Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
9. augusts, 2013
Drukāt

Zemniekam liek atmaksāt vienotās platības maksājumus

Foto-Zigfrīds DzedulisFoto-Zigfrīds Dzedulis

Lauku atbalsta dienests (LAD) pieprasa Raunas novada zemnieku saimniecības “Lejaslielķipi” īpašniekam Jurim Bērziņam atdot aptuveni 1500 latu, ko pērn viņš saņēmis vienotās platības maksājumu un maksājumu par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem veidā.

LAD ieslēdz “skaitītāju”

Pagājušā gada sākumā Juris Bērziņš bija pieteicis atbalstam LAD 38,09 hekt­ārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Bet gada nogalē LAD inspektors atklājis, ka par trim atbalstam pieteiktajām zemes platībām zemnieks saņēmis naudu nelikumīgi. Šie pieteiktie lauki aptuveni 12 hektāru kopplatībā, pēc viņa atzinuma, neesot kopti ilgāk nekā gadu – tos klājot kūla, kurai cauri vietām izauguši krūmi. Bet Eiropas regulā teikts: ja pieteiktās platības neatbilst paredzētajam finanšu atbalstam vairāk nekā par 20 procentiem, tad zemniekam neko nemaksā. Ja nauda jau samaksāta, tā saņēmējam jāatmaksā.

Pērn maijā LAD Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes priekšnieka Jāņa Brenguļa parakstītajā paziņojumā noteikts, ka pusotrs tūkstotis latu Jurim Bērziņam jāatdod līdz šā gada 8. jūlijam. Ja ne, tad LAD skaita kavējuma naudu – 6 procentus gadā no kavējuma summas.

Atbalstītājs vai postītājs

J. Bērziņš par šādu LAD rīcību ir sašutis. “Ne jau kūlu vai krūmu atvases es te divdesmit gadus audzēju! Ik gadu visas man piederošās zemes platības apkopju atbilstoši prasībām, jau ilgāk nekā desmit gadus saimniecībā nodarbojos ar āboliņa, lucernas un citu lopbarības zālāju audzēšanu,” viņš stāsta. “Tiesa, pērn šo to ar lauku darbiem gan iekavēju, pagājušajā gadā pārcietu smagu mugurkaula operāciju, kuras dēļ kādu laiku biju izsists no ierindas, par ko arī sniedzu paskaidrojumus LAD. Savukārt ilgstošo lietavu dēļ vienā no laukiem ilgāku laiku nevarēju tikt iekšā, traktora riteņi grima dubļos. Tas ierēdņiem, kuri it kā strādā zemnieku atbalstam, bija jāņem vērā, nevis formāli jāturas pie regulu pantiem.

Man rodas iespaids, ka LAD sen neatbilst savam nosaukumam, drīzāk tas ir mērķtiecīgas lauku postīšanas dienests.”

Nekas nav mainījies

J. Bērziņš tā domā arī tāpēc, ka 90. gadu sākumā atguva savam 1949. gadā represētajam tēvam piederējušos “Lejaslielķipus” galīgi izpostītus. “No mājām pāri bija palikušas vien drupas, zeme pa daļai bija aizaugusi jau kolhoza laikā, meliorācijas sistēma sagruvusi. Divdesmit aizgājušajos gados mājas esmu atjaunojis un zemi iekopis tikai pats ar savām rokām, pēdējā laikā gadu nastas un veselības dēļ esmu spiests nolīgt palīgus – viņiem arī aiziet viss no LAD saņemtais atbalsts. Ja tāda tagad nav un ja ierēdņu untumu dēļ man vēl jāatdod pusotrs tūkstotis latu, tad spriežu, ka nekas nav mainījies – tagadējā vara mērķtiecīgi turpina to pašu, ko pirms sešdesmit četriem gadiem “Lejaslielķipos” iesāka padomju vara,” saka Juris Bērziņš.

Pauros tikai regulas

Viņš domā, ka pērn viņa laukos neviens nemaz neesot bijis – neviens pārbaudītājs pie viņa neesot pieteicies, nekādus pārbaužu dokumentus viņš neesot ne redzējis, ne parakstījis. “Pērn novembrī zemi vietām jau klāja sniegs. Ko pārbaudītājs, ja tāds vispār bija ieradies, varēja ieraudzīt zem sniega segas?” viņš jautā.

Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā mūsu zemniekiem tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, nosaukti pieci iemesli, kuru dēļ LAD var pieļaut atkāpes no prasībām zemniekam, kas pieprasījis šo atbalstu. Cita starpā, tās pieļaujamas zemnieka ilgstošas darbnespējas vai stihiskas dabas nelaimes dēļ. J. Bērziņš uzskata, ka tie attiecas uz viņu – ilgstoši ārstēdamies slimnīcā, viņš nepaspēja līdz pēdējam sīkumam sakopt visas platības. Tāpat traucējušas ieilgušās lietavas. “To LAD ierēdņi, kuriem par to rakstiski ziņoju, varēja ņemt vērā. Turklāt Raunas pusē zeme ir pauguraina, lietavu dēļ zemākās vietās bieži pārplūst tā, ka ar tehniku nemaz nevar iebraukt. Bet tas jau ierēdņus neinteresē, viņiem pauros tikai regulas!” niknojas zemnieks.

Juris_Berzins_Rauna3_Dzedulis_7Ministrija iekšā nejaucas

“Lejaslielķipu” saimniekam jautāju, vai viņš redz kādu atrisinājumu šim strīdam.

Zemnieks atzīst, ka naudas, ko atdot, viņam neesot. Visu no LAD saņemto viņš jau iztērējis saimniecības uzturēšanai. Bet no 160 latu pensijas neko atlicināt nevarot, viss aiziet pārtikai un zālēm. Par LAD rīcību viņš uzrakstījis sūdzību zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai. Atbildi, uz kuru gaidījis divus mēnešus, saņēmis no valsts sekretāra pienākumu izpildītāja J. Šnores, kas pavēstījis vien to, ka ministrijai neesot tiesību ne apstrīdēt, ne atcelt LAD lēmumus. Zemniekam vienīgā iespēja esot vērsties tiesā.

“No ierēdņiem man jāgaida atbilde divus mēnešus, toties LAD patvaļīgo lēmumu apstrīdēšanai man dod tikai piecas dienas! Tā kā šai laikā biju slimnīcā, man pat nebija iespēju neko apstrīdēt! Lai nu kā, tik viegli gan mierā nelikšos! Ne tāpēc pirms astoņdesmit četriem gadiem esmu pasaulē nācis, lai klanītos šiem jaunlaiku birokrātiem,” man saka sirmais “Lejaslielķipu” saimnieks.

LAD sola iedziļināties

LAD Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Jānis Brengulis teic, ka nevarot uzreiz pateikt, vai Raunas puses zemnieka sašutumam ir iemesls. Viņaprāt, pārvaldē tīšām kāju priekšā nevienam zemniekam neliekot un diezin vai to būtu gribējis arī tas darbinieks, kas pērn pārbaudījis zemnieku saimniecības “Lejaslielķipi” laukus.

“Mēs paši šos noteikumus un šādu atbalsta kārtību neesam izgudrojuši, mums jāievēro visas tās prasības, kas ietvertas Eiropas regulās un Ministru kabineta noteikumos,” piebilst priekšnieks.

LAD inspektoriem esot tiesības apsekot laukus arī bez īpašnieka klātbūtnes. Turklāt apsekotos laukus inspektors fotografē, tāpēc, viņaprāt, nekādu kļūdu nevarot būt.

Kādu atrisinājumu tagad varētu piedāvāt, arī to pārvaldes priekšnieks vēl nevarēja pateikt, pašlaik daudzi darbinieki ir atvaļinājumā. Esot jāiedziļinās konkrētās lietas materiālos, ko viņš sola izdarīt visdrīzākajā laikā. Tad arī varēšot man sniegt izsmeļošas atbildes. Priekšnieks atzīst, ka diemžēl šis neesot vienīgais strīds ar zemniekiem platību maksājumu dēļ. Pēc viņa atzinuma, visbiežāk tie izceļas ar tā saukto bioloģisko saimniecību īpašniekiem, kas audzē zālājus lopbarībai vai citas kultūras.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+