Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
19. janvāris, 2015
Drukāt

Biedrība: aizaugušas zemes pārveide par meža zemi – īpašnieku slinkuma legalizēšana (9)

Foto - LETAFoto - LETA

Apsniguši koki.

Aizaugušu lauksaimniecības zemju atvieglota transformēšana par meža zemēm ir zemes īpašnieku slinkuma legalizēšana, līdz ar to lauksaimnieki un pašvaldības pieprasa izmaiņas Meža likumā, informēja biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

“Zemkopības ministrijas politika ir līdz 2020.gadam panākt divu miljonu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes iesaistīšanu ražošanā, tomēr šī brīža rīcība, pieļaujot atvieglotu aizaugušo lauksaimniecības zemju transformēšanu par meža zemēm, norāda uz pretējo. Tā ir klaja zemes īpašnieku slinkuma legalizēšana. Šo faktu lieliski apzinās arī pašvaldības, kurām rūp nodarbinātība un teritorijas apdzīvotība,” sacīja Lazdiņš.

Viņš arī norādīja, ka saistībā ar minēto izmaiņu pieprasīšanu biedrība ir saņēmusi 19 vēstules no pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un lauksaimniekiem. Grozījumi paredz, ka par mežu kopš šā gada 1.janvāra tiek uzskatīta 0,5 hektārus un lielāka platība, uz kuras ir izveidojusies mežaudze, tomēr lielākā daļa pašvaldību un lauksaimnieku vēstulēs aicina atlikt normas stāšanos spēkā termiņu vismaz līdz 2025.gada 1.janvārim.

“Lauksaimnieki daudzkārt ir vērsušies Zemkopības ministrijā, aicinot mainīt normu, taču ministrija nav ņēmusi vērā lauksaimnieku lūgumus. Arī izstrādājot šo likuma normu, konsultācijas ar lauksaimnieku organizācijām nenotika,” norādīja Lazdiņš.

“Latvijā meži sasniedz aptuveni 58% no kopējās platības. Latvijā ir neskaitāmi lauksaimnieki, kuri no zemes novāc apaugumus. To nevar izdarīt ne gada, ne divu, nedz arī trīs gadu laikā. Tas ir gadiem ilgs process, kurā īpaši aktīvi ir jaunie lauksaimnieki, kuri vēlas dzīvot un strādāt laukos, bet iekoptas zemes pieejamība ir ierobežota,” sacīja biedrības vadītājs.

Kā ziņots, no 2015.gada 1.janvāra stājās spēkā grozījumi Meža likumā, kas paredz – par mežu tiks uzskatīta arī zeme 0,5 hektāru un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri. Līdz ar to uz šīm platībām attieksies likumā noteiktās prasības, kas nozīmē informācijas sakārtošanu zemes kadastra sistēmā, savukārt Valsts meža dienestam būs iespējams kontrolēt šādu mežu apsaimniekošanu un koksnes ieguvi arī šajās platībās.

Prasības attiecas uz bijušajām lauksaimniecības zemēm, kur iepriekš mežs nav bijis, bet ir izveidojies koku apaugums, kas lielāks par 0,5 hektāriem un kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus, koku skaits ir vairāk nekā 1300 vai 1500 koku atkarībā no sugas.

Kā norāda ZM, likuma grozījumi bija nepieciešami, lai mazinātu atšķirību starp mežu platībām “de jure”, kad kadastrā platība tiek uzrādīta kā mežs, un platībām “de facto”, kad zemes lietošanas veids dabā ir cits. Saskaņā ar valsts statistikas datiem atšķirība starp šīm platībām ir ap 260 000 hektāriem. Tāpat grozījumi bija nepieciešami, lai novērstu dažādu traktējumu un konfliktu iespējas, jo iepriekš bez precīzi noteiktiem kritērijiem to varēja attiecināt uz jebkuru koku apaugumu.

