Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
31. janvāris, 2014
Drukāt

Zemnieki tomēr nerosinās referendumu par zemes iegādes aizliegumu ārzemniekiem (10)

Foto: LETAFoto: LETA

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietnieks, saimniecības "Mežacīruļi" līdzīpašnieks Juris Cīrulis (no kreisās) un investīciju kompānijas "NCH Riga" vadītājs Kārlis Cerbulis.

Nacionālās apvienības rosinātie grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, paredzot līdz 2020.gadam pagarināt ierobežojumus zemes iegādei ārzemniekiem, ir “neiespējamā misija”, kuru neatbalsta ne vairums politiķu, ne arī zemnieku organizācijas. Līdz ar to netiks rīkots attiecīgs referendums, jo tam nav nekādas jēgas, izskanēja biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā diskusijā.

“Pagarinājums nav iespējams, pretējā gadījumā būtu jāgroza Latvijas pievienošanās līgums Eiropas Savienībai (ES), līdz ar to nacionālās apvienības piedāvātie priekšlikumi ir “neiespējamā misija”. Šī norma bijusi spēkā desmit gadus un strādājusi kā caurais siets. Realitātē patlaban vairāki simti tūkstoši hektāru zemes Latvijā pieder ārzemniekiem. Saeimai šie priekšlikumi jānoraida, jo tādā veidā tikai tracinām Eiropas Komisiju,” sacīja partijas “Vienotība” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.

Savukārt Dzintars Kudums (VL-TB/LNN) norādīja, ka pagarinājums ir nepieciešams. “Apzināmies, ka nevaram grozīt starpvalstu līgumus, tomēr jādara viss iespējamais, lai zeme paliktu Latvijas pilsoņu rīcībā. Piemēram, lietuvieši savākuši parakstus attiecīga referenduma rīkošanai, tātad var iet arī šo ceļu,” sacīja deputāts.

Tikmēr biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieks, saimniecības “Mežacīruļi” līdzīpašnieks Juris Cīrulis atzina, ka referendumam nebūtu jēgas. “Esam bijuši klāt visās sarunās par likuma grozījumiem, un skaidrs, ka nekāda referenduma nebūs, tam nav jēgas. Piekrītu, ka līdzšinējie noteikumi ir kā siets, vienlaikus visi tirgus dalībnieki labi zina, ka pēdējā iespēja kaut ko mainīt bija 2011.gads, kad kopīgiem spēkiem aizliegumu pagarinājām uz četriem gadiem. Lai cik simpātiski būtu “nacionāļu” priekšlikumi to atkārtot, man kā pragmatiķim jāskatās tālāk – pavasarī jāapstrādā lauki un jāsēj labība. Rēķinos ar reālo situāciju, ka pagarinājumu nebūs,” atzina zemnieks.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Valdis Dzenis piekrita, ka referenduma rīkošana būtu laika un resursu zaudējums. “Publiskajā aptaujā par tautas nobalsošanu esam savākuši ap 4000 parakstu. Tomēr jāatzīst, ka ar to visu diemžēl tēlojam donkihotus pret Briseles birokrātijas dzirnavām. Zemnieki ir nokaitināti, tomēr patlaban rīkot referendumu nav reāli, nav jēgas,” norādīja Dzenis.

Tikmēr lauksaimnieks, kompānijas “Foran Real Estate” līdzīpašnieks Gundars Skudriņš situāciju ar izmaiņām zemes tirgū vērtēja divējādi. “Kā ārvalstu investoru pārstāvi šāds kalambūrs ar likumu mani pilnībā apmierina. Ja grozījumi izies cauri, zeme Latvijā kļūs lētāka, ārzemnieki turpinās pirkt zemi. Savukārt kā lauksaimniekam man situācija neuzlabosies. Aizejot uz banku un liekot pretī lētākus aktīvus, varēšu investēt nevis 100, bet vairs tikai 50 hektāros. Jāraugās uz lietām pragmatiski un jāsaprot, ka finanšu pasaulē naudai nav nacionālas piederības vai izcelsmes. Tie, kuri gribējuši, zemi ir nopirkuši un strādā. Jārod iespēja atbalstīt ražojošos zemniekus, lai viņi kļūst konkurētspējīgi, nevis jājauc kopā praktiskas lietas ar priekšvēlēšanu kampaņu un visu jāved uz ekonomikas strupceļu,” sacīja uzņēmējs.

