Medību likums ir spēkā kopš 2003. gada. Zemnieki spiež tajā veikt uzlabojumus. Darba grupa pie Medību likuma grozījumu izstrādes sāka strādāt 2011. gada janvārī, apspriedēs vismaz reizi mēnesī piedalās vairāk nekā divdesmit dažādu ministriju, biedrību, apvienību un interešu grupu pārstāvji.


Lasītākie

Kokteilis

“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33

Mājas

12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25

Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15

Lasīt citas ziņas

Medību saimniecība skar divu pušu intereses – lauku un mežu īpašniekus no vienas puses un mednieku no otras. To attiecības, likumu un noteikumu ievērošanu, izpildi uzrauga Valsts meža dienests. Tas novērtē medījamo dzīvnieku resursus, populāciju stāvokli, blīvumu, veic uzskaiti, nosaka limitus.

Īpašniekam jāsargā savi lauki

Īpašnieku tiesības un pienākumus regulē Civillikums, mežu un lauku īpašniekiem pašiem jārūpējas par savu platību aizsardzību un drošību, kā arī jāveic viss iespējamais, lai pasargātu savas zemes no meža dzīvnieku postījumiem.

“Smieklīgs naudas apjoms…” Uzņēmējs Bergs kritiski vērtē aizsardzības resora piedāvāto finansējumu inovācijām

Cik auksta solās būt nakts? Jaunākās prognozes trešdienai

Par mūziķa Horena Stalbes piekaušanu sākts kriminālprocess

Nepietiek tikai ar biedēkļa uzstādīšanu tīruma malā, viņiem jāveic vēl daudzi citi stādījumu aizsardzības pasākumi. Medniekiem savukārt jācenšas medīt tā un tur, lai pēc iespējas mazāki būtu meža dzīvnieku postījumi. Šī sistēma Latvijā lielākoties strādā labi, bet sabrūk tajās vietās, kur kāda no pusēm neapzinīgi veic savus pienākumus.

Zemkopības ministrijas Meža departamenta meža resursu un medību nodaļas vecākais referents Jānis Bārs, kurš pārstāv ministriju šajā darba grupā, atzina, ka darba grupas sanāksmēs, apmainoties ar viedokļiem un informāciju, diskutējot, reizēm arī plūcoties, nākuši pie slēdziena, ka noderīgāk būtu likumu nemaz nevērt vaļā, jo tas par 99% apmierinot visu ieinteresēto sabiedrības daļu.

“Pārstāvji nav pārliecināti, ka grozījumi nodrošinās gaidīto rezultātu, jo pie iespējamajiem risinājumiem pastāv visdažādākie riski. Sekas var būt neprognozējamas,” teica ierēdnis.

Zemnieki domā, 
kā labāk nomedīt

Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons uzsver, ka problēmas ar savvaļas dzīvnieku postījumiem ir tad, kad medību iecirkņa platības ir pārāk lielas un neatbilstošas mazam mednieku skaitam tajā, tādēļ netiek ievērotas vietējo mežu, zemes īpašnieku un iedzīvotāju intereses.

“Meža dzīvnieku postījumu mazināšanai jānosaka medījamo dzīvnieku lielākais pieļaujamais blīvums un skaits konkrētajā iecirknī. Atbildība par skaita pārsniegšanu jāuzņemas medniekiem. Nomedīšanas limita apspriešanai jānotiek, pieaicinot zemnieku, zemes īpašnieku organizāciju pārstāvjus. Mēs vēlamies, lai katru zemes vai meža īpašnieku pēc tā rakstiska iesnieguma uzņemtu mednieku biedrībā, kuras platībās tā īpašums atrodas,” ierosinājumus uzskaita Mārtiņš Trons. Zemnieku saeima darba grupā izteikusi kādus desmit priekšlikumus, tostarp briežu govju un teļu medību termiņu noteikt no 1. augusta līdz 31. janvārim, atļaut lietot nakts redzamības iekārtas un klusinātājus medību laikā postījumu novēršanā, daļu mežacūku licenču izmantot līdz 1. jūnijam, tādējādi novēršot lielus postījumus lauksaimniecības kultūrām.

Mednieki vaino lauksaimniekus neapdomībā

Par iespējamo situāciju pēc grozījumu pieņemšanas satraukta ir Latvijas Mednieku savienība un tās valdes priekšsēdētājs Ainars Pencis: “Savā biedru sapulcē 24. martā pieņēmām rezolūciju par medību saimniecības turpmāku efektīvu administrēšanu.

Nepārdomāti grozījumi Medību likumā, kas skartu minimālo medību iecirkņu platību samazināšanu, atsevišķu limitēto medījamo sugu – mežacūku, staltbriežu un stirnu – iekļaušanu nelimitēto medījamo sugu sarakstā, kā arī turpmāka iecirkņu sadrumstalošana nav savienojama ar ilgtspējīgu medību resursu izmantošanu un saimniecības veidošanu.”

Viņš uzskata, ka mednieku un zemes īpašnieku attiecības jārisina ar līgumu starpniecību. “Tas ir iespējams tad, ja iemesls neapmierinātībai tiešām ir dzīvnieku nodarītie postījumi, nevis vēlme šaut pašiem, nerēķinoties ar esošajiem mednieku formējumiem un populāciju ilgtspējīgu apsaimniekošanu,” piebilst Pencis.

Uzraugs saskata pārspīlējumus

VMD medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš mednieku satraukumu par sugu iznīcināšanu uzskata par pārspīlētu, tomēr emocijām esot pamatojums.

“Tajās platībās, kur medību tiesību lietotāju vainas dēļ dzīvnieki nodara nepieļaujamus zaudējumus zemes īpašniekiem, tiesības medīt uz laiku nododamas atpakaļ zemniekiem vai trešajām personām efektīvai populāciju blīvuma samazināšanai. Šāda iespēja ne tikai pārmācītu lielākos karstgalvjus, bet arī atturētu pārējos medniekus no nepārdomātām darbībām uz zemes īpašnieku rēķina,” viņš ierosina.

Tomēr VMD aizstāv lielu medību saimniecību veidošanu. “Tikai vairāku tūkstošu hektāru lielos iecirkņos atradīsies kāds stūrītis, kur nepieciešamības apstākļos dzīvniekus var papildus piebarot, neapdraudot lauksaimnieku un meža atjaunotāju intereses. Tikai pietiekami lielu platību apmedītāji varēs pēc savas iniciatīvas noteikt dzīvnieku saudzēšanas zonas vai periodus. Iecirkņu sadrumstalošanās var novest pie vides kopējā stāvokļa pasliktināšanas. Visbeidzot – lielas platības vienmēr ļaus izvēlēties vietu sekmīgām medībām, kas nebūs jākompensē ar lielu populācijas blīvuma uzturēšanu.”