Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
7. maijs, 2013
Drukāt

Zentenes putnu dārzs

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Tukuma novada Zentenes pagasta zemnieku saimniecībā “Pīnes” izveidots putnu dārzs, kurā pašlaik ir 24 dažādu šķirņu vistas, prāvs pulks zosu, tītaru, pīļu, kā arī fazāni un citi eksotiski putni. Saimniekam DAIRIM BALODIM krāšņo putnu audzēšana izvērtusies par vaļasprieku vairāk nekā desmit gadu garumā.

 

Sākās ar pāris vistām

Nopietnāka putnu audzēšana aizsākusies, kad paziņas no audzētavas Čehijā atveda Bramas un Kohinhinas lielās formas vistas, dažādu šķirņu baložus. Vēlāk Dairim Balodim izveidojušies cieši kontakti ar dekoratīvo putnu audzētājiem ne vien Kurzemē, bet arī citos novados. Pēc katras ciemošanās reizes putnu kolekcija “Pīnēs” papildinājusies. Tagad ik gadu no pavasara līdz rudenim to ierodas apskatīt gan skolnieki un bērnudārzu audzēkņi no Tukuma novada, gan putnu kolekcionāri.

No marta līdz decembrim saimniecībā inkubē vistu un fazānu cāļus. Tos, tāpat arī jaunputnus, saimnieks galvenokārt iemaina pret jaunām šķirnēm. Mājputnu pavairošanai “Pīnēs” izmanto pusautomātisku inkubatoru 80 – 120 olām. Tītariem, pīlēm un baložiem atļauj perēt putnu mītnēs iekārtotajās ligzdās.

Savai putnu saimei Dairis Balodis uzbūvējis divas kūtis ar dubultām sienām, kas nodrošina nepieciešamo mikroklimatu. Ziemā mītnes neapsilda, jo spārnaiņiem labāk tīk vēsums un sausums, nevis silta un mitra (tātad – neveselīga) mītne. Ir svarīgi, lai kūtī būtu laba ventilācija, taču bez caurvēja.

 

Krāšņākās no krāšņākajām
vistas_338_LV

Saimniecībā pārstāvētas vairākas interesantas, dekoratīvas, labi aklimatizējušās, izturīgas šķirnes.

Ar ļoti greznu spalvu ietērpu izceļas Sebraita vistas, tās mēdz būt dažādās krāsās – zeltainas, sudrabainas, baltas, melnas, turklāt katru spalvu rotā zīmējums. Gaiļi ir vienā krāsā ar vistām, kakla spalvas tiem nav tik slaidas un smailas kā citu šķirņu gaiļiem. Pundurvistas jau septiņu mēnešu vecumā skaitās pieaugušas. Sebraita vistas nav naskas dējējas – gadā izdēj 60 – 80 olu, tās ir nelielas, ar krēmbaltu čaumalu. Šīs vistiņas nav arī čaklas perētājas, tāpēc dabiskā veidā cāļus izperināt grūtāk nekā citām šķirnēm. Ne salīdzināt, piemēram, ar Kohinhinas vistām, kas gatavas perēt divas trīs reizes gadā. Sebraita vistu olas ir viegli inkubējamas, to perināšanai labi noder arī Čabo vistas, kas labprāt sēž uz svešām olām. Pēc dabas Sebraita vistiņas un gailīši ir draudzīgi, droši, viegli pieradināmi.

Ne tik bieži gadās redzēt Hamburgas vistas melnbalti plankumainā dalmāciešu ietērpā (ir arī sudrabainos un zeltainos toņos). Putni ir kustīgi, labi piemērojas laika ap­stākļiem, tos var turēt vēsās kūtīs. Nelielās dekoratīvās vistiņas gadā vidēji izdēj līdz simts olām, tās ir mazas, ar baltu čaumalu. Vistām nav izteikta perēšanas instinkta. Inkubatorā perinātiem cālīšiem pirmās spalviņas parādās nedēļas laikā.

Oriģināli izskatās Karolīnas mandarīnpīles: tēviņiem – spīdīgas, daudzkrāsainas spalvas, balta apkaklīte un sarkani riņķīši ap acīm, mātītēm pieticīgāks ietērps – pelēcīgi brūnas spalvas un balti riņķi ap acīm. Pavasarī pīlīte izdēj 4 – 6 baltas olas un perē tās aptuveni mēnesi. Mandarīnpīles ir visēdājas – barojas ar kukaiņiem, sēklām, ogām. Ja saimniekiem ir iespēja laist ūdensputnus dīķī, daļu barības tie tur atradīs paši.

