Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. oktobris, 2013
Drukāt

Zemledus cope Zviedrijā


Foto - Aldis SāvičsFoto - Aldis Sāvičs

Galvu uz sāniem mētādama, āliņģim tuvojas liela sudrabaina zivs. Vēl mirklis, un tā jau ir rokas stiepiena attālumā. Uzmanīgi saņemu zivi aiz lūpas un izceļu uz ledus. Pie manām kājām spārdās sīga apmēram trīs kilogramu vērtē.


Tā notika mana iepazīšanās ar šo skaisto, ekselento lašu dzimtas pārstāvi ziemeļzemē Zviedrijā. Par šīs zemes ūdeņu bagātību tagad jau droši vien zina gandrīz visi Latvijas makšķernieki. Arī man radās vēlme izbaudīt šīs zemes ziemas copes jaukumus.

Laikus rezervēju naktsmājas pie kāda pazīstama Latvijas copmaņa, kurš netālu no zivīm bagātās Storumana ūdenskrātuves iegādājies īpašumu un labprāt uzņem ciemiņus no Latvijas.

Kopā ar draugiem smēlos informāciju no jau zviedru zemē bijušiem copmaņiem, klausījos par dučiem norautu mormišku un kilogramiem pamukušu zivju. Atskanēja arī pa kādai bēdīgākai notij – cope esot vāja, bet mierinājām sevi ar domu, ka tad, kad mēs ieradīsimies Zviedrijā, cope būs un ziemas priekus varēsim izbaudīt pilnībā.

Beidzot lielā diena ir klāt, un, veiksmīgi pievārējuši ceļojumu ar prāmi un pagaro braucienu ar busiņu, sirsnīgi sarokojamies ar mājas saimnieku. Viņš paziņo interesantas lietas. Lai gan ārā aukstums ap divdesmit grādiem, līcī pie viņa mājas, kur atrodas viena no labākajām copes vietām, straumes un vēja iespaidā jau paspējis izkustēties ledus. Mums par laimi uznākušais aukstums darījis savu un līci atkal aizsaldējis. Mūsu copes gids gan piekodina iet tikai pa makšķernieku iemītām taciņām un īpaši uzmanīties no melnajiem plankumiem uz ledus.

No rīta dodamies uz copes vietu, kas no mūsu mītnes atrodas desmit minūšu gājienā. Ar pārāk resnām auklām nolemju neaizrauties, DAM makšķerīti aprīkoju ar 0,22 mm auklu. Rīta cēlienu nolemju izmantot, lai pievilinātu kādu pāliju. Uzsienu pasmagu oranžas krāsas mormišku, uzspraužu uz āķa sešus baltos un laižu lejā. Driblēju mormišku, reizēm to viegli pamezdams uz augšu, sardziņš strauji sakustas, piecērtu un jūtu smagumu. Pirmos pāris metrus zivs nāk uz augšu, tad sāk apļot un ar smagumu spiež uz leju. Pēc zivs uzvedības noprotu, ka tiešām pieķērusies pālija. Aicinu talkā draugu Robertu, un viņš veiksmīgi zivi paņem ar gafu. Nav liela, nedaudz pāri par kilogramu, bet kaifs un skaistums neaprakstāms.

Pirmais asums nodzīts, seko pīppauze, uzceļu telti un netālu no copes vietas ievietoju grunteni ar foreļu pastu.

Sistēma vienkārša: izturīgas pamatauklas galā trīspusējais griezulītis, uz leju tiroles nūjiņa, uz sāniem 1,10 – 1,20 m gara pavadiņa ar 14. numura trīsžuburi, uz tā oranža peldošā foreļu pasta. Nostiprinu grunteni, aprīkoju auklu ar zvaniņu, lienu teltī un turpinu driblēt mormišku.

Pēc kāda brīža sardziņš līgani paceļas uz augšu, zibenīgi piecērtu un jūtu, ka pretiniekam jādod lieka aukla no spolītes, kas ar gudru ziņu atstāta nepiegriezta līdz galam. Pāris metru uz augšu, pāris atpakaļ, uz augšu un atkal atpakaļ. Pumpē, mīļā, pumpē, man laika daudz, bet tu drīz pagursi! Pēc neilga brīža ievadu āliņģī un ar gafu izceļu uz ledus lielu sīgu. Uldis nāk ar svariem – 3,5 kilogrami.

Palaikam nostrādā kāda no gruntenēm, arī es tieku pie gandrīz trīs kilogramus smagas foreles. Diena galā, dodamies mājup. Tā ar mainīgām sekmēm Zviedrijā pavadām sešas copes dienas.

Interesanta izvērtās ceturtā no tām. Piecērtot kārtējo zivi, jutu, ka šoreiz ir kaut kas nopietnāks, un pretiniekam pie jau esošajiem septiņiem auklas metriem biju spiests apmēram iedot klāt vēl tikpat daudz. Zivs skrēja ap āliņģi padsmit metru rādiusā un pamanījās aizķert gan vienu grunteni, gan Ulda makšķeri. Kad pēc minūtēm desmit zivi veiksmīgi izdabūjām uz ledus, tā izrādījās 2,2 kilogramus smaga pālija.

Bija arī tādas copes, kad zivi nebija iespējams izkustināt, domāju, ka tās bija milzu foreles vai pālijas. Prātīgi darbojoties ar makšķerrīkiem, kam pareizi noregulētas bremzes, sešās dienās zaudējām tikai vienu mormišku. Bija dienas, kad ķērās labāk, bija – kad sliktāk, divas dienas neķērās nemaz, bet kopumā ar copi bijām ļoti apmierināti.

Garšīgās zivis ēdām katru dienu un tika arī mājiniekiem. Un kur tad vēl katrreiz milzīgā adrenalīna deva, ar tievu aukliņu velkot cienījamu pretinieku.

 

Uzziņa

Copes brauciena 
izmaksas:

* prāmja biļetes sešiem makšķerniekiem un automašīnai ~ 
Ls 600,

* degviela automašīnai – Ls 150,

* iekāpjot prāmī uz Stokholmu, laiks ceļā no Rīgas līdz Storumana ezeram – 32 stundas,

* naktsmāju cena – Ls 20 personai,

* dienas licence 50 – 60 zviedru kronas (ap Ls 5),

* lomā drīkst paturēt desmit zivis.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+