Mobilā versija
+23.2°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Piektdiena, 18. augusts, 2017
11. janvāris, 2017
Drukāt

Kāpēc latgaliešu vidū dienests NBS nav tik populārs? (5)

Foto - LETAFoto - LETA
UZZIŅA

* Pēdējo sešu gadu analīze rāda, ka dienestam NBS visvairāk – 40% kandidātu – nākuši no Rīgas reģiona. Zemāko procentuālo īpatsvaru uzrāda Latgales reģions – 11% kandidātu.
* Lielāka jauniešu interese par dienestu NBS novērojama reģionos, kur atrodas kāda no bruņoto spēku vienībām, piemēram, Lielvārdē, Alūksnē vai Liepājā un tās apkārtnē.
* Šogad NBS profesionālajā dienestā uzņems 700 karavīrus. Šogad saņemtas teju 1200 pieteikuma anketas un profesionālajā dienestā un studijām Aizsardzības akadēmijā jau pieņemti vairāk nekā 500 karavīru.
Avots: NBS

Aizsardzības ministrijas portālā “sargs.lv”, kur analizēti dati par pēdējos sešos gados dienestā Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) uzņemtajiem karavīriem, secināts, ka vismazāk pretendentu dienestam piesakās jaunieši no Latgales reģiona. Tomēr jāpiebilst, ka Latgale toties ir visplašāk pārstāvēta Zemessardzē – starp 683 šogad uzņemtajiem zemessargiem 42% nāk no Latgales (2. Zemessardze novada).

Valentīna Šidlovska, Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas direktore: “Mūsu skolā no 1. septembra tiek īstenota jauna profesionālās ievirzes programma “Valsts robežas drošība”. Tās ietvaros 10. klašu audzēkņiem tiek mācītas krimināltiesības, robežas aizsardzība, tuvcīņa un psiholoģija, kā arī ir viena papildu sporta nodarbība nedēļā. Tas tiks mācīts līdz 12. klasei. Svarīgi ir, ka šo programmu pieprasīja nevis skolotāji, bet gan paši audzēkņi un viņu vecāki. Sadarbības līgums ar Valsts Robežsardzes koledžu paredz, ka šīs programmas absolventi koledžā varēs iestāties bez iestāj­eksāmeniem. Tas rāda, cik nopietni mūsu jaunieši orientējas uz iespēju dienēt valsts Robežsardzē. Runājot par Latgales jauniešu patriotismu, jāteic, ja ģimenē tiek cienīts sarkanbaltsarkanais karogs, skola var veiksmīgi pārņemt šo stafeti. Uzskatu, ka Latgales skolās patriotiskajai audzināšanai tiek pievērsta pienācīga uzmanība.”

Ēriks Fomičevs, Zemessardzes 56. kājnieku bataljona kaprālis: “Mani militārajai sfērai pievērsa lēmums iestāties jaunsardzē. Jau pēc pirmajām nodarbībām sapratu, ka esmu ierauts aizraujošā virpulī. Pēc katra jaunsardzes pasākuma jautāju instruktoram – kad būs nākamās mācības, kad atkal dosimies pārgājienā… Jaunsardzē sāka veidoties mana personība, mana attieksme pret uzticēto. Sāku interesēties par saviem senčiem – kur viņi ir dienējuši un ko darījuši Latvijai svarīgos laikos. Un varēju ar viņiem lepoties. 18 gadu vecumā iestājos Zemessardzes 56. kājnieku bataljonā. Tur sākās jau nopietnāka militārā apmācība. Pēc vidusskolas absolvēšanas sāku studijas Latvijas Universitātē. Brīvdienās piedalos Zemessardzes mācībās un kursos. Starp tiem arī Neintensīvajā jaunākā instruktora kursā, kas man ļāvis iegūt jaunākā instruktora (kaprāļa) pakāpi. Šobrīd dienu Zemessardzes 56. Kājnieku bataljonā kā nodaļas komandiera vietnieks un pamatapmācības instruktors jaunajiem zemessargiem.”