 

Barībai jābūt pilnvērtīgai

Visiem mājputniem pati galvenā ir graudu barība – kvieši un mieži, ko “Pīnēs” izēdina jau no agrīna vecuma.

– Savā saimniecībā labību neaudzēju, jo mazās platībās tas neatmaksājas. Minerālmēsli, augu aizsardzības līdzekļi prasa lielus līdzekļus, lētāk sanāk pirkt graudus no lielaudzētājiem. Ar vienu 40 – 45 kg maisu, kas izmaksā piecus sešus, dažreiz septiņus latus, kuplajai 200 putnu saimei pietiek pāris dienām, graudus tie saņem ik pārdienu, – stāsta Dairis Balodis.

Ja vēlas, lai izaugtu labi attīstīti, veselīgi putni, barībai jābūt pilnvērtīgai, tāpēc noteikti nepieciešama arī kombinētā spēkbarība. Zemnieku saimniecībā “Pīnes” izmanto “Dobeles dzirnavnieka” ražoto, izēdinot 20 % no barības devas. Pieaugušos putnus ēdina kombinēti: vienā dienā dod sauso spēkbarību, graudus, otrā – gatavo mīkstbarības maisījumu. Tā sastāvā ir smalki sakapāti svaigi un vārīti burkāni, vārīti kartupeļi un klijas (vai arī kviešu un miežu milti), ko samitrina ar siltu ūdeni un sajauc irdenā masā. Putnus piebaro no rīta, līdz pusdienlaikam barība jau ir notiesāta. Vasarā laiž aplokos, kur saaugusi zāle, un papildus pieved klāt zaļumaugus.

 

Mājas baloži

vistas_286_LV“Pīnēs” audzē arī baložus – gan dekoratīvos, gan gaļas šķirnes. Baloži ir pieticīgi un izturīgi, tomēr kurā katrā pažobelē vai šķūnītī tos turēt nevar. Ja baložu mītnē velk caurvējš vai tiek iekšā lietus, putni bieži slimo un nobeidzas. Lai tie būtu skaisti un veselīgi, jārada piemēroti dzīves apstākļi. Saimniecībā “Pīnes” tie izmitināti siltinātā kūtiņā. Tur ir gan jakobīņi (ar lielām, kuplām kapucēm, kas apņem visu galvu), sprogspalvu baloži (balti vai raibi, ar sprogainiem spārniem), sarkankrūšu baloži (ar kaparkrāsas priekšautu krūšu daļā), pāvbaloži (astes vēdeklis tiešām līdzīgs pāva rotai), pasta baloži, kā arī šķirnes King gaļas baloži.

Pašlaik pasaulē ir jau vairāki desmiti gaļas baložu šķirņu, to gaļa ir diētisks produkts. Gaļas nokrāsa atkarīga no apspalvojuma – jo tumšāks apģērbs, jo tumšāka gaļa. Pie mums šos putnus gan reti kurš lieto uzturā, galvenokārt audzē skaistumam. Tie ir gana pievilcīgi ar savu stalto, atlētisko stāju, apspalvojuma krāsu dažādību, lielākā daļa izskatā neatpaliek no dekoratīvo šķirņu baložiem. Šie putni ir izturīgi, labi pacieš klimata maiņas, ir nadzīgi uz vairošanos, paši izaudzina mazuļus.

Gaļas baloži ir cītīgi perētāji, perē bieži (2 – 4 reizes gadā, gan pavasarī, gan ziemā), turklāt to pārmaiņus dara abu dzimumu pārstāvji. Ja olas apaugļotas, mazie balodēni izšķiļas 19. perēšanas dienā. Kaili, akli un nevarīgi tie paslēpjas mātes vai tēva siltajās spalvās, lai ar katru dienu pieņemtos spēkā. Jau 14 – 15 dienu vecumā mazuļi ir diezgan labi apspalvoti. Apmēram 30 – 35 dienu vecumā, kad jaunie baloži izlido no ligzdas, tie maz atšķiras no saviem vecākiem. Jaunputni izaug samērā ātri, pusgada vecumā tie ir 500 – 700 g smagi, bet par pilnīgi pieaugušiem var uzskatīt gadu vecus baložus. Lielā svara dēļ gaļas baložiem labāk tīk staigāt, nevis lidot, tomēr, ja nepieciešams pacelties spārnos, tie nekavējas to darīt.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+