Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
7. februāris, 2014
Drukāt

Zentas Mauriņas piemiņas istabas Grobiņā saņēmušas vērtīgu dāvinājumu

Foto: Inita BeihmaneFoto: Inita Beihmane

Decembra vidū Zentas Mauriņas piemiņas istabas Grobiņā saņēma dāvinājumā klavieres, kuras izgatavotas “Strobl” firmā Kijevā ap 1880. gadu, portālu LA.lv informēja piemiņas istabu vadītāja Maija Rolava.

Bija doma, ka Piemiņas istabām vajadzīgas klavieres, ar nosacījumu, ka tās būtu Zentas Mauriņas laika biedres un “dzīvas”, proti, lai uz tām var spēlēt, jo Melānija Mauriņa, Zentas Mauriņas māte, bija izcila pianiste. Arī pati rakstniece bijusi laba mūzikas pazinēja, taču invaliditātes dēļ no klavierspēles mācībām bijusi spiesta atteikties.

Dāvinātāji – Deimantoviču ģimene no Grobiņas. Instrumentu Sarmīte Deimantoviča iegādājusies pasen no kādas krievu ebreju ģimenes, kas, pārceļoties uz dzīvi Pēterburgā vēlējās, lai tas nonāktu saudzīgās rokās. Šis vēlējums ir piepildījies, jo klavieres kļuvušas par muzejvietas “pērli”.

Intrumentam ir ar ziloņkaula plāksnītēm apvilkti taustiņi, turklāt klavieru vākā iestrādāti apliecinājumi, ka tās 1882. gadā izstādēs Krievijā saņēmušas izcilu novērtējumu ar četrām zelta medaļām.

Tehnisko aprūpi uzņēmies Liepājas klaviermeistars Valērijs Bezdņikovs, kura pirmais teikums, instrumentu raksturojot: “O, īsts antikvārs!” Īsi raksturojot – tam laikam dārgs un rets modelis, mehānika saglabājusies autentiska, saudzīgi lietots, tikai nekad nav kārtīgi apkopts. Meistars strādāja vismaz desmit stundas, instrumenta “iekšas” tika izņemtas, tīrītas, tā to drīzāk jāsauc par mazo restaurāciju. Finansiāli klavieru remontu atbalstīja Grobiņas novada domes kultūras nodaļa.

Grobiņā Z.Mauriņa nodzīvojusi savas dzīves pirmos 23 gadus un veltījusi šai mazpilsētai autobiogrāfiskās triloģijas pirmo grāmatu “Tālā gaita” .Zentas Mauriņas Piemiņas istabas pastāv jau sešpadsmit gadus un tiek pamatoti uzskatītas par ievērojamāko rakstnieces piemiņas vietu Latvijā. Visu šo gadu garumā pacietīgi vākti materiāli, laikmeta liecības, grāmatas par rakstnieci. Daiga Egle, piemiņas istabu pirmā vadītāja, atzinusi, ka sākumā muzejam vispār nav bijis materiālu, tikai ideja. Patlaban muzeja lielākais lepnums ir dāvinājumos saņemtās grāmatas, Zentas Mauriņas personīgās lietas, ko atvēlējusi rakstnieces sekretāre un literārā mantiniece Irēna Mellis. Ekspozīcijā aplūkojama rakstāmmašīna, uz kuras 32 gadu garumā pārrakstīti Z. Mauriņas un K. Raudives darbi.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+