Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
30. maijs, 2012
Drukāt

Zemes kreditēšana izmocīta


zeme_leta3

Vakar Ministru kabinetā vēlreiz skatīja Zemkopības ministrijā (ZM) sagatavotos noteikumus, kuri paredz aizdevumus zemniekiem lauksaimnieciski izmantojamās zemes pirkumiem. Valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ierosinājumu aizdevumu piešķiršanu uzticēt ZM pakļautajam Lauku attīstības fondam (LAF).

 

Abām ministrijām divās nedēļās jāsagatavo ziņojums valdībai, kā praktiski notiks aizdevumu piešķiršana zemniekiem.

ZM sagatavotie noteikumi sākotnēji paredzēja, ka to nodos Hipotēku un zemes bankas rokās. Pirms divām nedēļām, kad šos noteikumus valdība skatīja pirmoreiz, tiem pretojās Finanšu ministrija. Kā no tās man tika pavēstīts, Zemkopības ministrijai vairākkārt esot norādīts uz būtiskām problēmām “plānotajā programmas īstenošanas mehānismā no valsts atbalsta komercdarbībai regulējošo normu viedokļa”. Kādas ir šīs būtiskās problēmas, to gan nekā neizdevās noskaidrot. FM tāpat noliedza, ka tai būtu iebildumi pret valsts palīdzību zemniekiem. Bet, kā tagad kļuvis zināms, FM iebilst nevis pret “regulējošajām normām”, bet pret to, kam nodod aizdevumu piešķiršanu. Tai pievilcīgāks šķiet LAF, kas tāpat kā Hipotēku un zemes banka ir valsts akciju sabiedrība.

LAF sadarbībā ar astoņām komercbankām gan garantē lauksaimniecības un lauku attīstības kredītus, tomēr pats nav kredītiestāde, tātad neizsniedz kredītus. Kā atzīst ZM pārstāve Dagnija Muceniece, ministrijai pakļautajam LAF pašlaik nav ne spēku, ne līdzekļu šāda atbalsta nodrošinājumam.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis Armands Krauze atzīst, ka par šādu lēmumu ir pārsteigts. Vēl vakar rīta pusē nekas nebija zināms par to, ka kredītus varētu dalīt LAF. “Uzticēt tik nopietnu lietu kā zemes kreditēšana iestādei, kurā strādā četrarpus darbinieki, ir vairāk nekā dīvaini,” viņš piebilst. LOSP pārstāvis atzina, ka pagaidām nevarot paust atbalstu šādai kārtībai, jo līdz valdības sēdei nebija iepazīstināts ar citu Ministru kabineta noteikumu projektu, izņemot ZM iesniegto.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma pēc valdības sēdes ieminējās, ka programmas īstenošanā varētu iesaistīt Hipotēku un zemes bankas speciālistus.

 

“Izmantosim līguma ceļā bankas speciālistus – projektu pieņemšanai Hipotēku bankas reģionālajās nodaļās un centrā, bet gala lēmumu pieņems Lauku attīstības fonds,” viņa paskaidroja.

 

ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta valsts atbalsta plānošanas nodaļas vecākais referents Ritvars Zapereckis pārliecināts, ka Finanšu ministrijā, kas ierosināja kreditēšanu nodot LAF, vēl nav aizdomājušies, ka šī valsts iestāde nevar garantēt kredītus un vienlaikus būt šo kredītu izsniegšanas administratore. Šodien ministrijā paredzēta LAF un Hipotēku un zemes bankas pārstāvju tikšanās, kurā lietu praktiskā kārtošana tikšot apspriesta.

Zemkopības ministrijas sagatavotajos kredītu piešķiršanas noteikumos, ko valdība vakar apstiprināja, paredzēts aizdot naudu līdz 2013. gada 31. decembrim. Kopējā kredītlīnija būtu 10 miljoni latu. Vidējā gada likme svārstītos no 3 līdz 4% ar aizdevuma termiņu līdz 20 gadiem.

Aizdevumus dotu tikai lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei, par tiem nevarētu pirkt mežus.

Viens aizņēmējs nevarētu saņemt vairāk par 100 000 latu. Aizdevuma summa nepārsniegtu 100% no iegādājamās zemes platības tirgus vērtības, un aizdevuma nodrošinājums būtu iegādātās zemes platība.

 

Ja nopirktas pļavas vai ganības, tad piecu gadu laikā pēc to iegādes uz pieciem hektāriem jānogana vismaz viena govs. Ja nopirkta zeme kopā ar ēkām, tad to kadastrālā vērtība nedrīkstētu pārsniegt 30 procentus no zemes kadastrālās vērtības.

 

Līdz aizdevuma atdošanai kopā ar bankas procentiem nopirkto zemi nedrīkstētu iznomāt, pārdot vai dāvināt, izņemot pirmās pakāpes mantiniekiem, piemēram, saviem bērniem vai otrādi – bērni saviem vecākiem. Vismaz desmit gadus iegādātā zeme jāizmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Ja nopirktajās zemes platībās nenodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, nauda būtu jāatmaksā aizdevējam.

 

Viedokļi

Kāpēc kreditēšanas programmu nevar īstenot ar Hipotēku bankas starpniecību? Finanšu ministrs Andris Vilks žurnālistiem skaidroja – tas tāpēc, ka Hipotēku banka tiek pārveidota par attīstības institūciju, līdz ar to saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) prasībām tā nedrīkst sākt nevienu jaunu komercprogrammu. Bankai atļauts tikai turpināt esošās programmas. Tā ministra teikto atstāsta LETA. “Nevaram iet pret EK. Ja mēs to darītu, būtu atkal kārtējā pārkāpuma procedūra, kārtējie sodi, Latvijai būtu jāatlīdzina līdzekļi EK,” skaidrojis ministrs. Savukārt bankas speciālistu piesaistīšana, izmantojot viņus kā starpposmu, neesot pretrunā EK pozīcijai. Tādējādi nauda neies caur Hipotēku banku, bet tiktu izmantots filiāļu tīkls un eksperti. “Laikā, kad paši mēģinām iegūt lielākus tiekšmaksājumus zemniekiem, Kohēzijas naudu, ir ļoti svarīgi neradīt papildu spriedzi,” norādīja ministrs. Viņš arī piebilda, ka zemes kreditēšanas funkcija pāries attīstības institūcijai, kas tiks veidota, vēsta LETA.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis Armands Krauze: “Iespējams, apstiprinot programmu šādā redakcijā, mēs esam dabūjuši kaķi maisā, jo pašlaik nav skaidrs, kā programma darbosies. Tiek piedāvāts, ka programmu realizēs caur Lauku attīstības fondu, un man nav saprotams, kā pieci darbinieki varēs administrēt 10 miljonu programmu, zinot, ka daudzi zemnieki, tikko programma tiks sākta, pieteiksies, līdz ar to visiem uzreiz būs jāsagatavo līgumi.” Krauze arī norādīja, ka riska faktors ir arī salīdzinoši augstā procentu likme, vēsta aģentūra BNS. “Sākotnēji tika runāts par to, ka procentu likme varētu būt 3%, taču tagad tā ir 4%, līdz ar to tā ir tuvu tai likmei, ko piedāvā bankas. Taču patiesi izdevīgi ir tas, ka programmas ietvaros tiks nodrošināts tas, ka jauniegādājamais zemes gabals ir 100% nodrošinājums kredītam.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+