Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
10. februāris, 2012
Drukāt

Zemes nomas līgumi – vēl lielāka birokrātija

zeme_leta2

2011. gadā vienoto platību maksājumu Latvijā saņēma 64 031 lauksaimnieks. Gan par pašu īpašumā esošo apstrādāto zemi, gan par nomāto. Līdz šim par nomas zemēm rakstiski līgumi netika prasīti.

 

Nenokārtotas īpašumtiesības, gados vecāku cilvēku bailes dot rakstisku atļauju saimniekot uz savas zemes, daudzi īpašnieki uz vienas zemes (ar domājamām daļām) – tie ir galvenie iemesli, kāpēc nomas līgumu līdz šim neslēdz apmēram ceturtā daļa lauksaimnieku, lēš Ģirts Krūmiņš, Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktores vietnieks. Tas saskan ar aptaujāto lauksaimnieku viedokli.

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros”, kas paredz, ka no šā gada lauksaimniekiem, kuri piesakās uz tiešo maksājumu saņemšanu, būs jāuzrāda rakstisks dokuments, kas apliecinās, ka zeme atrodas lauksaimnieka rīcībā. Kāpēc to vajag?

Valsts kontrole pirms gada parādīja uzteicamu aktivitāti un pārbaudīja, cik likumīgi paši Lauku atbalsta dienesta (LAD) darbinieki apsaimnieko savas personīgās zemes. Sak, ja zināmas neizmantotās zemes, varbūt kāds iedomāsies sev pierakstīt tiešmaksājumus par tām. Divus darbiniekus pieķēra – VK gan atklāja nevis nepareizi izlietotu naudu, bet neinformētus īpašniekus. Mācoties no šiem gadījumiem, LAD noteica darbiniekiem obligātu lietošanas tiesību apliecinošu dokumentu. Tomēr šo divu LAD darbinieku dēļ (kuri dienestā vairs nestrādā) Valsts kontrole secinājusi, ka LAD izveidotā vienotā platību maksājumu administrēšanas sistēma nenodrošina pietiekamu kontroli.

Pērn maijā lauksaimnieku protesti noslāpēja ZM ieceri to iestrādāt noteikumos uzreiz, jo tas apdraudētu tiešmaksājumu pieteikšanu.

 

Tagad Zemkopības ministrija, zinot lauksaimnieku attieksmi, ij nemēģināja apspriesties un gatavo grozījumus, pret ko Zemnieku saeima, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija paudušas iebildumus.

 

Bet varbūt ir vairāk par diviem šādiem gadījumiem? “Jā, pērn ir bijušas 500 kļūdas, kad ir divi pretendenti uz vienu gabalu. 155 gadījumos uz vienu zemes platību iesniegti vairāki nomas līgumi. 140 gadījumos bijusi mutiska vienošanās, kas apstrīdēta. 70 reizes uz vienu zemes gabalu pieteicās divi nomnieki. 55 gadījumos nomas līgums bija ar iepriekšējo apsaimniekotāju, bet pieteicies jauns. 25 gadījumos uz platībmaksājumu pretendēja gan jaunais, gan vecais īpašnieks, un vēl citas kļūdas,” atzīst Ģirts Krūmiņš. Kā redzams, rakstisks nomas līgums nav pasargājis no kļūdām.

 

Kas iecirsts

Sniedzot atzinumu par Zemkopības ministrijas 2010. gada pārskata sagatavošanas pareizību, Valsts kontrole vērš uzmanību, ka “Lauku atbalsta dienestā izveidotā vienotā platību maksājumu administrēšanas (pārraudzības un kontroles) sistēma nenodrošina pietiekamas kontroles procedūras pār Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanu tikai tiesību aktā noteiktajiem finansējuma saņēmējiem”. Tiesību akts ir minētie Ministru kabineta noteikumi, kuros noteikts, ka, lai pretendētu uz ES atbalstu, zemei jābūt “lauksaimnieka īpašumā vai valdījumā (lietošanā)”. Arī ES regulā nav noteiktas izvērstākas prasības.

Tātad domstarpības ar Valsts kontroli ir par to, vai drīkst maksāt hektārmaksājumus par zemi, kas ir faktiskā lauksaimnieka lietošanā, bet nav rakstiski nostiprināta.

 

“Valsts kontrole uzskata tiešmaksājumus par nelikumīgi izmaksātu naudu. Bet kas te ir nelikumīgs, ja šī zeme ir apstrādāta un uz tās tiek ražota lauksaimnieciskā produkcija?” sašutis ir Juris Lazdiņš, Zemnieku saeimas priekšsēdētājs.

 

Ka viss likumīgi, pierāda arī auditorkompāniju (pērn “KPMG”) regulārās pārbaudes – šā iemesla dēļ ne reizi nav pārmesta ES naudas nepareiza izlietošana.

