Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
24. marts, 2014
Drukāt

Zemessardzes stiprās puses. Saruna ar Mičiganas nacionālās gvardes komandieri (10)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un zemessardzei bijusi īpaša sadarbība ar ASV Mičiganas nacionālo gvardi. Šā iemesla dēļ pagājušajā nedēļā Latviju apmeklēja Mičiganas nacionālās gvardes komandieris ģenerālmajors GREGORIJS VADNAISS. Sarunā ar “Latvijas Avīzi” G. Vadnaiss uzslavē Latvijas armijas karavīru augsto profesionalitāti, uzsver zemessardzes lielo lomu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā, kā arī norāda uz “dolāru” nemainīgo nozīmi militāro prasmju attīstībā.

– Latvijā pavadījāt četras dienas. Kāds bija jūsu vizītes mērķis?


– Gada laikā dodos vairākos ceļojumos. Ņemot vērā pašreizējos notikumus, mana vizīte bija atbil­stoša. Man bija virkne sarunu ar valsts amatpersonām un militārpersonām, pārskatījām plānotos treniņu un mācību plānus, runājām par atbalstu, ko ASV, ņemot vērā pašreizējo situāciju, varētu sniegt kopīgajās militārajās mācībās Latvijā. Mums bija vizīte dažādās bāzēs. Piedalījos Latvijas piektā patruļkuģa “Rēzekne” palaišanā. Man bija arī iespēja piedalīties pieminekļa atklāšanā Ādažos, ievietot tajā laika kapsulu. Tikos ar karavīriem. Vairāku gadu laikā esmu jau diezgan iepazinies ar Latvijas bruņotajiem spēkiem. Taču šīs vizītes laikā uzzināju, ka Latvijas karavīri apguvuši jaunas iemaņas.

– Mičiganas nacionālajai gvardei ir īpašas attiecības ar Latvijas zemessardzi.


– Jā, mums ir 22 gadu ilga sadarbības vēsture ar Latviju. Pēc tam kad Latvija atguva neatkarību, sākām veidot sadarbību stratēģiskās partnerības programmas ietvaros. Patiesībā Mičiganas nacionālās gvardes un Latvijas armijas sadarbība bija pirmā šīs programmas ietvaros, ko kāda no ASV nacionālajām gvardēm uzsāka ar kādu citu valsti. Šajā sadarbībā esmu iesaistījies kopš pirmās dienas, un šajos 22 gados panāktais rezultāts ir apbrīnojams. Latvijai ir ļoti spējīga un profesionāla armija un jūras spēki. Man bija iespējas arī iepazīties ar jūras spēku spējām. Ļoti profesionālas operācijas.

– Kāds bija šīs partnerības programmas sākotnējais mērķis?


– Tobrīd mērķis bija izveidot sakarus ar valstīm, kurās sāka veidoties jauna un demokrātiska pārvaldes sistēma. Ilgstošas sadarbības ceļā ar šīm valstīm veidojām to armijas un attīstījām militāro nozari. Šobrīd jau esam piedalījušies kopīgās misijās Afganistānā. Latvijas sauszemes spēkiem bijušas vairākas kopīgas militārās operācijas ar Mičiganas nacionālo gvardi. Esam cīnījušies un esam miruši kopā.

– Kāpēc tieši Mičiganas nacionālā gvarde sadarbojas ar Latviju?


– Godīgi sakot, tas bija diezgan jautrs, bet patiess stāsts, kā tika pieņemts lēmums sadarboties ar Latviju. Pirms sadarbības izveides, iespējams, netika veikta tāda veida analīze, kāda notiktu šobrīd pirms līdzīgu lēmumu pieņemšanas. Mana palīdze administrācijas jautājumos ir latviete Dace Meisone. Un, kad mums bija iespēja izvēlēties valsti, ar ko sadarboties, mēs izvēlējāmies Latviju. Šī nav tikai sadarbība, šī ir tuva draudzība. Mums ir izveidojušās ļoti ciešas un dziļas attiecības, kas nav tikai profesionālas, bet arī personiskas.

