Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
31. oktobris, 2012
Drukāt

Zemgalē veidojas dialogs starp sociālo pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem


Jau deviņu mēnešu garumā Zemgalē noris projekta “Soc Networking” īstenošana, kura centrā ir jautājums par reģionā pieejamo sociālo pakalpojumu klāstu jauniešiem ar garīgiem un fiziskiem traucējumiem.

Projekta galvenā iecere ir apzināt esošos un identificēt nepieciešamos sociālos pakalpojumus jauniešiem invalīdiem un viņu ģimenēm, kā arī veicināt konstruktīvu dialogu starp pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem.

Pakalpojumu piedāvājumam un kvalitātei, protams, jāiet laikam līdzi un sen pagājis ir tas periods, kad vienīgā iespēja nodrošināt pienācīgu aprūpi jaunietim ar garīgās attīstības traucējumiem bija ilgstošās sociālās aprūpes iestādēs jeb tā sauktajos pansionātos. Šodien jaunieši var uzturēties dienas centros, dzīvot grupu dzīvokļos, aktuāls kļūst arī tā sauktais atelpas brīža pakalpojums. Tomēr tas, kas šiem cilvēkiem ir nepieciešams visvairāk, ir iespējas socializēties un apliecināt sevi.

Patlaban redzamākais projekta “Soc Networking” sasniegums ir mērķa grupu – jauniešu invalīdu, viņu ģimeņu, kā arī sociālo pakalpojumu sniedzēju – aktivizēšanās. Piecās Zemgales pašvaldībās – Aizkrauklē, Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Jēkabpilī – izveidotas atbalsta grupas jauniešu invalīdu ģimenēm. Grupās vecāki sanāk kopā, lai psihologa un sociālā darba eksperta vadībā spriestu par sociālo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, lai dalītos pieredzē un nereti arī, lai atbalstītu viens otru. Pateicoties aktivitātei grupās, piemēram, Dobeles sociālo pakalpojumu sniedzēji nonākuši pie secinājuma, ka šāda tiešā sociālā pakalpojuma saņēmēja uzklausīšana ir noderīga un būtu attīstāma arī turpmāk, jo ļauj labāk izprast vajadzības un sekmīgāk organizēt pakalpojumus un tiem plānotos resursus.

Savukārt Aizkraukles pusē gatavojas vecāku biedrības, kas aizstāvētu slimo bērnu un jauniešu intereses, dibināšanai. Arī citur Zemgalē pēc notikušajām atbalsta grupu tikšanās reizēm notiek potenciālo pakalpojumu un sadarbības pārplānošana.

Jaunieši ar garīgās attīstības traucējumiem ir tā sociālā grupa, kas nereti tiek piemirsta. Salīdzinoši vairāk atbalsta ir pieejams bērniem invalīdiem un arī pieaugušajiem ar garīgiem traucējumiem, bet pa vidu ir šie cilvēki – ne vairs bērni, bet vēl ne arī pieaugušie, ar savām cerībām un sapņiem, un, nenoliedzami, ar vajadzību būt saprastiem un pieņemtiem. Spilgti tas izpaudās augusta beigās Jelgavas novadā organizētajā sešu dienu radošajā vasaras skolā, kā arī septembra vidū notikušajā latviešu – lietuviešu kopīgajā desmit dienu nometnē netālu no Kretingas Lietuvā.

Projekta vadītāja Ieva Zeiferte: “Mums, sabiedrībai, ir jāsabīdās ciešāk un jādod iespēja “sēdēt uz soliņa” mums blakus arī tiem cilvēkiem, kas ir ar garīgu atpalicību, autismu, Dauna sindromu un citām sabiedrībai nekaitīgām diagnozēm. Lai arī sēdēt blakus uz šī soliņa ir mazliet svešāda sajūta, atcerēsimies, ka tie ir tādi paši cilvēki kā mēs, pārējie.”

Plānojot un attīstot sociālos pakalpojumus Zemgalē, lieti noder kolēģu pieredze no Klaipēdas un Kretingas rajoniem Lietuvā. To apgūt bija devušies kopumā 25 sociālie darbinieki no dažādām Zemgales pašvaldībām.

Savukārt lietuviešu sociālie darbinieki trīs dienas viesojās Zemgalē un izvērtēja mūsu sociālo pakalpojumu sistēmas plusus un mīnusus. Secinājums bija izbrīna pilna atziņa, ka mums ir patiešām daudz ko gūt vienam no otra, un neizpratne par to, kādēļ tas notiek tik maz un reti.

Projekts “Soc Networking” jeb pilnajā nosaukumā “Zemgales un Ziemeļlietuvas sadarbības tīkla izveide sociālo pakalpojumu pilnveidošanai jauniešiem ar invaliditāti” tiek realizēts Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007. – 2013. gadam ietvaros. Tā kopējais budžets ir 130 864,80 eiro, kur 85% ir programmas līdzfinansējums. Projekts uzsākts 
2012. gada martā un ilgs līdz 2013. gada februārim.

 

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. 
Par publikācijas saturu atbild tās autors, un tā nevar tikt uzskatīta par Eiropas Savienības oficiālo viedokli.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+