Tāpat ZM norāda, ka jaunie Meža likuma grozījumi iepriekš paredzēja trīs gadu laika periodu zemju īpašniekiem lēmuma pieņemšanai. Daudzi zemes īpašnieki šajā laika periodā arī attiecīgu lēmumu ir pieņēmuši un savas zemes atbrīvojuši no kokaugiem vai reģistrējuši aizaugušās platības kā mežu.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Ko tie zemnieki kviec , visur viņiem zaudējumi – piens,graudi utt. visur prasa eiropas subsīdijas, polijā un ukrainā pārprodukcija, vietējie dārgie mēsli nevienu neinteresē, tā kā būtu priecājušies ka aug bērzu birzes.

    • Tu ar tām bērzu birzīm bērnus izskolosi un paēdināsi?!
      Vispār zini, cik var iegūt no lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāra un Tavas bērzu birztaliņas, piemēram 10 gados…????

      Padomājiet loģiski!

      • es taču nebāžos jums ar padomiem,ko jums darit ar savu īpašumu.Ja jums pieder LI tad audzejat,ko gribat,ja nepieder, tad noperkat vai iznomajat…

        • Latvijā ir ļoti daudz lauksaimnieku, kuri atpērk aizaugušas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Apaugumu noņemšanu nevar izdarīt ne mēneša un ne gada laikā. Tas ir ļoti ilgs process. Tie, kas te bļauj, bļauj, lai lauksaimniekiem iedod vēl laiku to paveikt! Tiem, kam jau ir savi īpašumi, ar LIZ viss ir kārtībā, bet ļoti daudz joprojām atpērk un tās zemes ne vienmēr ir ideālas!

          Pie tam ļoti daudz lauksaimnieku likumos nav iedziļinājušies 100% un iespējams pagaidām vēl nezina, kā likumi tiek grozīti…. Tādēļ arī ir šādas sabiedriskās organizācijas, kas iedziļinās, jo lauksaimniekam ir jādomā, ko dod govij ēst, kur nodot pienu un kad sākt sējas darbus!

          • Lauksaimniecība ir bizness.Tāds pats kā jebkurš cits.Ja es izdomātu atvert konditoriju es taču to daritu uz savu risku un atbildibu.Un neviens man par katru pardoto bulciņu jeb par katru kvadratmeru,ko aiznem mana kafejnica platibu maksajumus nemaksās.Un ta ir jau ir atkarigs no manam iespejam iret telpas no īpašnieka vai ari tas nopirkt.Un ja es saktu bļaut,ka kāds tai vietā lai man iziretu telpas kafejnicai tās neizire, bet atstaj tukšas vai taisa tur frizetavu, tad par manu iezviegtu.Taču zemniekiem šķiet,ka viņi ir īpaša kasta.taču tā nav.Viena liela daļa ir gadijuma rakstura cilveki,kuri nebankrotē pateicoties ES naudai.
            P.s. man tikko pienaca NIN par īpašumu,kas man pieder.Daļa no tā ir LIZ.Interesanti,ka zemnieks,kurš to apsaimieko bez saskaņošanas ar mani LAD ir manu zemi ir pieteicis un saņem naudu.Taču to prieku un godu nomaksāt NIN ir atstajis man….Un šadu gadijumu ir ļoti daudz.

  2. Kas tas par murgu?! Mana zeme un daru ko gribu, kautkāda organizācija te mēģinās izbīdīt savas intereses, lai saraustu sev vairāk zemes, ko indēt ar ķīmijām!! Normāli domājoša sabiedrība saprot, ka ilgtspējīgai dzīvošanai daudz labāk ir mežs. Iesaku šai organizācijai palasīt Eiropas Savienības sabiedriskās domas pētījumus un tad bļaut!

  3. Piekrītu Ivo. Lieciet mieru manam īpašumam kā es lieku mieru jūsējam. Gudrinieki atradušies. Kārtējā sabiedriskā organizācija bez sabiedrības.

  4. tas gan ir ka kāda sabiedriska organiācija grib izlemt manā vietā,ko darit ar man piederošo īpašumu….

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (12)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+