Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. janvāris, 2015
Drukāt

Iespēja izpirkt lietošanā piešķirto zemi – palaista garām (7)

ziema_zeme

Nesen uztraukusies atskrēja mana māsa – pagasts mūsu zemi pārdos vācietim, vajag steidzami kaut ko darīt! Pēc kara ciema padome manam tēvam piešķīra zemi lietošanai, viņš uzcēla māju un kūti. Tēvs nomira 1989. gadā, māte – 1993. gadā. Māja ir uz mātes vārda, tajā dzīvo mana māsa. Izskatās, ka mantojuma lieta nav nokārtota un māja nav ierakstīta zemesgrāmatā. Deviņdesmitajos gados māsa pieprasīja lietošanā 15 ha zemes, taču to neizpirka. Zeme ir apstrādāta. Tagad to no pašvaldības grib pirkt kāds vācietis. Bijušo īpašnieku, kuriem šī zeme piederēja līdz karam, mantinieki saņēma zemi citā vietā, blakus, un teica, ka mūs netraucēs. Ko māsai tagad darīt?ALDIS ZEMGALĒ

Jūsu māsa ir nokavējusi termiņus, lai par sertifikātiem izpirktu viņai lietošanā piešķirto zemi. Valsts zemes dienesta (VZD) Zemes pārvaldības procesu daļas vadītājas pienākumu izpildītāja Agita Salna skaidro, ka lauku apvidus zemes lietotājiem līdz 2007. gada 30. novembrim vajadzēja iesniegt Valsts zemes dienestā zemes izpirkšanas pieprasījumu. Tiem, kuriem bija tiesības zemi izpirkt, līdz 2008. gada 1. septembrim zeme bija jāuzmēra vai jāsamaksā priekšapmaksa par izpērkamo zemi. Izdevīgāk bija priekšapmaksu veikt sertifikātos. Pēc tam vajadzēja iesniegt VZD nodaļā iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu un ar Latvijas Hipotēku un zemes banku noslēgt līgumu par zemes izpirkšanu.

Termiņus vairākkārt pagarināja. Pēdējie likuma grozījumi paredzēja, ka tie lauku zemes izpircēji, kuri līdz 2008. gada 1. septembrim bija pārskaitījuši privatizācijas sertifikātus par īpašumā iegūstamo zemi un līdz 2010. gada 31. augustam iesnieguši pieprasītās zemes robežu plānu reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā, no 2011. gada 1. jūnija līdz 31. augustam VZD nodaļā varēja iesniegt iesniegumu, lai tiktu pieņemts lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu. Tie pilsētu un lauku zemes izpircēji, kuri vēl nebija paspējuši noslēgt zemes pirkuma līgumu ar Hipotēku banku, to varēja izdarīt līdz 2011. gada 30. decembrim.

Ja tas netika izdarīts, gan pilsētas, gan lauku apvidus zemes izpircējs zaudēja iespēju izpirkt zemi par tās kadastrālo vērtību. Ja viņš bija veicis priekšapmaksu sertifikātos, zaudēja arī to.

Tātad jūsu māsa ir zaudējusi tiesības 15 ha zemes izpirkt par sertifikātiem, un pašvaldība viņai izbeidz zemes lietošanas tiesības. Taču viņai kā bijušajai lietotājai ir pirmtiesības ar pašvaldību noslēgt šīs zemes nomas līgumu un katru gadu maksāt nomas maksu. Ja viņa nenoslēdz nomas līgumu, pašvaldība zemi var iznomāt citam. Nomniekam ir tiesības zemi no pašvaldības nopirkt Publiskās personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Pirms tam pašvaldībai zeme jāuzmēra un jāieraksta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda.

Taču pašvaldība nedrīkst citai personai iznomāt zemi zem ēkām, tātad arī jūs to nedrīkstat darīt. Par ēku apsaimniekošanai nepieciešamo zemes platību un robežām ēku īpašnieks vienojas ar pašvaldību, noslēdz līgumu par šīs zemes nomu un maksā nomas maksu. Ja vēlēsies, īpašnieks no pašvaldības zemi varēs nopirkt Publiskās personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Šajā situācijā gan ir vēl viena problēma. Ja māju īpašniece – jūsu māte – ir mirusi, bet māsa nav nokārtojusi mantojuma lietu un ēkas nav ierakstījusi zemesgrāmatā uz sava vārda, viņa nav ēku īpašniece. Civillikumā teikts, ka mantiniekiem jāpiesakās gada laikā no mantojuma atklāšanās dienas. Tomēr jūsu māsa šajā mājā dzīvo, tātad atbilstīgi Civillikumam viņa ēkas ir pārņēmusi savā faktiskajā valdījumā un tāpēc var lūgt notāram atjaunot termiņu mantojuma pieņemšanai. Taču to var izdarīt tikai tad, ja ēkas vēl nav atzītas par bezmantinieka mantu. Māsai jānoskaidro, vai ēkas nav reģistrētas kā valsts īpašums. Ja tas vēl nav noticis un īpašums joprojām zemesgrāmatā ir reģistrēts uz mātes vārda, māsa pie notāra var nokārtot mantojuma lietu un ēkas ierakstīt zemesgrāmatā uz sava vārda.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Tūlīt,kā Saeimā apstiprinās īpasumu atdošanu jau dibinātajai ēbreju kopienai, sāksies lavīnveida pieprasījumi gan no citām organizācijām,kā Sarkanais Krusts, gan no privātpersonām. Nevienam vairs nevarēs atteikt,jo EU tiesās varēs atkal valsti vinnēt. Nevar likumu mainīt tikai kādas īpaši ieinteresētas grupas dēļ!

  2. Seit redz visadi laika ierobezojumi, Bet ebrejie grib atdot ipasumus
    bez kadiem laika ierobezojumiem ??????
    Kur taisniba ???????

  3. Vēl viss nav pagalam! Atbildēt

    Jāseko Krievijas ebreju piemēram Latvijā!

  4. ko māsai tagad darīt? – Provēt iestāties ēbrejos…

    • Tas patiesi raksturo Latvijas tiesību sistēmas paļāvības principu. Zemes, taču, piešķīra uz neierobežotu termiņu un ar mantošanas tiesībām, bet likumīgo zagļu vēlmes mainās…

    • 1. Vispirms jānokārto mantojuma lieta un jāieraksta ēkas uz sava vārda zemesgrāmatā, jebkurš notārs sniegs konsultāciju.
      2. Zemes izpirkšanas tiesības ir spēkā arī mantiniekiem – nauda gan būs stipri lielāka nekā būtu pirkts par sertifikātiem, bet dariet! Arī atteikties varat jebkurā laikā.
      3. Vācietim pašvaldība neko tur pašlaik nevar pārdot, kliedziet kā jāpānis, ja jums ķeras klāt!

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+