un uzaicinātajiem ministriju un zemnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem vērtējot iesniegtos priekšlikumus, komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (Reformu partija) atzina, ka ar pašreizējo ātrumu likumprojektu galīgajā lasījumā varēšot pieņemt ap Ziemassvētkiem, tātad jau 12. Saeimas laikā.

Kaut arī komisija it kā jau bija vienojusies, piemēram, par vienai fiziskai vai juridiskai personai piederošās zemes maksimāli pieļaujamo platību – līdz 2000 hektāriem, taču Latvijas Zemnieku federācija uzskata, ka tā ir par lielu, tik lielas saimniecības veicinās vēl lielāku ļaužu aizplūšanu no laukiem. Latvijas apstākļos vispiemērotākās būtu līdz 500 hektāru saimniecības.

Vakar notikušajā komisijas sēdē deputāti nevarēja izšķirties, vai vērts saglabāt zemes iegādes pirmpirkuma tiesības jaunajiem zemniekiem, par kādiem Zemkopības ministrijā sākotnēji sagatavotā likumprojekta izpratnē uzskata cilvēkus līdz 40 gadu vecumam. Deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) domā, ka šāds vecuma cenzs pirmpirkuma tiesību izmantošanā vispār nebūtu vajadzīgs. Ja valsts gribot atbalstīt gados jaunāku ļaužu pievēršanos lauksaimniecībai, tad šim nolūkam kalpo dažādas valsts atbalsta programmas lauksaimniekiem. Toties deputāts Edvards Smiltēns (“Vienotība”) uzskata, ka atbalsts jaunajiem jāietver arī šajā likumprojektā.

Vakar uz komisijas sanāksmi uzaicinātā tieslietu ministre Baiba Broka (Nacionālā apvienība) atzina, ka dažās ES dalībvalstīs ieviestie zemes iegādes noteikumi esot pat stingrāki nekā tie, par kuriem pašlaik ilgāk par mēnesi spriež un nevar vien izspriest Saeimas komisijas deputāti. Piemēram, tiek vērtēta ne tikai pircēja izglītība un darba pieredze, bet arī viņa ienākumi.

Zemkopības ministrijas zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītājas Kristīnes Pļaskotas pārskatā par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā lasāms, ka, piemēram, Ungārijā zemes pirkumiem nepieciešama vietējās zemes komisijas atļauja un ka zemi var nopirkt tikai kvalificēts lauksaimnieks. No 2014. gada 1. maija Ungārijā arī ES dalībvalstu pilsoņi varēs nopirkt zemi, bet, ja platība pārsniedz vienu hektāru, tad pircējiem jābūt lauksaimniekiem.

Tieslietu ministre atklāja vairākus iemeslus, kāpēc Latvijā ir nepieciešami zemes iegādes ierobežojumi. Pirmkārt, salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm mūsu lauksaimnieki saņem mazākus vienotās platības maksājumus. Otrkārt, vietējiem zemniekiem trūkst naudas zemes iegādei, viņus pārsola ārzemnieki. Treškārt, Latvijā lauksaimnieciski izmantojamās zemes hektāra cenas ir daudzkārt zemākas nekā Dānijā, Vācijā un citās ES dalībvalstīs. Savulaik šie iemesli tika minēti, lai pārliecinātu Eiropas Komisiju par ierobežojumu ieviešanas nepieciešamību, tāpat par ierobežojumu pagarinājumu līdz 2014. gada 30. aprīlim. Pēc ministres domām, tā kā Latvijas zemniekiem, salīdzinājumā ar ārzemniekiem, joprojām ir nevienādi “spēles noteikumi”, Eiropas Komisija būtu vēlreiz jāpārliecina par zemes iegādes ierobežojumiem, kuri ietverti pašlaik gatavotajā likumprojektā. Uz dažu deputātu bailīgajiem jautājumiem, vai, ieviešot likumprojektā paredzētos zemes iegādes ierobežojumus, nebūs pārkāptas mūsu starptautiskās apņemšanās un mums nedraudēs kārtējās tiesāšanās un prāvas soda naudas, Baiba Broka atbildēja: “Mums jāaizstāv savas nacionālās intereses, tāpat kā to sekmīgi dara citās valstīs.”

Viņasprāt, ir vēl viens būtisks iemesls zemes iegādes ierobežojumu noteikšanai. Atšķirībā no citām ES dalībvalstīm, Latvija veido ES ārējo robežu, tāpēc ģeopolitiski tās teritorija ir mazāk aizsargāta pret iebraucējiem no Krievijas un Āzijas valstīm, kuri izpērk zemi, pēc viņas vārdiem, Latvijas vienīgo stratēģisko bagātību.