Bet valsts kontroliere Inguna Sudraba vakar “LA” norādīja, ka “Valsts kontrole nav izvirzījusi uzstādījumu, ka maksājumu saņēmējiem ir jābūt juridiski noformētiem nomas līgumiem ar zemes īpašniekiem”.

 

Kārtība vai birokrātija

Patlaban Latvijā nav vienota nomas līgumu reģistra. Liela daļa Latvijas ražojošo lauksaimnieku apsaimnieko zemi uz savstarpējas mutiskas vienošanās pamata, ko pieļauj Civillikums.

Lauksaimnieki uzskata, ka panākt rakstiskas vienošanās būtu grūti, jo daudzi zemes īpašnieki ļauj apstrādāt zemi, bet nevēlas neko rakstiski nostiprināt, piemēram, ārzemēs dzīvojošie. Vecāka gadagājuma cilvēki neuzticas šādiem darījumiem. Ir mazdārziņi uz viena gabala, kuru īpašniekus pat satikt nav iespējams.

“Lai nepieļautu nepamatotu maksājumu piešķiršanu vai jebkādus krāpšanas gadījumus, Lauku atbalsta dienestam, lemjot par maksājumu piešķiršanu, ir jāspēj gūt pārliecību, ka pieteiktais zemes gabals ir nodots personai lietošanā un persona ir šīs zemes apsaimniekotājs,” norāda Inguna Sudraba. Kā lai LAD pārliecinās? Ne juridiski, bet pārliecinoši? Praksē tas nozīmē rakstu darbus, un arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma pēc trešdienas tikšanās ar valsts kontrolieri sapratusi, ka “nepieciešams dokuments vai apliecinājums, kas apliecina zemes lietošanas tiesības”. Viņa sola vērsties Ministru kabinetā, lai noteiktu vienu gadu kā pārejas periodu.

Ja grozījumi būs jārealizē praksē, tas apgrūtinās arī Lauku atbalsta dienesta (LAD) darbu. Pēc LAD pieprasījuma zemniekiem kopā ar iesniegumiem par platību maksājumu būs jāuzrāda arī nomas līgumi, kas nozīmē ap 500 tūkstošu nomas līgumu izskatīšanu un papildu kontroles. Pēc LAD aprēķiniem, nomas līgumu administrēšanai būs nepieciešami vidēji desmit darbinieki, kuri valsts budžetam prasīs papildu finansējumu 100 tūkstošus latu.

Zemkopības ministrija tās pārstāves Dagnijas Mucenieces personā mierina lauksaimniekus, ka prasības nemaz neesot tik drastiskas: neviens neprasot ne īpašumtiesību apliecinošus dokumentus un pat notariāli apstiprinātus nomas līgumus par deklarētajām platībām:

 

“Kaut vai uz rūtiņu lapas uzrakstīta un parakstīta atļauja izmantot zemi! Un tā nebūs jānes uz LAD, bet jābūt lauksaimnieka mājās. Tikai pārbaudes gadījumā jāspēj to uzrādīt.”

 

“Tas tāpat radītu birokrātisko slogu, otrkārt, tas neatrisinātu šo problēmu, un, treškārt, nenokārtojot nomas līgumus, šo zemi nevarēs pieteikt tiešmaksājumu saņemšanai un attiecīgi palielināsies neapstrādāto hektāru skaits, tas savukārt apgrūtinās zemes nodokļa iekasēšanu no īpašniekiem,” brīdina Juris Lazdiņš.

Lauksaimnieku organizācijas izteikušas cerību, ka Zemkopības ministrija nepieņems lēmumu, kas atstās negatīvu iespaidu uz visu lauksaimniecības nozari, un cer 15. februārī klātienē radušos situāciju izskaidrot valsts kontrolierei.

Citstarp jāpiemin, ka aizvakar Eiropas Komisija ierosinājusi 120 dažādus pasākumus vienkāršākai piekļuvei ES fondiem, bet Latvijā lauksaimniekiem tos vēlas sarežģīt… Pretrunīgi.

 

VIEDOKĻI

Ilze Aizsilniece, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece: “Ir divas lietas, kādēļ mēs šos grozījumus neatbalstām: pirmkārt, palielināsies birokrātiskais slogs, kas lauksaimniekiem prasīs papildu laiku un resursus, otrkārt – daudzi zemes īpašnieki nemaz nevēlas slēgt zemes nomas līgumus. Ja saskaņā ar iespējamajiem jaunajiem grozījumiem nosacījumi liks nomāt zemi uz 10 – 20 gadiem, tad naudu nesaņems ne zemes īpašnieki, ne zemes apsaimniekotāji.”

Edgars Treibergs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs: “Zemes apsaimniekotājs būtu gatavs noslēgt līgumu, taču zemes īpašnieks parasti to nevēlas. Tāpēc lauksaimnieku organizācijas aicina šo prasību neieviest, jo no tā cietīs lauksaimnieki, kuri rūpējas par to, lai lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu apstrādāta.”

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+