Diskusijā piedalījās nacionālās apvienības “VL-TB/LNN” deputāts Kudums, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieks, saimniecības “Mežacīruļi” līdzīpašnieks Cīrulis, investīciju kompānijas “NCH Riga” vadītājs Kārlis Cerbulis, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe, uzņēmējs, lauksaimnieks, kompānijas “Foran Real Estate” līdzīpašnieks Skudriņš, Saeimas deputāts, partijas “Vienotība” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Smiltēns, kā arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis agronoms Dzenis.

Kā ziņots, likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” nosaka, ka ar 2014.gada 1.maiju beidzas pārejas periods un ES dalībvalstu pilsoņi un ES dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas zemi oficiāli var iegūt īpašumā pēc tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas pilsoņi vai uzņēmumi.

Lai veicinātu lauksaimniecības un mežu zemes saglabāšanu Latvijas pilsoņu īpašumā, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome portālā “manabalss.lv” ir izveidojusi iniciatīvu “Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem”, savukārt biedrība “Zemnieku saeima” iepriekš neizslēdza iespēju sekot Lietuvas lauksaimnieku piemēram un sarīkot referendumu saistībā ar aizliegumu pārdot vietējo lauksaimniecības zemi ārvalstniekiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Nu tad vajag no valsts puses kaut ko darīt, lai tas zemes īpašnieks, kas pēc būtības ir tas pats zemnieks, sāktu uz tās kaut ko darīt. Tavā uztverē laikam zemnieks ir tikai tas, kam pieder simtiem hektāru zemes. Tur jau tas joks, ka ne valdība, ne tu neuzskatāt 20 hektāru zemes īpašnieku par zemnieku, jo esat sev uzlikuši rozā brilles. Bet realitātē šī zemes īpašnieku kategorija valstī sastāda 80%, tāpēc ar viņiem un nevis ar lielsaimniekiem ir valsts pienākums strādāt. Tā dara arī citās ES valstīs, tikai pie mums viss notiek ačgārni. Nu paskaties uz tiem mazajiem zemes pleķīšiem Latvijā
    un vai tad tik grūti saprast, ka pie mums nav ne ASV prērijas, ne pat Dānijas piejūras plašumi.

  2. sociāli atstumtais Atbildēt

    … ēēēēē , salauza dzīve tevi puisīti , salauza , ēēēēē …

  3. nu nu…ir jau divas puses jautājumam. viena – arī mūsu tautības biezie pērk zemes un īpašumus citās valstīs,tad jau laikma citi to drīkstētu arī šeit. otra- tiešām,daudzi izbrauc un zemes te viņiem paliek nesakoptas. bet to var risināt iznomājot kaimiņam,būs 2 labumi – naudiņa nedaudz bet tomēr par iznomāto zemi pašam un kaimiņam ko apstrādāt. skumji jau ir apzināties ka dod atļaujas izpārdot ārzemniekiem zemes bet tiem jau šobrīd neinteresē tās kopt,galvenais ka ir to iepirkuši Latvijā. un tas var nozīmēt pēc gadiem 10 tā nebūs vairs mūsu,latviešu tautas zeme,mājas,kur ir gadu simtiem veidojušās dzimtas saknes….sāpīgi un skumji….