– Nacionālā gvarde ir viena no vecākajām ASV militārajām struktūrām.


– Jā, nacionālai gvardei ir 377 gadi. Tā ir vecākā militārā struktūra Savienotajās Valstīs. Mēs esam apmācīti un apbruņoti tieši tāpat kā aktīvā dienesta karavīri. Mēs pildām tādas pašas misijas. Pēdējos 12 kara gados no Mičiganas nacionālās gvardes militārajās operācijās iesaistīti 23 tūkstoši karavīru un lidotāju, 21 ir gājis bojā karalaukā. Turklāt mēs esam ne tikai rezervisti ASV armijā, mums ir arī spējas veikt iekšzemes operācijas. Turklāt Mičiganā ir diezgan liela latviešu kopiena. Daudzi latvieši dien arī nacionālajā gvardē. Tas viss palīdz veidot attiecības šeit, Latvijā.

– Pirms diviem gadiem jūs sniedzāt interviju manam kolēģim. Tad atklājāt, ka galvenās sadarbības jomas ir Latvijas armijas kājnieku, inženieru un instruktoru apmācības, kā arī sadarbība Afganistānā. Kas šobrīd ir aktuālākais?


– Esmu ļoti lepns par lielisko darbu, ko paveicis ģenerālis Graube un viņa komanda. 2008. gadā aizsākām programmu, kuras mērķis bija apmācīt gaisa atbalsta kontrolierus jeb “JTAC” (Joint Terminal Air-attack Controllers). Tās ir ļoti specifiskas zināšanas un iemaņas. Latvija bija viena no pirmajām NATO valstīm, ja neskaita ASV, kas apguva šīs iemaņas un spējas. Turklāt latvieši sāks tuvākajā laikā apmācīt Polijas gaisa atbalsta kontrolierus. Šīs iemaņas vairākkārt liktas lietā arī Afganistānā, un tās dod lielu pienesumu kaujas operācijās. Tikko pabeidzām vēl vienu programmu, kurā tika apmācīti apvienotā uguns atbalsta priekšējie novērotāji jeb “JFO” (Joint Fire Observers). Arī šīs ir ļoti sarežģītas iemaņas. Programma tika pabeigta pirms dažiem mēnešiem. To nokārtoja visi 24 apmācībās iesaistītie Latvijas karavīri. Tas ir kaut kas nedzirdēts! Pat ASV nav bijis tik augsts nokārtojušo procents. Mēs esam patiesi lepni par šo faktu. Tas apliecina Latvijas karavīru profesionalitātes augsto līmeni.

– Šie karavīri tika apmācīti Latvijā?


– Jā, viņi tika apmācīti Latvijā. Mēs atvedām dažus ekspertus no Oklahomas, kuri apmācīja karavīrus. Simtprocentīgs nokārtojušo skaits, tostarp no zemessardzes rindām. Viena no Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera Raimonda Graubes un aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa ierosmēm ir attīstīt tieši zemessardzes spējas. Arī mēs par to runājām.

– Latvijas aizsardzības ministrs Vējonis pirms dažām dienām izteicās, ka Latvija pret agresoru varētu lietot partizānu kara taktiku.


– Mēs to drīzāk sauktu par pretnemiernieku [angliski “counter-insurgency”. – J. K.] operācijām. Tie varētu būt vieni no uzdevumiem, ko varētu uzņemties zemessardze. Tāpēc sākotnēji mums būs jāizvērtē, kādas iemaņas un spējas ir Latvijas sauszemes spēkiem. Tad var veikt analīzi, lai noskaidrotu, kādi trūkumi ir jūsu vispārējā aizsardzības plānā, un šos caurumus aizmūrētu ar jaunām iemaņām. Zemessardzei šajā ziņā būtu ļoti svarīga loma.

