Zemgalē gatavi slēgt autobusu reisus 7
Satiksmes ministrija uzdevusi Sabiedriskā transporta padomei reģionālās nozīmes maršrutu tīklu šim un turpmākajiem gadiem plānot atbilstoši budžeta iespējām, Autotransporta direkcija (ATD) sagatavojusi informāciju par nerentabliem reisiem un aicinājusi plānošanas reģionus pārskatīt maršrutu tīklu. Zemgale to sākusi pirmā, izvērtējot izmaiņas 29 sabiedriskā transporta maršrutos. Ar maršrutu un reisu pārskatīšanu vien nebūs līdzēts – secinājums, kas izriet pēc Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) attīstības padomes ikmēneša sēdes Jelgavā. Savukārt Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Aivars Vanags norāda, lai gan jautājums ir sarežģīts, jāspēj panākt, ka vilks paēdis un kaza arī paliek dzīva.
Izmaiņas jāveic pakāpeniski
Sēdē piedalīties bija aicināts arī Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš, lai kopā ar Zemgales pašvaldību vadītājiem pārrunātu epicentrā nonākušo vēlmi samazināt sabiedriskā transporta reģionālo maršrutu tīklu un autobusu reisu skaitu. Šāds lēmums tādēļ, ka sabiedriskā transporta padomes (STP) sēdē tika secināts, ka valstij nav tāda apjoma dotāciju, lai minēto tīklu uzturētu tieši tādā apmērā, kāds tas ir šobrīd. Pēdējo gadu laikā reģionālajos pārvadājumos ieņēmumu apjoms ir krasi sarucis, jo iedzīvotāju skaits gandrīz it visur, sevišķi laukos, ir manāmi samazinājies. Ir mainījušies arī cilvēku braukšanas paradumi, audzis privāto automašīnu skaits, bet maršrutu tīkls pēdējos piecos gados palicis gandrīz nemainīgs vai pat pieaudzis. “Zemgalē 2012. gadā darbojās 170 maršruti, bet 2016. gadā – 179. Pašvaldības un pārvadātāji nemitīgi ir sekojuši jebkādām situācijas izmaiņām un paši centušies koriģēt kā maršrutus, tā reisu skaitu un laika grafiku. Visos gadījumos par prioritāro izvirzījuši iedzīvotāju vajadzību nokļūt darbā, skolā vai medicīnas aprūpes iestādē. Vienlaikus Zemgales pašvaldību vadītāji izprot situācijas nopietnību un pamatā piekrīt iespējamo izmaiņu veikšanai sabiedriskā transporta sistēmā, taču uzskata, ka tām jānotiek pakāpeniski, rūpīgi izvērtējot katru gadījumu atsevišķi,” sava reģiona pozīciju izskaidro ZPR sabiedrisko attiecību speciālists Juris Kālis.
Jāpilda mājasdarbi un savstarpēji jārunā
“Uz tikšanos ar Zemgales politiķiem K. Godiņš nebija ieradies ar tukšām rokām. Pašvaldību priekšsēdētājiem ATD pārstāvis galdā cēla statistikas datos bāzētu 29 sabiedriskā transporta pārskatīšanas vērtu maršrutu sarakstu. To dēvēja vien par priekšlikumu un uzsvēra, ka Zemgalē atšķirībā no pērējiem reģioniem tas ir viens no īsākajiem,” saka J. Kālis. Katrā no reģioniem maršrutu tīklu plānots samazināt aptuveni par vienu miljonu kilometru, bet Zemgalē kopējais nobraukums varētu samazināties par 642,9 tūkstošiem kilometru. Lielākais samazinājums vatētu skart Aizkraukles, Dobeles un Jēkabpils apkaimi. Tagad visām iesaistītajām pašvaldībām jāizpilda mājasdarbs. Jāizvērtē – piekrist vai nepiekrist ATD izvirzītajiem priekšlikumiem.
“Šis, protams, ir sarežģīts jautājums, bet tas jāatrisina. Esam izvērtējuši ATD priekšlikumus un vienojušies par maršruta Jēkabpils–Dunava slēgšanu. Savukārt maršrutu Jēkabpils–Bebrene lūdzām paturēt līdz jūnijam. Tad skola būs beigusies un to tik intensīvi neizmantos skolēni un studenti. Vēlamies atrast racionālāko variantu, iespējams, apvienojot šo ar citiem maršrutiem. Šis jautājums būs jāpārrunā ar kaimiņu pašvaldībām. Neviens nevēlas samazināt reisus vai slēgt kādu no maršrutiem, bet ir jāsaprot reālā dzīves situācija. Emocijas šoreiz jāatstāj malā,” savu redzējumu pauž Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Aivars Vanags.
Ir arī citas problēmas
Zemgales pašvaldību vadītāji bažījas arī par citiem jautājumiem, kas saistās ar sabiedriskā transporta nozari. Padomes sēdē uzsverot, ka stingrāk jākontrolē autobusu šoferi, kas bieži vien pasažieriem neizsniedz braukšanas biļetes. Tāpat esot jācīnās pret nelegālajiem pārvadātājiem. Daļa vadītāju norādīja, ka atbalstāma ir bezskaidras naudas norēķinu sistēmas ieviešana autobusos, kā tas ir, piemēram, Jelgavā, kur pilsētas maršrutos skaidrā naudā norēķinās vien aptuveni septiņi procenti pasažieru.
“Lauku apvidū tas varētu būt daudz sarežģītāk, jo ne visur ir pienācīgs interneta pārklājums un ne visiem lauku iedzīvotājiem ir elektroniskā bankas karte. Daudz tiek runāts par sabiedriskā transporta pēc pieprasījuma ieviešanu, taču praksē šādu piemēru vēl nav,” uzsver J. Kālis. Savukārt ATD pārstāvis skaidroja, ka katrā no reģioniem viens šāds pilotprojekts varētu sākt darboties līdz gada beigām, jo likumdošana tagad to atļauj.
Toties visi Zemgales pašvaldību vadītāji bija vienisprātis, ka, neraugoties uz pasažieru plūsmas samazināšanos un sniegto pakalpojumu ekonomisko neizdevīgumu, valsts dotācija sabiedriskā transporta nodrošināšanai tomēr pakāpeniski ir jāpalielina. Līdzīgi kā tas notiek izglītībā, veselības aizsardzībā un vēl citās ar sociālo nodrošināšanu saistītās jomās. Tāpat arī esot jāņem vērā fakts, ka ceļu stāvoklis pasliktinās, autobusi noveco, degvielas cena reizē ar akcīzes nodokli palielinās. Tādēļ ar reģionālo maršrutu tīkla sašaurināšanu un autobusu reisu skaita samazināšanu vien nebūs līdzēts.