Deputāts Jānis Dombrava, arī Zemkopības ministrijas uzaicinātie pārstāvji atzina, ka lielākais drauds nacionālajām interesēm ir ārzemju firmas, kuras, izmantojot mītnes zemēs uzkrāto kapitālu, Latvijā izpērk zemi arvien lielākās platībās. Daudzas no tām ir reģistrētas, piemēram, Kiprā, kuru, kā labi zināms, ļoti iecienījuši krievi un citu NVS pilsoņi, tostarp ar kriminālu pagātni, kuru darījumos ieguldītās naudas izcelsmi dažkārt grūti pārbaudīt. Baiba Broka piebilst, ka Uzņēmumu reģistra valsts notāri nevarot izsekot, ar ko šajās firmās, kuras pērk zemi, nodarbojas patiesībā. Piemēram, Igaunijā uzņēmumi bez ierobežojumiem drīkst iegādāties tikai līdz desmit hektāriem lielas zemes platības.

Tā kā nevienam no Saeimas komisijas deputātiem nebija padoma, ko ar firmām vajadzētu darīt, komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš pabeidza divu stundu garo spriešanu, uzdodot Zemkopības un Tieslietu ministrijas pārstāvjiem sagatavot jaunus priekšlikumus, kā likumprojektā būtu ierobežojama firmu uzdarbošanās zemes tirgū.

Par likumprojekta virzīšanu uz Saeimu pieņemšanai otrajā lasījumā nevienam vismaz pagaidām nav lielas skaidrības, tāpēc plānotie zemes iegādes noteikumi joprojām ir kā gaisā pakārti. No vakardien notikušās spriešanas top skaidrs vien tas, ka ne Saeimas komisijā, ne ministrijās nav ne spēka, ne īstas gribas uzstāt uz likumprojekta ātrāku gatavošanu pieņemšanai. Visticamāk, atlikušajā šā mēneša nedēļā nekas nenotiks, bet jau no 1. maija ES dalībvalstu pilsoņiem un šajās valstīs reģistrētām firmām pirkt Latvijā lauksaimnieciski izmantojamu zemi un mežus varēs bez jebkādiem ierobežojumiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Pasteidzināšanai Atbildēt

    Šos Saeimas Tautsaimniecības,agrārās vides un reģionālās politikas komisijas locekļus šeit vajadzētu visus uzskaitīt,nosaucot vārdus un partijas piederību!

  2. Zaļie cilvēciņi varēs izpirkt visu pierobežu un nodibināt Tautas Republiku! Pēc statistikas datiem jau 30% Latvijas zemes pieder ārzemniekiem.Turpināsim?

  3. Zemei jābūt lētai, tad arī produkcioja būs lēta un konkurētspējīga.

  4. Zemes platībai max 150 ha, t.i. tik, lai Dānim tas nebūtu interesanti.

  5. Vai nu kāds apzināti laiž to pasākumu uz grunti, vai arī visi gudrākie prāti Latviju pametuši? Jebkurā gadījumā – kauns par valsts institūcijām, kas ir nejēgu pilnas. Kauns par šo valsti! Tā nav mana Latvija!
    Izpārdodiet tik zemi, ļaujiet visādiem osipovgapoņeko plosīties un rīkojiet dziesmu karus katru gadu – nekas cits jau nebūs atlicis.

  6. Kapēc es nedzirdu lauksaimniecības MINISTRA balstiņu ?

  7. Tieši tā nav ko vairāk par 500 ha atļaut! Latvijas ir maza valsts, mums nav nepieciešamas mega lielas saimniecības! Ja grib lielu, lai brauc un saimnieko uz ASV!

  8. Citāds rezultāts nav iespējams, jo visi sagatavotie irobežojumi ir idiotisms. Mākslīgi mēģinājumi nosist zemes cenu un jaukties ekonomikā nav pieļaujami.

    • Tieši tā, ZSA un baronu sagudrotie un samudrītie grozījumi zemes iegūšanai par sviestmaizi tomēr neiet krastā, jo Saeimā jau visi nav muļķi un saprot, ka šādi priekšlikumi sitīs pirmkārt pa parastajiem latviešiem kā zemes īpašniekiem, tā pircējiem un nevis ārzemju lielkapitāla firmām, kas jau praktiski vus ko gribēja ir nopirkušas, bet kapeik…sējiem, kas negrib ne maksāt zemes nomu ne zemes cenu šādi grozījumi gan ir pašā laikā, jo palīdzēs izspiest zemi no vēl atlikušajiem īpašniekiem….par subsīdijām – taisnība, bet vai tad produkciju mūsējie tālāk pardod par kkādam mistiskām LV cenām – NĒ, tiek piemērotas ES un pasaules cenas !

  9. Laba ziņa 3dienas rītam!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+