Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
14. augusts, 2013
Drukāt

Zemnieks: zemāks nodoklis laukstrādniekiem – solis pareizajā virzienā

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Par augļu koku, ogulāju un dārzeņu stādīšanā, kopšanā un ražas novākšanā nodarbinātajiem sezonas strādniekiem darba devējiem būs jāmaksā valstij iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 15 procentu apmērā no viņu gūtajiem ienākumiem.

 

Vienlaikus plānots noteikt minimālo sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa apmēru – 50 santīmus jeb 70 eiro centus par katru nostrādāto dienu.

To paredz Finanšu ministrijā (FM) sagatavotie labojumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ko vakar apstiprināja valdība.

Šādu samazinātas likmes nodokli darba devēji varētu ieturēt no 1. aprīļa līdz 30. novembrim un tikai no roku darbā nodarbināto cilvēku ienākumiem, dārzkopībā nodarbinātos traktoru vai citu dārzkopībā izmantotu spēkratu vadītājus tas neskartu.

FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne stāsta, ka, gatavojot šos likuma labojumus, esot ņemts vērā, ka dārzkopībā nodarbināto pulks ir ļoti raibs un mainīgs, ļaudis piepelnās dažādos uzņēmumos, tāpat ļoti atšķiras viņu nostrādāto dienu skaits – daži strādā visu vasaru, citi tikai dažas dienas.

Tāpēc likuma labojumos paredz, ka šo nodokļa likmi piemēro ienākumiem, ja pie visiem darba devējiem strādnieks sezonā nostrādājis ne vairāk kā 65 dienas (laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim) un ja viņa ienākumi pie visiem darba devējiem kopā 65 dienu laikā nepārsniedz 3000 eiro (aptuveni 2100 latu).

Jaunie likuma labojumi paredz arī jaunu, atvieglotu kārtību darba attiecībās ar sezonas laukstrādnieku. Darba devējam būtu elektroniski jādeklarē laukstrādnieks Lauku atbalsta dienestā (LAD), ar viņu noslēgtais līgums un aprēķinātā atlīdzība. Reizi mēnesī no LAD ziņas par nodarbinātajiem laukstrādniekiem, viņiem aprēķinātajiem ienākumiem un ieturēto nodokli automātiski saņemtu Valsts ieņēmumu dienests (VID). Par laukstrādniekiem izmaksātajām summām darba devējam būtu jāpaziņo VID tikai vienreiz gadā.

Likuma labojumi paredz, ka vairs nebūs atsevišķi jāuzskaita strādnieku nostrādātās darba stundas, ziņas par sezonā nostrādāto dienu skaitu un pie visiem darba devējiem nopelnīto apkopos LAD. Persona, kuras apgādībā ir bērns, kurš vasarā strādā dārzkopībā, saglabā tiesības uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu, kas no šā gada 1. jūlija ir 80 lati, bet nākamgad, ja šādi likuma labojumi būtu spēkā, palielinātos līdz 140 eiro (98 latiem) mēnesī.

VID ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja Ināra Pētersone uzskata, ka ar likuma labojumiem varētu samazināt nodokļu nemaksātāju lielo skaitu dārzkopības nozarē. VID un FM tai ķērušies klāt tāpēc, ka ik gadu dārzkopībā dažādos sezonas darbos nelegāli strādā daudz cilvēku, tostarp pensionāri, skolēni, bezdarbnieki.

Tiek lēsts, ka šo sezonas laukstrādnieku skaitam vajadzētu būt aptuveni 40 000. Bet 2011. gadā tikai 32 dārzkopības uzņēmumi bija deklarējuši savus strādniekus, kopskaitā vien 232. VID vadītāja uzsver, ka ne spēkā esošais likums, ne tajā paredzētie labojumi nav vērsti ne pret dārzkopībā strādājošajiem sezonas laukstrādniekiem, ne pret savvaļas ogotājiem, sēņotājiem, augu un ziedu vācējiem, kuriem, kā zināms, pašlaik ir pienākums reģistrēties VID un maksāt nodokli, ja gada ienākumi pārsniedz 2000 latu. Ja Saeimā tiks pieņemti šādi likuma grozījumi, tad, viņasprāt, dārzkopībā strādājošajiem sezonas laukstrādniekiem būs vieglāk deklarēt savus ienākumus un nebūs lieki jātērē laiks, lai pierādītu VID inspektoram, kur tie iegūti.

 

Viedoklis

Salaspils novada zemnieku saimniecības “Ezerkauliņi” īpašnieks Kaspars Brunovskis: “Šādi likuma grozījumi, protams, būtu solis pareizajā virzienā. Tas būtu viens no paņēmieniem, kā valsts varētu samazināt mūsu strādnieku aizplūšanu darbā ārzemēs, kur par to pašu roku darbu viņi saņem ievērojami lielāku atalgojumu. Piemēram, Nīderlandē par ogu lasīšanu mēnesī var nopelnīt ap 1000 eiro jeb 700 latu, ko turklāt ar nodokli neapliek. Bet Latvijā oficiāli nolīgt roku darba strādniekus pašlaik nav izdevīgi aplamās nodokļu politikas dēļ. Pašlaik man, piemēram, ogu lasītājam vai citam roku darba strādniekam būtu jāmaksā 250 līdz 300 lati mēnesī, par mazāku atalgojumu neviens strādāt negrib. Bet aptuveni tikpat liela summa man būtu par viņu jāsamaksā darbaspēka nodokļos. Tāpēc pašlaik “Ezerkauliņos” roku darba strādniekus cenšamies neizmantot, jo to darīt neredzu jēgu, iznāk vien zaudējumi. Ja šādus likuma grozījumus apstiprinās, varētu domāt par roku darba strādnieku pieņemšanu darbā.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+