Foto – Zanda Birze

Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka 1

Kur zemi kopj, tur pērk

“Salīdzinājumā ar citiem aizvadītajiem gadiem, īpaši 2013. gadu, kad pirka visu, ko vien varēja nopirkt, un kad noslēgto darījumu bija visvairāk, pagājušais gads pietiekami skaidri apliecināja, ka lielākā daļa pircēju ir sekmīgi strādājošo saimniecību īpašnieki,” atzīst uzņēmuma “Arco Real Estate” valdes loceklis Māris Laukalējs. “Kur ir stipri zemnieki, kuriem vajag zemi saimniecību paplašināšanai, tur pērn arī visvairāk to nopirka. Ja Latvijas kartē iezīmētu stipro zemnieku saimniecību atrašanās vietas, tad tās uzskatāmi parādītu, kur zemei ir visaugstākās cenas,” viņš 
piebilst.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Arī uzņēmuma “Latio” Jēkabpils nodaļas vadītājs Ivars Šapkins atzīst, ka Jēkabpils pusē zemi lielākoties pirkuši vietējie zemnieki sava pagasta un tuvāko pagastu robežās saimniecību paplašināšanai, kā arī nomnieki, kas ilgu laiku to apsaimniekojuši.

Zemgalē un Latgalē ceļas, Vidzemē krīt

Pēc “Arco Real Estate” datiem, aizvadītajā gadā vislielākais cenu kāpums piedzīvots Zemgalē un Latgalē. Salīdzinājumā ar 2015. gadu tās cēlušās par 13%. Tādējādi Zemgalē lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāra vidējā cena jau ir sasniegusi 4000 eiro. Pats dārgākais darījums pērn noslēgts Rundāles novadā, kur viena hektāra vērtība bija 10 000 eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Aizvadītā gada sākumā paredzējām, ka cenas celsies visos novados, kas tā arī ir noticis,” saka Māris Laukalējs. “Bet neparedzējām, ka Vidzemes novados, salīdzinot ar 2015. gadu, kāpuma vietā pērn būs jāpiedzīvo cenu kritums par 3%.”

Zemei atšķirīgi cenrāži

Kaut arī cenu grupā no 750 līdz 1000 eiro par hektāru darījumu skaits pieaudzis, tik zemām cenām, kas nepārsniedz kadastrālās vērtības, esot grūti noticēt, šaubās Laukalējs. Drīzāk līgumos uzrādītās nav bijušas tās, par kurām zeme nopirkta patiesībā. Visatbilstošākās cenas bijušas zemei no 1000 līdz 1200 eiro par hekt­āru, kas raksturīgas lielākoties tādai, kuru agrāk neviens nepirka: daļēji vai pilnīgi aizaugušas, ar saimnieciskās darbības apgrūtinājumiem. Savukārt no 2500 līdz 3200 eiro par hektāru piedāvājumā jau bijusi aramzeme. Par cenu, kas pārsniedz 3000 eiro, sevišķi daudz darījumu pērn bijuši Talsu un Saldus novadā

“Latio” pārstāvis Ivars Šapkins stāsta, ka pērn Jēkabpils, Krustpils, Aknīstes, Viesītes, Salas, Neretas, Jaunjelgavas, Pļaviņu, Kokneses, Aizkraukles, Madonas, Lubānas novadā zeme līdz 20 ha platībā maksājusi no 1500 līdz 3000 eiro par hektāru. No 20 līdz 100 hektāru platībā – no 2000 līdz 3500 eiro par hektāru. Bet 100 līdz 1000 hektāru platībā – no 2500 līdz 4000 eiro par hektāru.