Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. augusts, 2012
Drukāt

Zemi jau ārzemnieki neaizvedīs?

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Grūti prognozēt, kādas sekas uz drošību un tautsaimniecību atstās situācija, ka vairākums Latvijas zemes platības nonāks ārzemnieku īpašumā. Taču Saeimas deputāti šeit problēmu neredz (vai arī redz, bet zaudējuši cerības to atrisināt). Savukārt atbildīgajos dienestos pat nav informācijas – cik lielas zemes platības jau ir nonākušas ārvalstu pilsoņu un uzņēmumu īpašumā.


“Latvijas Avīzes” redakcijā ienākusi ne viena vien vēstule no mūsu lasītājiem, kurus satraukusi Latvijas zemes izpārdošana ārzemniekiem. Piemēram, Andrejs Lucāns no Burtniekiem pārliecināts, ka latviskās identitātes pamatā ir nacionālā pašapziņa, valoda un zeme. “Mēs zemi kā galošas izdāvinām un iztirgojam personām bez Latvijas pilsonības un pilsoniskās atbildības, pamatojot ar šķietami loģisku, taču pēc būtības demagoģisku argumentu – zemi neaizvedīs,” raksta Lucāna kungs. Viņš vērsies arī pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa ar aicinājumu apturēt zemes pārdošanu personām bez Latvijas pilsonības, nostiprināt Satversmē zemes īpašumtiesības vienīgi Latvijas valstij, tās pašvaldībām un pilsoņiem; ierobežot zemes platību vienam īpašniekam vai vienai ģimenei. Atbildē viņš saņēmis tikai formālu atrakstīšanos, ka zemes jautājumi neesot ne Valsts prezidenta, ne viņa kancelejas kompetencē.

Līdzīgu attieksmi sastapu arī par zemes jautājumiem atbildīgajā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Izrādās, deputātiem pat nav pieejama pilna informācija par to, cik liela daļa Latvijas zemes jau nonākusi ārzemnieku rīcībā. Neoficiāli tiek minēti dažādi skaitļi, sākot no 10% līdz pat vairāk nekā pusei Latvijas zemes. “Līdz šim neviens deputāts nav uzdevis šādu jautājumu un šādi dati nav bijuši nepieciešami komisijas darbā,” atklāti atzina Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP). Jautāts, vai viņu neuztrauc situācija ar Latvijas zemes iztirgošanu ārvalstniekiem, deputāts atbildēja ar seno gudrību, ka cenšas uztraukties tikai par tām lietām, ko var ietekmēt. Un zemes iztirgošanā deputāti neko nevarot darīt.

 

“Šis ir arī jautājums par mūsu cilvēku pamattiesībām pārdot savu īpašumu par iespējami labāku cenu. Šaubos, vai mēs tiesiskā valstī drīkstam viņam liegt šādas tiesības. Turklāt esam ES dalībvalsts, un mums jāievēro savienības spēles noteikumi, viens no kuriem paredz arī brīvu zemes tirgu,” teica Dombrovskis.

 

Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāju vairāk uztraucot nevis zemes iztirgošana ārzemniekiem, bet gan tas, ka, izpārdevuši iedzīvi, vietējie iedzīvotāji arī paši dodas prom no dzimtenes.

Bijušais zemkopības ministrs, pašreizējais Saeimas deputāts Jānis Dūklavs (ZZS) kļūst aizkaitināts, jau izdzirdot par šo tēmu. “Man ir galīgi apnicis par to runāt! Šeit nav nozīmes satraukties, to lietu nav iespējams apturēt, tādēļ nav ko ampelēties. Esam ES kopējā tirgū un neko nevaram aizliegt,” teica J. Dūklavs. Viņaprāt, politiķiem būtu vairāk jādomā nevis par to, kā ierobežot pārdošanu ārzemniekiem, bet gan – kā padarīt vietējo pircēju konkurētspējīgu ar ārzemnieku. Tomēr pašreizējās valdības sākto lauksaimniecības zemes iegādes kreditēšanas programmu Dūklavs vērtēja kā pārāk novēlotu un lēnīgu.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs Dzintars Zaķis (“Vienotība”) ir pārliecināts, ka zemes nonākšana ārzemnieku rokās nekādu apdraudējumu mūsu valsts drošībai nerada: “Pat gluži otrādi – ja, nedod Dievs, mūs piemeklē kādas nepatikšanas, citas valstis, kuru pilsoņiem te ir īpašums, būs ieinteresētas konfliktu novērst. Paši īpašnieki nekādu apdraudējumu nerada, jo lielākoties viņi ir mūsu tuvākā partnera – ES – pilsoņi.” Vienlaikus gan Zaķis atzina, ka arī NDK rīcībā nav informācijas, cik daudz zemes pieder ārzemniekiem un no kādām valstīm tie ir.

 

No aptaujātajiem deputātiem vienīgi Romāns Naudiņš (NA) pauda ieinteresētību ierobežot zemes tirgošanu: “Vienmēr jau var atrunāties ar ES normām. Taču, piemēram, Vācija, arī būdama ES dalībvalsts, spēj sakārtot savu likumdošanu tā, lai radītu izdevīgākus noteikumus vietējiem ražotājiem, vietējiem zemniekiem. Mums no tā vajadzētu mācīties.”

 

Formāli gan arī Latvijā vēl ir spēkā ierobežojums ES dalībvalstu pilsoņiem un firmām iegādāties īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas tika ieviests 2004. gadā. Taču tas ir tik viegli apejams, ka faktiski nedarbojas, jo ieinteresēti ārvalstu pircēji nodibina kopuzņēmumus, kuros dekorācijai tiek piesaistīti arī Latvijas pilsoņi. Turklāt 2014. gadā beigs pastāvēt arī šie ierobežojumi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+