  4. ……,,,,,, lauksaimnieks, kompānijas “Foran Real Estate” līdzīpašnieks Gundars Skudriņš situāciju ar izmaiņām zemes tirgū vērtēja divējādi. “Kā ārvalstu investoru pārstāvi šāds kalambūrs ar likumu mani pilnībā apmierina. Ja grozījumi izies cauri, zeme Latvijā kļūs lētāka, ārzemnieki turpinās pirkt zemi. Savukārt kā lauksaimniekam man situācija neuzlabosies.””””…….ŠITIE BŪTU VISI LATVIJAS ZEMNIEKI!!!!!!!!!!!!!!!!

  5. Tiešām – kāda jēga, ja zeme pieder latvietim, kurš ir pats devies uz ārzemēm laimi meklēt un varbūt nekad neatgriezīsies? Vai arī kādam, kurš to aizaudzē un neko nedara?
    Manuprāt, nosacījumam zemes pārdošanai vajadzētu būt nevis “ārzemnieks vai latvietis”, bet gan ārzemnieku gadījumā skatīties, lai Latvijai ir labums no tā, ko ar zemi dara tās īpašnieks. Ja ārzemnieks godīgi apstrādā zemi un varbūt kaut ko audzē tirgošanai un maksā nodokļus – nu labi, nav nekādu problēmu. Protams, paliek jautājums, cik tad ir to ārzemnieku, kuri šādi rīkojas.

    Aizliegt ārzemniekiem pirkt zemi nevajag, bet vajag uzstādīt papildus noteikumus, kas viņiem jāievēro – piemēram, ka zeme pēc nopirkšanas ir jāsāk apstrādāt utml. Taču te mums droši vien Brisele bruks virsū – kā, tā taču ir diskriminācija, visi esam Eiropas pilsoņi, visiem vajag vienādus noteikumus utml.

    • Un kur tad tu dzīvosi, kad lielāko daļu zemes būs nopirkuši ārzemnieki un paprasīs tev nesamaksājamu īres naudu par atrašanos uz vairs ne savas zemes?

  6. nu gaļeigi garom…….Zemnīki…….garom!
    LATVEJIS VAIRS NAV,!

  7. Kāman fiebjas šitie viepļi. tautasiznīcinātāji. drīz,pavisam drīz jūspaši kratīsieties savos traktoros un nebūs neviena,kas pie jums gribēs strādāt. Varēsiet pats 4 reizes dienā mainīt traktorus lai uzkare nav jāmaina..

  8. “Realitātē vairāki simti tūkstoši hektāri zemes Latvijā pieder ārzemniekiem”, tā SMILTēNS. Pārsteidz šī infantīlā pieeja, ka deputāts un lielsaimnieki gan redz, kas pieder dāņiem vai vāciešiem, bet neuztraucas un neredz, ka “vairāki simti tūkstoši hektāru Latvijas zemes stāv ATMATĀ un to vispār neviens neizmanto”!
    Kāpēc nekas būtisks netiek darīts, lai šo atmatā esošo zemi sāktu apsaimniekot? Ar sodiem un nodokļiem vien te neko nepanāks. Ir vajadzīga motivācija un ieinteresētība, bet šajā virzienā nekas netiek darīts, smiltēniem un cīruļiem te prāts par īsu. Kad vajadzēja mazos zemniekus diskreditēt un ierobežot, tad gan Cīrulis no ZSA bija viens no aktīvākajiem, bet kad tagad jālabo sekas, tad viņš stāv
    klusu un nav pamanāms.

    • Atmatā stāv ne jau tādēļ, ka zemnieki nespēj vai neprot strādāt, bet dēļ zemes īpašniekiem. Mūsu novadā aizaugušas un neapstrādātas zemes, ir tiem īpašniekiem, kuri tikai sev zināmu apstākļu pēc, vai nu vēlas tirgum neatbilstoši augstu nomas maksu+ platībmaksājumus(investoru gadījumā) vai principiāli neiznomā kaimiņam, bet gaida svešzemju “laimes lāci” (latviskajā gadījumā). Realitātē jau sen ir zemes deficīts.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā?ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+