Jānis Kuprinskis, izpletņlēcēju sporta kluba “Latgales pilots” vadītājs: “Rēzeknē esošajā Robežsardzes koledžā 80% studentu ir no Latgales, kuri pēc studiju beigām var strādāt samērā tuvu dzīvesvietai. Līdzīgi ir ar Zemessardzi, kas ir tuvu mājām. Savukārt karavīriem jābrauc uz Ādažiem, Alūksni, Rīgu. Šis varētu būt iemesls tam, ka latgalieši labprātāk dienē Zemessardzē un Robežsardzē. Runājot par jauno paaudzi, jāteic, ka ir problēmas ar fizisko sagatavotību. Lai gan Rēzeknē pastāv, piemēram, svarcelšanas, tuvcīņas un futbola pulciņi, tie ir par maksu, kas ne visiem vecākiem ir pa kabatai. Tādēļ Aizsardzības ministrijai un pašvaldībām jādomā, lai iespējami plašākai jauniešu daļai būtu pieejamas fiziskās aktivitātes.”

Juris Lelis, Jaunsardzes un informācijas centra Jaunsardzes departamenta 2. novada nodaļas vadītājs: “Latgalē ar patriotismu viss ir kārtībā. No tiem novada jauniešiem, kuri aizvadītajā mācību gadā beiguši jaunsardzi, gandrīz puse ir iestājušies NBS, Zemessardzē vai Robežsardzē. Mēs pat nespējam nodrošināt instruktorus visās tajās vietās, kurās ir interesenti. Lai gan pašlaik nav iespējams izveidot jaunsardzi katrā Latgales skolā, tomēr tikusi īstenota iecere par vienas vai vairāku grupu izveidi katrā pašvaldībā. Gribu uzsvērt, ka svarīgi ir arī tas, lai vecāki atbalstītu savus bērnus tādās aktivitātēs kā jaunsardze. Jauniešiem dalība šajā organizācijā ir iespēja sadraudzēties, pavadīt laiku fiziski aktīvi un interesanti.”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. KĀDA tev lempi Reiga latgalē? Uz Latvijas kartes tādas vietas nav! Varbūt tev zem deķa ir Reiga???

  2. atkarīgs no lāča tuvuma Atbildēt

    latgalieši ir blakus.

  3. Piļitajs bijušais Atbildēt

    Ko muld.Latbat jau 10.gadi atpakaļ sauca par Latgalbat….

  4. Reiga - latgaļu galvaspilsēta Atbildēt

    Tā kā Rīgā pilns ar latgaliešiem, tad īstenībā tie 40% rīdzinieku, kuri iestājās profesionālajā dienestā ir visīstākie latgalieši.
    Armijā apmēram 30% dienošo ir latgalieši.

  5. Tā kā Rīgā pilns ar latgaliešiem, tad īstenībā tie 40% rīdzinieku, kuri iestājās profesionālajā dienestā ir visīstākie latgalieši.
    Armijā apmēram 30% dienošo ir latgalieši.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Piekabiniet arī kādu vagonu priekš tiem vēsturniekiem!

Rosība pēc četru gadu pauzes 

Otrdien Rīgā notika Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde, pēc kuras tās līdzpriekšsēdētājs, satiksmes ministrs Uldis Augulis žurnālistiem sacīja, ka izskatīti vairāki jautājumi. Latvija un Krievija vienojusies ciešāk sadarboties transporta jomā un nodrošināt kravu nepārtrauktību, līdz gada beigām iecerēts parakstīt līgumu par tiešajiem starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem. Puses vienojušās stiprināt sadarbību konteinerpārvadājumu jomā no Ķīnas uz Eiropu, izmantojot Krievijas un Latvijas infrastruktūru, kā arī līdz šā gada beigām sarīkot Latvijas un Krievijas vēsturnieku tikšanos, “lai diskutētu par abām valstīm svarīgiem vēstures jautājumiem”. Iepriekšējā Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde notika pirms četriem gadiem – 2013. gada novembrī Maskavā.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Līga Rasnača: Mazo algu celšana noteikti nepieciešama (18)Darba devējiem ir iespēja atalgojumu izlīdzināt, jo viens no reformas mērķiem ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+