Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
29. oktobris, 2012
Drukāt

Zemes siltumsūkņi

No alternatīvajiem apkures veidiem visplašāko tirgu Eiropā iekarojuši siltumsūkņi, kas dalās trīs grupās – zemes, ūdens un gaisa.

 

Latvijā vislielāko popularitāti ieguvis zemes siltumsūknis ar horizontālo kontūru, kam kolektoru ierok apmēram 150 cm dziļās tranšejās. Centrāleiropas valstīs biežāk izmanto vertikālo kolektoru jeb termozondi, ko ievieto 100 m dziļurbumā un iebetonē. Horizontālā vai vertikālā kolektora ieguldīšanai izmanto speciālas polietilēna caurules, kurās par temperatūras nesēju lieto propilēnglikolu. Tradicionālajām sistēmām ir trīs noslēgti cirkulācijas loki – āra kontūra, pati iekārta un iekšējā apkures sistēma. Lai apsildītu 100 m2 mājokli, nepieciešama 300 – 400 m2 liela zemes platība, jo rēķina, ka 1 m2 spēj dot 50 – 75 W.

Ja sistēmā cirkulē freons, horizontālo kontūru veido no kapara caurulēm un tai nav nepieciešams tik liels ieguldīšanas laukums. Šīm sistēmām ir tikai ārējais un iekšējais loks. Tomēr kapara kontūrai kaitē paaugstināts augsnes mitrums, jo caurules var korodēt un freons noplūst. Šīs siltumsūkņu sistēmas izmaksā dārgāk par tradicionālajām. Vācijā un Austrijā populāri ir zemes siltumsūķņi, kuros par siltuma avotu izmanto zemes dzīļu ūdeni. Viens caurumu ieurbj tā ņemšanai, otru – novadīšanai. Urbumu vidējais dziļums svārstās no 15 līdz 45 m, attālums starp tiem – 15 – 20 m. Tiesa, tad ir jābūt dzeramā ūdens kvalitātei, jo papildus filtrēšana izmaksā dārgi, ražīgumam – no 1 līdz 5 m3 stundā, un vidējai temperatūrai ne zemākai par 50 °C. Sistēmas plusi ir augstā siltuma atdeve un ilglaicīgums, jo siltumsūknis ar tīru ūdeni darbosies vismaz 20 – 25 gadus. llgākā laikā modernais gruntsūdeņu siltumsūknis ir ekonomiski izdevīgs, jo tā lietderības koeficients ir augsts.

Centrāleiropā lielu popularitāti ieguvušas arī ģeotermālo siltumsūkņu sistēmas ar ūdenstilpnēs ieguldītu kolektoru, kas pareizāk būtu jādēvē par ūdens siltumsūkņiem. Latvijā to popularitāte ir mazāka, jo šeit ir maz piemērotu ūdeņu.

Lai kolektors efektīvi darbotos, tas jāiegulda dziļāk par 3 m, un nepieciešams arī minimāli aizsalstošs vai tekošs ūdens. Uzskata, ka 100 m2 mājokli spēj apsildīt 200 m2 liels ūdens rezervuārs. Pašlaik visizdevīgākais energokoeficients (COP) ir tieši ģeotermālajiem siltumsūkņiem, kuru īpatsvars ārzemēs siltumsūkņu konkurencē svārstās 10% robežās.

– Iegādājoties vietējos ģeotermālos siltumsūkņus, kas šeit samontēti no pasaules vadošo ražotāju piegādātajām detaļām, var ieekonomēt līdz 50 % no šo iekārtu tirgus vērtības. Tas ļauj būtiski samazināt ierīkošanas kopējās izmaksas, – ģeotermālo siltumsūkņu interesentus uzmundrina SIA “Fonons” valdes loceklis fizikas zinātņu doktors Juris Zvirgzds.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+