Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
5. janvāris, 2017
Drukāt

Zemgaļu svētku rīkotājs Normunds Jērums: Latvieši mācēja un māk cīnīties (8)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis
Normunds Jērums 

Dzimis 1974. gada 31. jūlijā
1994. g. absolvējis Rīgas Celtniecības tehnikumu
2009. g. LU Vēstures fakultātē ieguvis maģistra grādu
Strādā LR Valsts policijā
LU Latvijas Vēstures institūtā arheoloģijas nodaļā
Biedrības "Latviešu karavīrs" valdes priekšsēdētājs
Tērvetes koka pils īpašnieks
Ikgadējo zemgaļu svētku organizators

Šogad aprit simt gadi, kopš notika Ziemassvētku kaujas, kas Pirmā pasaules kara laikā bija lielākā krievu armijas militārā operācija Rīgas frontē. Tās norisinājās 1916. gadā no 23. līdz 29. decembrim pēc vecā stila jeb 1917. gadā no 5. līdz 11. janvārim pēc jaunā stila. Šogad Ziemassvētku kauju atceres pasākumi iecerēti 7. janvārī.

Centrālās norises būs Mangaļu muzejā, kur apskatāma strēlniekiem veltīta ekspozīcija un notiks Ziemassvētku kaujas rekonstrukcija. 7. janvāra vakarā strēlniekus pieminēs Ložmetējkalnā un Antiņu kapos. Atceres programmas organizēšanā un kaujas rekonstrukcijā aktīvi piedalās biedrība “Latviešu karavīrs”, kuras valdes priekšsēdētājs ir Normunds Jērums.

Lai gan Ziemassvētku kaujām apaļš atceres datums, un līdz ar to pasākumiem vajadzētu būt plašākiem, valsts atvēlētie līdzekļi nav lielāki kā citus gadus. Pasākumus galvenokārt rīko Jelgavas novada dome, Kara muzejs un Nacionālie bruņotie spēki pleciem, – stāsta Normunds Jērums.

Kāpēc jums kopā ar domubiedriem ir svarīgi piedalīties Ziemassvētku kaujas rekonstrukcijā?

“Latviešu karavīrs”, šķiet, ir vienīgā vērā ņemamā biedrība, kas nodarbojas ar latviešu karavīru godināšanu. Biedrības statūtos ir paredzēts rekonstruēt, pētīt un popularizēt latviešu karavīra tēlu visos Latvijas vēstures periodos, sākot ar Krusta kariem un vikingiem līdz mūsdienām. Latviešu strēlnieki, mūsuprāt, ir latviešu karavīru pašapziņas pamatakmens. Strēlnieki bija pirmie, kas latviešus vēsturē ierakstīja kā spēcīgus karavīrus. Tāpēc mūsu biedrība uzskata par savu pienākumu piedalīties šādos pasākumos, lai visiem latviešiem, jo īpaši jauniešiem, atgādinātu, ka mūsu tautai jau 20. gadsimta sākumā bija spēcīgi, labi karavīri, kuri vajadzības gadījumā spēja mobilizēties un gūt labus rezultātus kaujas laukā.

Piedaloties Ziemassvētku kauju rekonstrukcijā, pārņem diezgan reālistiskas izjūtas. Tiesa, šogad 7. janvārī liels aukstums un sniegs laikam nav gaidāms. 1917. gada janvāra sākumā, kad notika Ziemassvētku kaujas, gaisa temperatūra noslīdēja līdz mīnus 35 grādiem un bija dziļas kupenas. Pirms četriem pieciem gadiem kaujas rekonstrukcijas laikā izbaudījām dziļu sniegu un mīnus 10 līdz 12 grādu aukstumu, tā vairāk pietuvojoties reālajiem cīņas apstākļiem. Biedrība “Latviešu karavīrs” šim nolūkam sarūpējusi diezgan precīzus strēlnieku formas tērpus, ieročus un bruņojumu. Ierindnieka vasaras un ziemas formas tērps kopā izmaksā ap 250 eiro, virsnieka formas tērps – ap 350 eiro.

Vai kauju rekonstrukcija kaut daļēji ļauj iejusties arī mūsu strēlnieku emocionālajā pasaulē?

Lai gan Ziemassvētku kaujās strēlnieki karoja par carisko Krieviju, skaidrs, ka patiesībā viņi cīnījās pret nīstajiem vāciešiem. Turklāt tieši no strēlniekiem nākotnē radās brīvības cīnītāji, pēcteči tiem karavīriem, kuri bija izgājuši cauri Pirmajam pasaules karam. Viņi savas zināšanas lietoja Brīvības cīņās, cīnoties par savu valsti. Daudzi ir piemirsuši, ka 1919. gadā mēs pieteicām karu divām lielvarām – Krievijai un Vācijai – un abos karos uzvarējām. Strēlnieki ir tie, kas iemācīja, ka latvieši māk un spēj cīnīties.

Vai mūsdienu vīrieši, jūsuprāt, būtu spējīgi pārciest tās grūtības, ko nācās izturēt strēlniekiem?

Domāju, ka desmit procenti mūsdienu vīriešu to spētu un cīnītos tikpat varonīgi kā latviešu strēlnieki pirms simt gadiem. Arī strēlnieku rindās piedalījās aptuveni desmit procenti latviešu vīriešu. Tas gēns, latviešu spītība un neatlaidīgais raksturs mūsos sēž iekšā joprojām.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Domāju, ka desmit procenti mūsdienu vīriešu to spētu un cīnītos tikpat varonīgi kā latviešu strēlnieki pirms simt gadiem. Arī latvju strēlnieku rindās piedalījās aptuveni desmit procenti latviešu vīriešu. Tas gēns, latviešu spītība un neatlaidīgais raksturs mūsos sēž iekšā joprojām.
    (((((((((((((((((((((((((((((
    Kā saprast šo teikumu?! Kas tad bija tie 90% latviešu strēlnieku rindās,ķīnieši vai igauņi??
    1

  2. Fortupeju-jostas turetajsiksnas nesa zem uzpleciem,uzplecus nedrikst aizsegt tas ir oficiera lepnums!

  3. Krievijas impērijas reglaments neparedz noteiktu veidu kā nēsāt portupejas, bet tieši pirmā pasaules kara virsnieku tendence bija nesāt tā kā redzams attēlā virs pagoniem, nevis pēc PSRS armijas standarta zem pagoniem. Vienīgais izskaidrojums ka tos var ātri noņemt ar visu jostu un maksti. Kas attiecas par slīpo, jeb šķībo jostu, tad jebkurš kurš ir lietojis jostu ar maksti kurā ir ierociz zin ka josta neizbegami nosveras uz smaguma centra pusi.

  4. Zinātāji! Kā tad pareizi jānēsā portupeja – virs vai zem uzplečiem? Ko par to saka reglaments? Un josta laikam tomēr nedrīkst būt greizi, nav jau kovboja pistoles josta.

  5. Lielu vīru mazu bērnu ākstības…

Draugiem Facebook Twitter Google+