Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. septembris, 2012
Drukāt

Zemes piespiedu noma – ienesīgs bizness


Ērika Oša zīmējumsĒrika Oša zīmējums

Tā secinājuši Valsts zemes dienestā (VZD), tirgus apskatā atsevišķi aplūkojot tos Rīgas nekustamos īpašumus, kur zeme pieder vienam īpašniekam, bet uz tās uzceltais daudzstāvu dzīvojamais nams – citiem īpašniekiem.


 

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pēdējo gadu ilgtermiņa procentu gada likmes depozītu noguldījumiem latos Latvijas komercbankās vidēji svārstījās robežās no 2,2 līdz 3,1%. Bet no tā sauktās piespiedu nomas zemes īpašnieki var dabūt 6%. Tādējādi pirkt zemi zem daudzdzīvokļu mājām ir krietni izdevīgāk nekā ieguldīt naudu bankās.

 

Izpērk zemi 7,5 reizes

Kā zināms, zemes reformas likumos noteikts, ka daudzstāvu namu dzīvokļu īpašniekiem tā jānomā no zemes īpašnieka piespiedu kārtā.

Kā atklāts VZD apskatā, piespiedu kārtā maksājot 6% par zemes nomu, dzīvokļu īpašnieki pilnībā samaksā zemes tirgus vērtību aptuveni 17 gados. Ja dzīvojamā ēka kalpo, piemēram, 100 gadus, tad dzīvokļa īpašnieks, maksājot par šo zemes nomu, ēkas kalpošanas laikā izpērk zemi sešas reizes. Bet, tā kā ar likumu noteikts, ka dzīvokļu īpašniekiem jāmaksā arī nekustamā īpašuma nodoklis par zemi – zemes īpašnieku vietā, viņi pilnībā samaksā zemes vērtību 13 gados jeb 100 gadu laikā zemi izpērk 7,5 reizes.

Dzīvokļu īpašnieki turklāt bieži spiesti maksāt par lielāku zemes platību, nekā tā viņiem nepieciešama. Rīgā vienam dzīvokļa kvadrātmetram caurmērā ir piesaistīti 1,5 kvadrātmetri īpašumā esošas zemes. Turpretim dalītajos īpašumos vienam dzīvokļa kvadrātmetram ir piesaistīti jau 2,3 kvadrātmetri zemes. Dažos mikrorajonos, piemēram, Ķengaragā, pat 3,2 kvadrātmetri.

 

No rokas rokā

Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmumos atzīst, ka Rīgā darījumi ar zemi zem daudzdzīvokļu mājām notiek bieži. Tas tiek darīts tikai vienā nolūkā – bez pārlieku lielas piepūles vai lieliem kapitālieguldījumiem gūt pastāvīgus ļoti labus ienākumus.

 

Šos darījumus nekavē ne likumā noteiktās pirmpirkuma tiesības par labu šo namu iedzīvotājiem, ne iedzīvotāju sūdzības valsts iestādēs. Pirmpirkuma tiesības tiek veikli apietas, noslēdzot fiktīvus dāvinājuma līgumus vai pārdodot zemi domājamās daļās. Neatlaidīgāko iedzīvotāju sūdzības visbiežāk tiek noraidītas, atsaucoties uz civiltiesisku strīdu ar zemes īpašnieku, kas jāizšķir tiesā.

 

Dzīvokļu īpašnieku pilnvarnieks, diplomēts jurists Klementijs Rancāns stāsta, ka Rīgā spekulatīvi darījumi ar zemi zem namiem iet no rokas rokā. Uzskatāms piemērs šādiem darījumiem ir zemes gabals zem daudzstāvu dzīvojamā nama Brīvības ielā 389. 1997. gadā īpašuma tiesības uz pushektāru lielu apbūves zemes gabalu tika nostiprinātas Ināram Grīnbergam. Bet 2005. gadā tas tika uzdāvināts Olgai Lubiņai, 2010. gadā viņa šo zemi pārdeva SIA “Grand Real Estate”. Zemesgrāmatā redzams, ka firma vispirms iegādājusies trīs ceturtdaļas no zemes gabala platības, bet pēc trim dienām atlikušo ceturtdaļu. Lai dzīvokļu īpašniekus turētu neziņā par to, kam zeme pārdota, un lai viņiem nebūtu iespēju apstrīdēt darījumu, ilgāk nekā gadu šis zemes īpašnieks nepieprasīja nomas maksu. Tikai šā gada sākumā pieprasīta nomas maksa arī par 2011. gadu.

 

Uzpūstās vērtības

Klementijs Rancāns uzskata, ka, balstoties uz šiem fiktīvajiem dāvinājumiem un citiem spekulatīvajiem darījumiem, Valsts zemes dienests no 1700 latiem, kā tika novērtēts šis zemes gabals agrāk, dažos gados “uzpūtis” tai 128 tūkstošus latu lielu kadastrālo vērtību. Zemes īpašnieks, pats neieguldot ne santīma, par piespiedu zemes nomu saņem ap 8000 latu lielu gada nomas maksu. Valsts zemes dienests ar šādiem kadastrālajiem novērtējumiem būtībā veicina šos spekulatīvos darījumus,” viņš spriež.

 

Meklēs taisnību Satversmes tiesā

Brīvības ielas 391. nama iedzīvotājs Zigfrīds Krēgers stāsta, ka augusta beigās viņš un vēl seši daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju pilnvarnieki iesnieguši sūdzību Satversmes tiesā, pieprasot atcelt dalīto īpašumu veidošanu.

 

Plānus vērtē skeptiski

Kā zināms, jau ilgāk par gadu Tieslietu ministrijā kaldina plānus, kā atrisināt dalīto īpašumu problēmas. Viens no tiem paredz atteikties no dalītā īpašuma, ļaujot dzīvokļu īpašniekiem izpirkt zemi zem ēkām par tās kadastrālo vērtību.

 

Finanšu ministrijā savukārt paredz, ka nākamgad dzīvokļu īpašniekiem vairs nebūtu jāmaksā nodoklis par zemi īpašnieku vietā, ko viņiem ministrija uzkrāva no 2010. gada. Šie plāni gan vēl jāapstiprina Saeimā. Zemes īpašnieki jau tagad draudot ministrijai ar tiesāšanos par viņu īpašuma tiesību aizskārumu.

 

Dzīvokļu īpašnieki šos plānus vērtē skeptiski. Pirmkārt, tie neparedz neko vairāk par dzīvokļu īpašnieku tiesībām ilgstoši tiesāties ar zemes īpašniekiem. Otrkārt, zemes īpašnieku pulkā ir daudz personu ar lielu ietekmi ministrijās, valdībā un Saeimā. Tā kā no tā sauktās zemes piespiedu nomas bez jebkādiem papildu ieguldījumiem no namu iedzīvotāju kabatām gadā var izpumpēt simtiem tūkstošu latu, neviens negribēs atteikties no šī ienesīgā biznesiņa.

 

Uzziņa

Rīgā daudzdzīvokļu dzīvojamos namos ir aptuveni 
310 000 dzīvokļu īpašumu.

Aptuveni 140 000 dzīvokļu īpašumu ir dalīti (dzīvoklis pieder vienam īpašniekam, bet zeme – citam).

Īpaši liels šādu dalīto īpašumu īpatsvars ir Rīgas mikrorajonos, kurus apbūvēja padomju varas gados un kur pašlaik piespiedu zemes nomas problēmas skar aptuveni 85 000 dzīvokļu īpašnieku.

VZD dati

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+