– Jūsuprāt, kādas ir zemessardzes stiprās puses?


– Viņu atrašanās vieta. Līdzīgi kā nacionālās gvardes ASV, Latvijas zemessargi izkaisīti pa visu valsti. Šis fakts nozīmē to, ka viņiem ir lielas iespējas atbildēt draudiem. Ja ir notikusi kāda dabas katastrofa vai ja rodas cita iekšzemes nepieciešamība, jums ir karavīri, kas var sniegt atbalstu.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Vēlreiz vēlos pateikt, ka šitas frukts nevienu vārdu nav teicis par zemessardzi…..Viņš vienkārši retlanslē ASV politikas oficiālo kursu….. Bet to cilvēku izjūtas un kontaktus, kuri ir pabijuši Cempgreilingā, neviens stulbs cilvēks nevarēs izmainīt……..Bet šitas ģenerālmajors nav piedzīvojis sadarbību ar LR ZS….

  2. … Vai soreiz paklausisim labam padomam … jeb velreiz atlausim musu nomenaklaturas elitei uzmest valsts intereses …?!

  3. No ģenerāļa intervijas par vissvarīgāko uzskatu viņa atbildes uz intervētāja pēdējiem diviem jautājumiem. Tur arī ir norādīts galvenais ZS steidzamās attīstības un apmācības virziens.

  4. Nu redziet, pēc pēdējā teikuma pievienošanas, komentārs parādījās!!!

  5. – Mičiganas nacionālajai gvardei ir īpašas attiecības ar Latvijas zemessardzi.


    “– Jā, mums ir 22 gadu ilga sadarbības vēsture ar Latviju. Pēc tam kad Latvija atguva neatkarību, sākām veidot sadarbību stratēģiskās partnerības programmas ietvaros. Patiesībā Mičiganas nacionālās gvardes un Latvijas armijas sadarbība bija pirmā šīs programmas ietvaros, ko kāda no ASV nacionālajām gvardēm uzsāka ar kādu citu valsti. Šajā sadarbībā esmu iesaistījies kopš pirmās dienas, un šajos 22 gados panāktais rezultāts ir apbrīnojams. Latvijai ir ļoti spējīga un profesionāla armija un jūras spēki. Man bija iespējas arī iepazīties ar jūras spēku spējām. Ļoti profesionālas operācijas.”
    Vai šajā citātā jūs redzat kaut vienu vārdu par sadarbību ar Zemessardzi???? Kaut vienu vārdu par ZS cilvēkiem,kas pabijuši KempGreilingā??? Visa intervija pakārtota NBS valdošajiem vējim…….ZS sadarbību ar Nacionālo Gvardi zaudēja,kad NBS pārņēma visas funkcijas, kas attiecas uz sadarbību ar ārvalstīm…….Un ja ši komentāra ievietošana sagādās grūtības, tad ir skaidrs,ka LA arī pastāv cenzūra…..

  6. Aizsardzībai Latvijā atvēlēt 2% no IKP, bez tukšām runām. Nebaro suni, kad vilks aitās!!!

  7. Nesaprotu-ienāk armija bez pazīšanās zīmēm.Latvijā arī var tā “ienākt”?Tad kāda jēga robežsardzei? Lai tikai uzturētu volejbola komandu?

    • – “armija bez pazīšanās zīmēm” – amerikāņu skatījumā ir teroristi, kuri nepakļaušanās gadījumā tiek likvidēti.

      • GREGORIJS VADNAISS: – Mēs to drīzāk sauktu par pretnemiernieku [angliski “counter-insurgency”. – J. K.] operācijām. Tie varētu būt vieni no uzdevumiem, ko varētu uzņemties zemessardze.

  8. Pie mums diemžēl notiek pēc principa- kad vilks aitās ,tad nopērk suni un sāk barot.Citur suni baro visu laiku.

Draugiem Facebook Twitter Google+