Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. aprīlis, 2015
Drukāt

“Zemnieku saeima”: piena uzpircēji pārvilina zemniekus no kooperatīviem

Foto: LETAFoto: LETA

Patlaban visā Baltijā novērojama tendence, ka daži piena uzpircēji slēdz līgumus ar zemniekiem, piedāvājot augstāku cenu, taču tādā veidā tiek grauta zemnieku vienotība un kooperācija, aģentūrai LETA atzina biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvji.

Patlaban situācija Baltijā piena ražotājiem nav labvēlīga, turklāt tiek izmantoti dažādi mehānismi, lai grautu zemnieku vienotību un slāpētu kooperāciju, norādīja lauksaimnieki. Atsevišķi piena uzpircēji, izlases kārtībā piedāvājot augstāku piena iepirkuma cenu, slēdzot līgumus ar zemniekiem, piedāvā īslaicīgus bonusus, kas savukārt negatīvi ietekmē piena kooperatīvus.

Kā norāda lauksaimnieki, pasaulē piensaimniecībā vienmēr ir bijusi cenu “viļņošanās”, tikmēr Eiropas Savienības valstīs ir stabili lauksaimnieku kooperatīvi, kas ļauj diktēt noteikumus tirgū un pārdzīvot grūtos periodus. Savukārt Baltijas valstīs piena kooperatīvu tirgus daļa ir viena no zemākajām Eiropā. Vidēji Eiropā tā ir virs 40%, Latvijā ap 30%, bet Lietuvā tikai nedaudz virs 10%.

Patlaban daudziem piena ražotājiem esot piemirsusies 2009. gada piena krīze, kad smago situāciju uz saviem pleciem iznesa piena kooperatīvi. Piena ražotājiem, pieņemot lēmumus, ir jādomā ilgtermiņā, atceroties, ka piena nozares pamats ir lauksaimnieku kooperatīvi, kam pieder lielākā tirgus daļa, norāda “Zemnieku saeimā”.

Kā atzina kooperatīva “Latraps” vadītājs Edgars Ruža, lai risinātu situāciju, kooperatīviem jāsāk domāt valstiski un reģiona līmenī, optimizējot piena iepirkumus un pārstrādi. “Ja to neizdarīsim šajā krīzē, drīz piedzīvosim nākamo,” sacīja Ruža.

Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere atzina, ka Latvijā piena nozare var cerēt uz izaugsmi tikai tad, ja būs attīstīta spēcīga kooperācija.

“Ne tikai kooperatīvu iekšienē jāuztur aktīva un atklāta komunikācija ar biedriem, bet kooperatīvu vadītājiem, valdēm būtu jānāk kopā, lai veidotu stratēģiju piena ražotāju kooperācijas stiprināšanai un attīstībai,” norāda eksperte.

Par minētajām problēmām tika debatēts pagājušā nedēļā, kad 1. aprīlī Latvijas lauksaimniecības eksperti Igaunijā piedalījās forumā “Kooperācija un lauku attīstība”. Tajā Baltijas valstu lauksaimnieki vienojās kopīgi meklēt risinājumus, kā krīzes situācijā stiprināt piena ražotāju kooperatīvus.

Forumā Igaunijā piedalījās biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, “Latrapa” vadītājs Ruža, “Trikāta KS” valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs, Latvijas Zemnieku federācijas eksperte Agnese Hauka, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības lietu biroja vadītāja Ilva Bērziņa.

Kā ziņots, sākot ar 1.aprīli, Eiropas Savienībā atcelta piena kvotu sistēma, kas ražotājiem un pārstrādātājiem nozīmē pārmaiņas tirgū saistībā ar iespējamo pārprodukciju un cenu svārstībām. Saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem Latvijai noteiktā piena kvota izpildīta par 99,1%, līdz ar to kvota nebūs pārpildīta.

Latvijas piensaimnieki jau iepriekš prognozēja, ka pēc kvotu atcelšanas paveras labas perspektīvas pasaules tirgos, tomēr vienlaikus jārēķinās ar piena cenu tālāku kritumu, mazāku izslaukumu, kā arī produktu portfeļa pārskatīšanu.

Arī Eiropas Komisijā prognozē, ka pēc kvotu sistēmas brīvlaišanas sagaidāma strauja piena ražošanas palielināšanās. Vidējā piena iepirkuma cena ES tirgū patlaban ir 34 centi par kilogramu, un līdz 2020. gadam vidējās cenas pieaugums sasniegs tikai 35 centu rādītāju. Tikmēr Latvijā vidējā piena iepirkuma cena svārstās 22-22,7 centu līmenī.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+