Mobilā versija
+17.4°C
Meldra, Meldris, Melisa
Piektdiena, 21. jūlijs, 2017
18. marts, 2017
Drukāt

Andrejs Lucāns: Zemju atcūkošana sagraus nozari (17)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Sakarā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatīšanos SIA “Gaižēni” valdes loceklis Alekss Rasmusens (“Latvijas Avīze”, 6.03.2017.) Latvijas laukos palikušos mazos un vidējos zemniekus uzskata par lielražošanai nopietni traucējošu faktoru un prāto: “Nekad nebūs tā, ka kāds varēs būt 100% drošs, ka viņa cūku novietnē mēris neienāks… Latvijā ir 3964 novietnes ar cūkām, bet apmēram 45 saimniecības spēj nodrošināt 90% Latvijā saražotās cūkgaļas… Lielajām komercsaimniecībām, kas strādā eksportam, šīs mazās saimniecības ir papildu risks… Ja 10 km rādiusā ap lielo novietni kādā kūtiņā tiek konstatēts mēris, lielā saimniecība mēnesi nevar realizēt produkciju. Valstij šajā situācijā būtu jāiejaucas. Ja Āfrikas cūku mēra draudu dēļ ir nokautas cūkas, valsts maksā kompensāciju. Vai valstij ir kāds labums no šīs pagalmu saimniecības? Būtu jānosaka, ka 10 km rādiusā ap komerciālajām saimniecībām nedrīkst turēt cūkas piemājas saimniecībās, kurās nespēj nodrošināt elementārās biodrošības prasības.”

 

Cūkkopības koncentrēšana samazina ražošanu

Kā vērtēt šo cūkkopības problēmas izvērtējumu un tās risināšanas priekšlikumus?

1938. gadā Latvijā bija 274 627 lauku saimniecības, kas atbilstu A. Rasmusena pieminētajām “pagalmu saimniecībām”, ar 797 000 cūku, un tās saražoja 98 000 t cūkgaļas. 1996. gadā vēl palikušās 86 269 (31,4%) saimniecības ar 460 000 (57,7%) cūku saražoja 77 800 (79,4%) t cūkgaļas, bet 2015. gadā bija vairs tikai 6308 (2,3%) saimniecības ar 334 000 (41,9%) cūku, kas saražoja vien 29 300 (29,9%) t cūkgaļas.

Mazo fermu iznīcināšana un cūkkopības koncentrēšana lielfermās ir novedusi pie cūkgaļas ražošanas būtiskas samazināšanās.

 
Kuras saimniecības ir drošākās

No 2014. gada 17. septembra līdz 2016. gada 22. septembrim ar ĀCM 44 saimniecībās (1,1% no 3919 mazajām saimniecībām – pēc A. R. datiem) inficētas 1088 cūkas (25 vid. vienā saimn.).

2017. gada februārī tika ziņots, ka divās lielfermās (4,4% no 45 industriālajām saimniecībām), kas biodrošības ziņā tika minētas kā paraugfermas, likvidētas vēl 13 544 ar ĀCM inficētas cūkas. Pēdējos trīs gados ĀCM apkarošanai iztērēti 13 318 000 eiro (vidēji 909,6 eiro par katru likvidēto cūku), t. sk. 
2 332 386 eiro kompensācija cūkaudzētājiem (159,3 eiro par katru likvidēto cūku).

 

Par cūkas likvidēšanu valsts samaksā vairāk, nekā ieņem nodoklī

Pēdējos trīs gados 44 mazajās saimniecībās, kur, pēc A. Rasmusena teiktā, “novietnēs nav faktiski nekādas biodrošības”, par ĀCM inficētajām un likvidētajām 1088 cūkām izmaksāta (1088 x 159,3) 173 318 (7,4%) eiro kompensācija, bet divās intensīvās ražošanas un biodrošības paraugfermās (kur par katru valstij realizēto cūku, kā lepni uzsver A. Rasmusens, nodokļos valsts saņemot 15 eiro) par 13 554 ar ĀCM slimo cūku likvidēšanu izmaksāta (13 554 x 159,3) 2 159 068 (92,6%) eiro kompensācija.

