Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
22. maijs, 2012
Drukāt

Zemnieki: FM plāns par subsīdiju aplikšanu ar nodokli ir izgāšanās

krauze_armands1

Finanšu ministrijas plāns gūt peļņu no lauksaimnieku subsīdiju aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) ir izgāzies, jo plānoto 7,5 miljonu latu vietā iekasēti tikai 557 000 latu, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji.

Kā ziņots, līdz 2009. gada 31.decembrim saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ar IIN netika apliktas summas, kas izmaksātas kā valsts vai Eiropas Savienības (ES) atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Taču 2010.gadā stājās spēkā likuma grozījumi, kas noteica, ka no ar IIN neapliekamo ienākumu veidiem tika izslēgts valsts un ES atbalsts. Līdz ar to no 2010.gada tās tiek iekļautas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā.

“Finanšu ministrijas lēmums paredz no mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem, kas ir IIN maksātāji, valsts budžetā ik gadu papildus iekasēt 7,5 miljonus latu. Tikmēr saskaņā ar LOSP rīcībā esošo informāciju par 2010.gadu Valsts ieņēmumu dienests no lauksaimniekiem iekasējis tikai 557 000 latu IIN, kas ir 7,5% no plānotās summas,” norādīja LOSP pārstāvji.

LOSP kategoriski iestājas pret minēto nodokli, akcentējot, ka tas nedod vēlamos rezultātus un rada negodīgu konkurenci starp lauksaimniekiem, jo uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājiem atbalsts netiek iekļauts ar nodokli apliekamajā ienākumā.

Kā norādīja LOSP vadītājs Edgars Treibergs, zemnieku pozīciju atbalsta arī Zemkopības ministrija, kas rosinājusi atcelt nodokli.

“Ministrija ir uzklausījusi LOSP prasību, ka valsts un ES atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai nedrīkst iekļaut ar IIN apliekamajā ienākumā, jo tas būtiski kropļo Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju. Nevienā no mūsu kaimiņvalstīm atbalsta maksājumi netiek aplikti ar IIN. Turklāt Latvijas lauksaimniekiem arī IIN likme 25% apmērā ir visaugstākā – Igaunijā tā ir 21%, bet Lietuvā – tikai 15%,” norādīja Treibergs.

Arī LOSP valdes loceklis Armands Krauze norādīja, ka šī situācija neveicina zemnieku konkurētspēju.

“Lauksaimniecības nozarēm ir ļoti grūti konkurēt, jo saņemam vismazākos tiešos maksājumus ES. Diemžēl arī Latvijas negodīgā nodokļu politika šo situāciju tikai pasliktina un veicina saimniecību slēgšanu un iedzīvotāju aizbraukšanu uz ārzemēm. Lai uzlabotu lauksaimnieku stāvokli, Finanšu ministrijai, tāpat kā Zemkopības ministrijai, ir jāuzklausa LOSP priekšlikumi un jāpalīdz lauksaimniekiem,” sacīja Krauze.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis norādīja, ka situācija ir īpaši negodīga pret mazajām saimniecībām.

“2010.gadā jau tika samazināts neapliekamais minimums no 4000 latu līdz 2000 latu. Vienlaikus subsīdijas tika iekļautas pie ar nodokli apliekamajiem ieņēmumiem un IIN likme palielināta no 15% līdz 26%. Latvijas valsts nevienlīdzīgā attieksme ir tikpat negodīga kā ES tiešmaksājumu sistēma pret lauksaimniekiem,” sacīja zemnieks.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+