Laukos
Politika

Ašeradens “lido pa mākoņiem”; zemnieki pieprasa atteikties no OIK 0


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto – LETA

Turpinot protestēt pret elektrības rēķinu krasu pieaugumu, lauksaimnieki pieprasa nekavējoties grozīt Elektroenerģijas tirgus likumu, lai pārtrauktu kopš šī gada ieviesto jauno kārtību, kas paredz diferencēt elektrības rēķinos iekļauto atbalstu tā dēvētās zaļās enerģijas ražotājiem jeb obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzskata, ka valstī ieviestā enerģētikas politika šķiet kļūdaina un nepieņemama lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, tostarp lauksaimniecības nozarē strādājošo.

Viņaprāt, elektroenerģijas lielražotājam “Latvenergo” pašam jāgādā par rentablu saimniecisko darbību, nevis jāapkrauj iedzīvotāji ar papildu maksājumiem, kas šogad ievērojami palielinājuši elektrības rēķinus. Ņemot vērā uz Daugavas uzcelto spēkstaciju ražību aizvadītajā gadā, no virsplāna peļņas “Latvenergo” jāsedz šim gadam paredzētās valsts subsīdijas visām koģenerācijas stacijām.

LOSP aprēķinājuši, ka saimniecībām ar trīsfāžu pieslēgumu līdz 16 ampēriem un no 16 līdz 63 ampēriem izdevumi pieauguši par 11%, bet ar lielākas jaudas pieslēgumu – par 31%. Pēc zemnieku organizāciju un iedzīvotāju paustā, tie patērētāji, kuri, elektrību taupīdami, to patērējuši maz, tagad tiek sodīti ar papildu maksājumiem OIK veidā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzīst, ka elektrības sadārdzināšanās skārusi 40 līdz 50 tūkstošus mazo un vidējo uzņēmumu. Starp tiem, kas no jaunās OIK maksājumu kārtības ieguvuši, citu starpā esot “Rimi”, Maxima” un citi lielveikali ar lielu elektrības patēriņu.

LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis ir pārliecināts, ka no 2016. gada ieviestais maksājums par jaudas pieslēgumu un no šī gada ieviestais par OIK ir klajā pretrunā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.

Arī vakar notikušajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pūlējās pārliecināt deputātus, ka satraukumam neesot iemesla. Elektrības rēķini esot cēlušies vien nelielai daļai patērētāju, tostarp ar mazu elektrības patēriņu, bet ar lielas jaudas pieslēgumu, ko varējuši samazināt laikus. No viņa teiktā iznāk, ka patērētāji sadārdzinājumā paši vien esot vainīgi.

Ekonomikas ministrs apgalvo, ka no šī gada ieviestā OIK maksājumu kārtība esot svarīga lielajiem rūpniecības uzņēmumiem, tāpēc no šī atbalsta viņš negribot atteikties. Tā ietekmē palielinās eksports, pieaug darba vietu skaits, pilsētās stabilizējas iedzīvotāju skaits. Laukos tik daudz cilvēku, viņaprāt, nemaz nevajagot.

Tomēr LOSP un citu zemnieku organizāciju pārstāvju paustie iebildumi padarīja bažīgus arī dažus Saeimas deputātus. “Vai ir pareizi, ka, atbalstot ražošanas uzņēmumus ar lielu elektroenerģijas patēriņu, OIK radītais papildu slogs tagad tiek uzvelts zemnieku un lauku iedzīvotāju pleciem?” jautā neatkarīgais deputāts Edvards Smiltēns. “Lai tagad nomierinātu zemniekus, viņiem radītais OIK slogs būs jāuzveļ kādiem citiem uzņēmumiem vai iedzīvotājiem,” spriež Saeimas deputāts Anrijs Matīss (“Vienotība”).

“Komisijas sēdēs nemitīgi runājam par elektroenerģijas izmantošanu un par to, kas būtu darāms, lai tā kļūtu efektīva. Bet tagad iznāk, ka, taupot elektrību, iedzīvotājiem nemaz nav jēgas izdzēst lieku apgaismojumu. Kurš tērē elektrību vairāk, tam jāmaksā mazāk nekā tādam, kurš taupīdams elektrību tērējis maz. Šī pretruna ir acīmredzama, Ekonomikas ministrijas ieviestā kārtība to nenovērš,” saka Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS).

Saeimas deputāts Ivars Zariņš (“Saskaņa”) pieļauj, ka tie iedzīvotāji, kuri janvārī elektrību tērējuši maz, visticamāk, saņems vēl lielākus rēķinus vasarā, kad elektrības patēriņš būs vēl mazāks nekā ziemā: “Ja OIK maksājumu kārtība jāpārskata, tad vispirms jāzina, kurš no tā iegūs un kurš zaudēs. No zemnieku pleciem pārliekot OIK slogu uz citu pleciem, nekas nemainīsies. Vien tas, ka uz Saeimu zemnieku vietā nāks protestēt citu nozaru ļaudis.”

Pūloties nomierināt satrauktos zemniecības pārstāvjus, ekonomikas ministrs piesola OIK uzlabojumus, tostarp samazināt saimniecībām pieslēguma jaudu deviņiem mēnešiem pašlaik noteikto sešu mēnešu vietā. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai šis priekšlikums jau esot iesniegts.

Toties zemniecības pārstāvji apgalvo, ka vairs netic solījumiem kaut ko uzlabot, tāpēc ka tie esot izskanējuši jau tad, kad tika gatavoti grozījumi Enerģētikas tirgus likumā, bet par janvāri saņemtie elektrības rēķini rāda, ka par tiem aizmirsts.

“Ekonomikas ministrs lido pa mākoņiem, nespēdams nolaisties uz zemes. Atbalstot lielos uzņēmumus, izliekas neredzam, kādu slogu uz šī rēķina uzliek zemniekiem,” saka Kokneses novada zemnieku saimniecības “Lejasvēži” īpašnieks, Kokneses novada domes deputāts Jānis Krūmiņš.

“Šis viņa piedāvātais jaudas atslēgums deviņiem mēnešiem man neko nedod. Un domāju, nedos arī citiem zemniekiem. Pirmais lielākas jaudas pieslēgums man vajadzīgs aprīlī, kad jāsāk sēklas graudu tīrīšana. Ar pārtraukumiem pēc tam tas vajadzīgs vēl divas reizes gadā uz dažiem mēnešiem. Pēc ministra teiktā, par vienu šādu atslēgšanu un pieslēgšanu “Sadales tīkls” prasīs 40 eiro, tātad kopsummā 240 eiro.”
Vairāk par OIK lasiet šeit

LA.lv