Atcūkošana būtu lielās platībās

Kāda veidotos kopējā aina, ja 45 saimniecības, kas saražojot 90% cūkgaļas, būtu 10 km rādiusā jāatbrīvo no mazajiem cūkaudzētājiem? Cik liela teritorija būtu jāatcūko, lai nodrošinātu šo 45 saimniecību biodrošību un eksistenci?

Pēc A. Rasmusena inovatīvā ieteikuma tā būtu: πR2 = 3,14 x 100 = 314 km2 jeb 31 400 ha uz vienu lielsaimniecību, bet četrdesmit piecām, kuras jāatbrīvo no biznesu traucējošajiem mazajiem ražotājiem, kopā 14 130 km2 (1 413 000 ha), no kuriem 529 875 ha (37,5%) būtu LIZ.

No Latvijas LIZ kopplatības (2 423 231 ha) ārzemniekiem jau izpārdots 489 631 ha (20,2%), vietējiem industriālajiem ražotājiem pieder 1 052 200 ha (43,4%), pēc A. Rasmusena ieteiktā, no mazajiem ražotājiem atbrīvojamā LIZ platība iecerēto lielfermu biodrošības zonu ierīkošanai – 529 875 ha (21,9%). Kopā sanāk 2 071 706 ha, kas ir 85,5% no LIZ kopplatības. Ekspropriācijai nepakļauta un brīvo latviešu mājvietai pagaidām pieejama paliktu 351 525 ha (14,5%) platība. Ir pēdējais laiks vismaz to noteikt kā valsts pamatnācijas – latviešu – rezervātu.

Kopumā šādu saimniekošanas modeli vērtēju kā Latvijas valsti iznīcinoši degradējošu un piedāvāju diametrāli pretēju vīziju. Ministru kabinetam lielsaimniecību 10 km rādiusa biodrošības zonu vietā jārosina Saeimai aizliegt industriālo lielfermu celtniecību un ekspluatāciju, t. i., pārstrukturēt gan cūkkopību, gan pie viena arī piena ražošanu, lai apturētu un novērstu lielfermu radītās negatīvās sekas. Īsi sakot – decentralizēt ražošanu, radot motivāciju zemniekiem nepamest tēv­zemi, atgriezties dzimtajās sētās. Valstij ietaupītos ĀCM apkarošanai izmaksājamās milzīgās kompensāciju summas un tiktu apturēta intensīvajās industriālajās lielsaimniecībās nenovēršamā valsts kopējās ražošanas samazināšanās, lauku zemes resursu, dabas un sabiedriskās kultūrvides degradācija un lauku depopulācija, tiktu izbeigta LIZ, mežu, purvu un ūdeņu izpārdošana personām bez Latvijas pilsonības – Latvijas kā nacionālas valsts un latviešu tautas pastāvēšanas un attīstības cauri gadsimtiem nopietnākie apdraudējumi. Runājot A. Rasmusena vārdiem: “Valstij šajā situācijā būtu jāiejaucas.”

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. …Vai valstij ir kāds labums no šīs pagalmu saimniecības? ..
    Vai valstij kāds labums ,ka cilvēki te vispār dzīvo?

  2. Rasmusens precīzi pateica kur tā cūka aprakta – mēris kā instruments ekonomiskajā karā.

  3. Lucān, neesi naivs ! Atbildēt

    Smērē “na lapu” birokrātiem Rīgā un… viss momentā
    būs kā tu vēlies !

  4. Tas padirsiens varētu aizcūkoties ar saviem murgiem uz savu valsti, un tur tos realizēt

    • viņu no turienes ar sūdainu koku padzina… 🙂
      Te tagad ir “brālīgais barons” un var uzstādīt savas prasības.

  5. Kursa biedrene M.L. Atbildēt

    Lasu Tavus rakstus- prātīgus,racionālus. Tikai,diemžēl,tā ir saucēja balss tuksnesī.Vairums jaunāko paaudžu ļaužu ir baltroči un viegla darba tīkotāji. Uz laukiem strādāt neies. Valdošā devīze mūsdienās – Man Vajag Daudz un Tūlīt ! Lauku saimniecība prasa pacietību un samērīgu pieticību ,kam lielākā daļa darbaspējīgo nav gatavi.Par īstu lauku dzīvi viņi labākajā gadījumā pasmīkņā, jo lauki tiem asociējas ar atpūtu. Tie nedaudzie,kas saimnieko lauku saimniecībā, nodarbojas ar daudzām lietām,bet retais- ar īstu ražošanu. Jo neatmaksājas – dārga tehnika , bezjēdzīgi nodokļi,visvisādi bremzējoši noteikumi. Motivācija vāja.Tāds mans pesimistiskais skatījums. Bet Tev vēlu veiksmi un veselību!

