Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
21. maijs, 2012
Drukāt

Zemes kreditēšana iestrēgusi

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Zemnieku ilgi prasītajai un Zemkopības ministrijā sagatavotajai kārtībai atbalsta sniegšanai zemniekiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem zemes iegādē kāju priekšā kārtējo reizi aizlikusi Finanšu ministrija.


Finanšu ministrijā noliedz, ka būtu pret zemes kreditēšanu. Tomēr Zemkopības ministrijas piedāvātais plāns esot jāprecizē, cita starpā – no kādiem finanšu avotiem piešķirs aizdevumus. Zemnieku sabiedriskajās organizācijās saka: “Kamēr ministriju ierēdņi plūcas savā starpā par formulējumiem, tikmēr laiks iet, bet valsts aizdevumus zemes pirkumiem nevaram saņemt jau trešo gadu pēc kārtas.”

 

Plāns vairāk 
stutēt jaunos

Kā vēsta kāda Zemkopības ministrijas amatpersona, finansistiem šķietot, ka valsts nauda zemnieku atbalstam vispār neesot jātērē. Aizdevumus varot dabūt komercbankās. Savukārt zemes tirgū ir cik uziet. No manis aptaujātajām komercbankām dažās (“Swedbank”; SEB banka) aizdod naudu lauksaimnieciski izmantojamās zemes pirkumiem. Citās (“Nordea”, ABLV, DNB) atsevišķi šim mērķim aizdevumi nav paredzēti.

Pašlaik sagatavotais projekts paredz lauksaimnieciski izmantojamās zemes pirkumos vairāk atbalstīt gados jaunus cilvēkus, lai veicinātu viņu atgriešanos laukos.

Jauno lauksaimnieku no vecā atšķirtu pēc vairākām pazīmēm: vēl nav pārkāpis 40 gadu slieksni, saimniecībā nepieder vairāk kā puse pamatkapitāla daļu, pēdējā gada laikā uzsācis vai plāno ražot lauksaimniecisku produkciju, ir izglītība un sajēga par lauksaimniecību, ir reģistrējies vai pusgada laikā reģistrēsies Valsts ieņēmumu dienestā.

 

Daudz prasību

ZM sagatavotie kredītu piešķiršanas noteikumi aizņēmējiem paredz daudz prasību. Naudu aizdotu tikai lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei, par tiem nevarētu pirkt mežus. Viens lauksaimnieks nevarētu saņemt vairāk par 100 000 latu. Aizdevuma summa nepārsniegtu 100% no iegādājamās zemes platības tirgus vērtības, un aizdevuma nodrošinājums būtu iegādātās zemes platība. Ja nopirktas pļavas vai ganības, tad piecu gadu laikā pēc to iegādes uz 5 hektāriem jānogana vismaz viena govs. Savukārt, ja nopirkta zeme kopā ar ēkām, tad to kadastrālā vērtība nedrīkstētu pārsniegt 30 procentus no zemes kadastrālās vērtības.

 

Kamēr aizdevums nav atmaksāts, lauksaimniekam nebūtu tiesību to iznomāt, pārdot vai dāvināt, izņemot pirmās pakāpes mantiniekiem, piemēram, saviem bērniem ar rakstisku Hipotēku un zemes bankas piekrišanu. Vismaz desmit gadus iegādātā zeme viņam jāizmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

 

Ja nopirktajās zemes platībās neveic lauksaimniecisko ražošanu, tad nauda būtu jāatdod valstij.

Hipotēku un zemes banka piešķirtu aizdevumus līdz 2013. gada 31. decembrim. Kopējā kredītlīnija būtu 10 miljoni latu. Vidējā gada likme svārstītos no 3 līdz 4% ar maksimālo aizdevuma termiņu līdz 20 gadiem.

 

Cik ilgi var muļļāties?

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Balode uzskata, ka valsts atbalsts, ja tāds tomēr būtu, mūsu zemnieku atbalstam ir nokavēts. Tas bija jāsniedz, kamēr vēl zemi lielās platības, turklāt pašas auglīgākās, nebija izpirkuši ārzemnieki, kas spēj maksāt vairāk. Pašlaik no 46 statūtsabiedrību apsaimniekotajiem aptuveni 62 000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes tikai aptuveni 22 000 ha ir īpašumā, lauvas tiesa tiek nomātas. Tas liecina, ka mūsu lauksaimnieki nespēj to nopirkt.

