Laukos
Politika

Zemniekiem lielākie izaicinājumi nākamgad ir ES finansējums un vietējo nodokļu sistēma 16

Foto LETA

Starp nākamā gada izaicinājumiem lauksaimniecības nozarē Latvijā ir aktīvākas sarunas par jauno Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu shēmu, atzina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP).

LOSP norādīja, ka 2018.gadā Eiropas Savienības (ES) līmenī būs aktīvākas sarunas par likumdošanas priekšlikumiem saistībā ar Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), par jauno ES daudzgadu finanšu shēmu. LOSP ieskatā ļoti būtiski arī nākamajā periodā saglabāt pietiekoši lielu ES finansējumu KLP mērķiem, lai varētu risināt izaicinājumus, ar kuriem lauksaimnieki saskaras savā darbībā, piemēram, lai spētu pielāgoties klimata pārmaiņu radītajām sekām, stiprinātu starptautisko konkurētspēju. Prioritāte ir panākt, lai visās ES dalībvalstīs ir vienādi tiešie maksājumi, un finanšu perioda pašā sākumā novērst tiešo maksājumu atbalsta atšķirības starp ES dalībvalstīm, uzsvēra padomē.

Tāpat LOSP nākamgad ir apņēmusies aizstāvēt īpašos noteikumus sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanai likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ietvaros. LOSP atgādināja, ka īpaši noteikumi par sezonas laukstrādniekiem, kas nodarbināti lauksaimniecības sezonas rakstura darbos – augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā – ir ieviesti uz pārejas periodu un līdz 2018.gada 1.februārim paredzēts izvērtēt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa ieviešanas gaitu un rezultātus.

“Šāds sezonas laukstrādnieku ienākumu nodoklis ir būtisks un jāsaglabā, turklāt tas ir nepieciešams arī citās lauksaimniecības nozarēs, piemēram, graudkopībā, sezonas darbiem, tādiem, kā akmeņu lasīšana un sēklu lauku ravēšana. Šis nodoklis ir svarīgs arī tāpēc, ka lielas problēmas lauksaimniecības nozarē ir piesaistīt darbaspēku,” norādīja LOSP.

LOSP pauda cerību, ka nākamajā gadā lauksaimniecības nozarē nebūs lielu satricinājumu, kā piemēram, tirgus svārstības un slikti laika apstākļi, un lauksaimnieki varēs pievērst visu uzmanību saimniecību darbības attīstībai un efektivitātes uzlabošanai.

LOSP plāno turpināt strādāt pie risinājumiem, lai samazinātu obligātās iepirkuma komponentes (OIK) slogu nodokļu maksātājiem. Tas būtiski paaugstinātu ekonomikas konkurētspēju, palielinot investīcijas un radot jaunas darbavietas. Tomēr arī pašiem lauksaimniekiem ir svarīgi sadarboties un nostiprināt savas pozīcijas produktu piegādes ķēdē, lai lauksaimniecības nozari stabilizētu, piemēram, gaļas nozarē ir jāuzlabo sadarbība, jāveido kooperācija, kā arī būtu jādomā par subproduktu pārstrādes papildināšanu.

Turpretī biedrībā “Zemnieku saeima” norādīja, ka kā nākamā gada izaicinājums Latvijā saglabājas nodokļu reforma, jo tikai gada beigās lauksaimnieks apjautīs, vai nodokļu reforma dos pozitīvu vai negatīvu rezultātu.

“Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš sacīja, ka ir grūti prognozēt, kāds nākamais gads būs lauksaimniecības sektorā. Tikai pavasarī būs iespējams izvērtēt, kā noslēgusies ziemāju sēja, cik daudz ziemāju ir pārziemojis. Par to, kāds kopumā nākamais gads solās nozarē, varēs spriest vēlāk.

Jau ziņots, ka EK novembra beigās nāca klajā ar ziņojumu “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”. Tajā norādīts, ka ar vienkāršāku un elastīgāku pieeju tiks noteiktas sīki izklāstītas darbības, lai sasniegtu mērķus, par ko panākta vienošanās ES līmenī. Katra ES valsts pēc tam izstrādās savu stratēģisko plānu, norādot, kā tā plāno sasniegt mērķus, un šo plānu apstiprinās EK. Atbalsts lauksaimniekiem turpināsies tiešo maksājumu sistēmā. Paziņojumā aplūkoti arī atsevišķi risinājumi, kas ļautu nodrošināt taisnīgu atbalstu lauksaimnieku ienākumiem.

LA.lv