    • Par iztikas minimumu,protams neviens negrib vergot!

      • Runa ir par saimniekiem,ne par algādžiem. Gudrs saimnieks piecietīs kādu laiku arī “iztikas” minimumul lai strādājot sasniegtu maksimumu.

      • vergot negrib, bet paši arī neņem zemi lai citi viņiem “vergo” !!!

        • vispār, citi jau šiem vergo: nauda kokos neaug, to pabalstiem ņem no kopējā budžeta t.i. no strādājošo maksātajiem nodokļiem.
          Tad jau var par darbu nekustināt ne ausu. 🙂

  6. Šī iekārta Latvijā nevar eksistēt kā pašpietiekama autonoma valsts, vismazāk – kā nacionāla valsts. Jo mums jau nav pat valstiskā pamata, šī “brīvvalsts” vienkārši ir uzpotēta iepriekšējai iekārtai. Vēsturiskās pārmantojamības ar kādreizējo Latvijas valsti šeit nav nekādas; ja šī iekārta kaut ko ir pārmantojusi, tā ir to pārmantojusi no Padomju Latvijas, tagad tikai piesedzoties ar brīvvalsts vērtībām un simboliem.” Valdis Turins (Cers) – Rīgas Laiks “Pauzē pirms vētras.”
    Nav iespējams cienīt valsti, kura pati sevi neciena un savā dumjībā nemitīgi izrāda sava valstiskuma fundamentālo nevērtību. LR valsts vara ir debilitātes iemiesojums. Šī vara savā psihiskajā aprobežotībā nespēj pat aptvert, ka tautai nedrīkst atzīties bezspēcībā. Tautai nav vajadzīga bezspēcīga vara – varas nekropole, kā senie grieķi sauca lielu kapsētu. Tāpēc valsts cenšas tautai apliecināt savu spēku, bet nevis bezspēcību. Tikai idioti var tautai apliecināt bezspēcību – plātīties ar pilsoņu nepakļaušanos valsts iestāžu prasībām. A.Priedītis
    Valsts krahs ir acīmredzams. Tas tiek analītiski izskaidrots masu medijos. Cilvēki principā neiebilst un piekrīt valsts kraha esamībai, tāpēc šādas lauku apsaimniekošanas idejas šeit vienkārši nav īstenojamas.

  7. Jānis Labrencis Atbildēt

    Mūsu pie varas esošie nav spējīgi veikt kautcik ievērojamākas pārmaiņas. Mūsu ekonomisti ir spējīgi tikai knibināies par dažiem procentiem gar nenozīmīgiem nodokļiem. Ne neapliekamais minimums ne arī IIN nekādi neietekmē ražošanas attīstību. Lai tagad laukos attīstītu nelielās un vidējās saimniecības, ir nepieciešama pilnīgi cita nodokļu politika. Ir pilnīgi jālikvidē PVN, un vienotie platību maksājumi. To vietā jāizstrādā diferencēts zemes nodoklis un katrai saimniecībai jāsniedz individuāls atbalsts. No jauna jāatjauno iekšējais pašu ražotās produkcijas tirgus.

    • Ja arī realizētu jūsu ieteikto politiku, to iekšējā tirgus pircēju būtu visai maz. Pirktspēja gaužām švaka. Arī iespējamie reemigranti no Britānijas diez vai līdzēs.

  8. Nu jau sākusies “atvistošana” un leģionāru slimība-laikam par godu 16.martam palaista…

    • Par visu ir padomāts Atbildēt

      Rindā gaida arī govslopi. Mednieku aprindās tiek vēstīts par tādu kaiti kā ,,briežu nīkuļošana ,,. Tā ka ilgi nebūs jāgaida arī uz visas teritorijas,, atgovjošanu ,,. Līdz tuksnesim un viseiropas rezervātam nav tāls ceļš ejams

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+