Viņasprāt, šī nav pirmā reize, kad Finanšu ministrijas ierēdņi ar sadomātiem ieganstiem nobremzē mūsu lauksaimniekiem svarīgu dokumentu pieņemšanu. “Ja šo kreditēšanu negrib vispār, tad tā vajag pateikt skaidri un gaiši. Cik ilgi var muļļāties ap vienu projektu?” viņa jautā.

Pārsteigumu par Finanšu ministrijas nostāju pauž arī Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

 

“Par kredītu nepieciešamību krustām šķērsām runāts jau gadiem, un Ministru kabineta noteikumu projekts bija sagatavots un saskaņots ar citām ministrijām jau šā gada sākumā. Rodas iespaids, ka tā vietā, lai kaut ko izdarītu iedzīvotāju labā, Finanšu ministrijā gudro, kā varētu kaut ko neizdarīt,” viņa saka.

 

Pēc Zemnieku saeimā apkopotajām ziņām, no 889 zemnieku saimniecībām un uzņēmumiem, kas izmanto ap 422 000 ha zemes, tikai 24% lauksaimnieku apsaimnieko savā īpašumā esošu zemi. “Piemēram, Zemgalē, kur zeme ir auglīgāka un dārgāka, mūsu zemniekiem īpašumā tās ir krietni mazāk nekā rajonos, kur zeme liesāka un maksā mazāk,” piebilst Maira Dzelzkalēja.

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas vadītāja Aija Balode uzskata, ka vien ar kredītu piešķiršanu gados jaunākiem ļaudīm pievērst viņus lauksaimniecībai neizdosies. Savulaik jauno speciālistu piesaistīšanai viņiem piedāvāja dzīvokļus, laukos cēla bērnudārzus un skolas. “Savā – Pārgaujas – novadā redzu, ka tagad jaunie labāk iet uz pašvaldību pēc pabalstiem, nevis gudro pievērsties lauksaimniecībai. Varbūt jāsāk no cita gala – jāpārtrauc šo pabalstu izsniegšana, tie jādod tikai darba nespējīgiem, slimiem cilvēkiem,” saka Aija Balode.

 

Zemniekiem ierobežotas iespējas

Salacgrīvas novada zemnieku saimniecības “Robežnieki” īpašniece Ieva Alpa stāsta, ka labprāt izmantotu valsts aizdevumu zemes iegādē. Saimniecībā viņa tur 80 slaucamas govis un apstrādā 250 hektārus zemes. Taču īpašumā ir tikai 1,2 hektāri, pārējie tiek nomāti. Komercbanku piedāvātos aizdevumus nevarot izmantot, tāpēc ka neesot īpašumu, ko ieķīlāt. Viņasprāt, ministrijas sagatavotie noteikumi neparedz nekādas priekšrocības latviešu zemniekiem. “Ārzemniekiem, kas jau iegādājušies zemi Latvijā, tikt pie kredītiem tik un tā būs lielākas iespējas nekā pašu cilvēkiem,” atzīst zemniece.

Mazsalacas novada zemnieku saimniecības “Lojas” īpašnieks Mareks Bērziņš stāsta, ka cer uz šādu valsts atbalstu, jo pašlaik no 500 apsaimniekotās zemes hekt­āriem 280 hektārus nomā. Vienīgais šķērslis – novadā vairs nav piemērotas zemes.

 

Viņaprāt, komercbanku līdz šim piedāvātie aizdevumi zemniekiem nav izdevīgi gan pārlieku augsto procentu likmju, gan īso maksājumu termiņu dēļ. Cits iemesls, kas neļauj aizņemties naudu, – komercbankās prasa nodrošinājumam bez zemes ieķīlāt vēl kādus nekustamus īpašumus.

 

Arī ZM atzīst, ka mūsu lauksaimniekiem ir ierobežotas iespējas nopirkt zemi. Ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece pauž pārliecību, ka ministrijas sagatavotos noteikumus valdība tomēr atbalstīs un aizdevumu izsniegšana atjaunosies. “Pārāk ilgi ministrijā kopā ar zemnieku sabiedriskajiem pārstāvjiem esam cīnījušies par šo atbalstu, lai tagad tam pārvilktu svītru,” viņa piebilst.

Kā zināms, lauksaimniecības zemju iegādei aizdevumus Hipotēku un zemes bankā izsniedza no 2001. līdz 2005. gadam, kad to aizliedza Eiropas Komisija, aizbildinoties ar nepieciešamību pēc vienādiem zemes iegādes noteikumiem Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem. 2009. gada beigās EK gan atļāva Latvijai atbalstīt lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādi. Bet, tā kā turpmākajos gados bija jāapgraiza valsts budžets, nebija naudas šāda atbalsta īstenošanai

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+