Foto – LETA

“Zemnieku saeima”: Valdības “labā griba” darbos neizpaužas 0

Lielākā lauksaimniecības problēma ir tā, ka Zemkopības ministrija un valdība lēmumu pieņemšanā nespēj koncentrēties uz pašu apsolīto lauku attīstības programmas kritēriju izpildi, šodien pirms biedrības “Zemnieku saeima” ikgadējā kongresa biznesa portālam “Nozare.lv” atzina biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Lasīt citas ziņas

“Ja Brisele un arī mūsu valdība ir deklarējusi, ka tiešmaksājumu un lauku attīstības naudai jānonāk tikai ražotāju rokās, tad uz šodienu – 8.martu – nav nekādu apliecinājumu, ka šī labā griba izpaustos darbos,” sacīja Lazdiņš.

Viņš norādīja, ka jau vairāk nekā divus mēnešus “Zemnieku saeima” nespēj vienoties ar valdību par sankcijām, kas jāievieš nekavējoties ar nolūku panākt, lai tiešmaksājumus saņem tikai aktīvie, proti, lauksaimniecības produkciju ražojošie zemnieki.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Otra lielākā problēma ir tā, ka nākamajam plānošanas reģionam piešķirtos 900 miljonus latu plānots “saskaldīt” mazās atbalsta programmās. Iepriekšējā plānošanas reģionā tādas bija 22, tagad 16, bet arī tas ir par daudz. Turklāt atbalsta programmās iekļauti tādi nepieņemami pasākumi kā lauksaimniecības zemju apmežošana. Pasākumiem jābūt koncentrētiem tikai uz aktīvo ražošanu,” akcentēja Lazdiņš.

Viņš arī norādīja, ka “Zemnieku saeimas” priekšlikumi valdībai ir šādi: zemes tirgus ierobežošana ārzemniekiem, mākleriem un investoriem, kamēr Latvijā nav sasniegts vidējais ES tiešmaksājumu līmenis – apmēram 130 lati par hektāru, zemes kreditēšanas programmas saglabāšana un kredītprocentu samazināšana, iespēja no saimniecības peļņas pirkt lauksaimniecībā izmantojamu zemi, nemaksājot 15% vai 24% nodokli, ja zeme tiek izmantota produkcijas ražošanai.

Tāpat “Zemnieku saeimas” priekšlikumi paredz, ka valstiski jānosaka, lai valsts un pašvaldību iepirkumos prioritāte tiktu dota vietējiem ražotājiem. Savukārt nodokļu politikas prioritātei jābūt samazinātā 10% PVN ieviešana dārzeņu, gaļas un graudu sektoriem, lai izskaustu pelēko tirgu. Tāpat ES un valsts atbalstu nedrīkstētu aplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli visā plānošanas periodā.

Tāpat priekšlikumi paredz limita noņemšanu bezakcīzes dīzeļdegvielai un papildu 1 miljona latu piešķiršanu no valsts budžeta šogad un turpmākajos gados valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanai.

Visus minētos priekšlikumus “Zemnieku saeima” šodien iesniegs arī Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurš plāno apmeklēt kongresu un arī uzrunāt lauksaimniekus.

Kā ziņots, šodien Baložos notiek biedrības “Zemnieku saeima” kongress. Biedrība dibināta 1999.gadā, apvieno 894 biedrus, kuri kopumā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru zemes.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.