Publicitātes foto

Zibakcijā “Rainis un Aspazija atgriežas Rīgā” aicina nolasīt dzejoli “Tā nepaliks” 0

Godinot dienu, kad 1920. gadā Rainis un Aspazija pēc četrpadsmit gadus ilgās trimdas Šveicē atgriezās dzimtenē, 10. aprīlī plkst. 14.30 pie Latvijas Nacionālā teātra ieejas notiks zibakcija “Rainis un Aspazija atgriežas Rīgā”, informē rīkotāji.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Zibakcijas mērķis ir simboliski pievērst uzmanību abu literātu 150. jubilejas gadam, viņu ideju un darbu aktualitātei mūsdienu Latvijā. Visi sanākušie aicināti precīzi noliktajā laikā nolasīt Raiņa dzejoli “Tā nepaliks” no krājuma “Vētras sēja”. Zibakcijas dalībnieki aicināti dzejoli iemācīties no galvas vai izdrukāt, lai nolasītu.

Nacionālais teātris kā zibakcijas norises vieta nav izvēlēta nejauši. 1920. gada 10. aprīlī, pēc ierašanās Rīgas Dzelzceļa stacijā, Rainis un Aspazija, svinīgā gājiena pavadīti, devās uz Nacionālo teātri, kur notika abu literātu godināšana un sveikšana.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Rainis un Aspazija vairāk kā 14 gadus bijuši prom no Latvijas zemes, tomēr mūsu kultūrai un iekšējā uzdevuma papildināšanai par laimi, Rainis un Aspazija garīgi ir stipri palikuši, audzinājuši latviešu tautu un sevišķi tuvi stāvējuši tai ļaunās dienā,” tā žurnālā “Jaunības Tekas” 1920. gada maija numurā raksta Līgotņu Jēkabs.

Viņš detalizēti apraksta 10. aprīļa svētku noskaņu Rīgā, to, kā abu dzejnieku sagaidīšanai bijusi nodibināta īpaša komiteja, kuras pārstāvji jau dienu iepriekš bija devušies satikt Raini un Aspaziju uz Daugavpili. Jau tur pāris sagaidīts ar īpašu godu, bet Rainis aicinājis visus klātesošos strādāt jaunās demokrātiskas valsts labā.

10. aprīļa rītā Raini un Aspaziju sagaidīja Rīgā. Līgotņu Jēkabs raksta: “Rīga, kur pienāca vilciens, pušķota karogiem, zaļumu vijām. Stacijā saradušies svētku komitejas dalībnieki, organizāciju, biedrību un preses priekšstāvji, literāti un mākslinieki, sociāldemokrātiskās partijas priekšstāvji un daudz, daudz ļaužu. Kad no vilciena atāķētais salonvagons tiek pievests pie perona – no vagona izkāpj Rainis un Aspazija.”

Viņus sveic dažādas amatpersonas, abi dzejnieki aizkustināti saka pateicības runas. Vēlāk abi iesēdināti ar ziediem pušķotā automobilī, kas lēni dodas Nacionālā teātra virzienā. Galvenās ielas, pa kurām brauca dzejnieku pāris, rotātas nacionāliem karogiem. Dzejniekus pavada svinīgs gājiens, pilsētā valda svētku noskaņa. Automobilis apstājas arī pie Nacionālā Teātra. Tur dzejniekus aktieru vārdā sveic teātra direktors Aleksis Mierlauks, nolasīdams adresi (apsveikumu), kas sagatavota īpaši grezna – ar Latvijas Nacionālā teātra lakas zīmogu un visu teātra darbinieku parakstiem. Aktieri pie teātra sveic dzejniekus ar dziesmām.

Reklāma
Reklāma

No Nacionālā teātra Rainis un Aspazija dodas uz savu jauno mājvietu Āgenskalnā, Baložu ielā 14, kuru tiem bija ierīkojusi svētku komiteja. Dzejniekus pavada tuvākie draugi un cienītāji. Rainim un Aspazijai ieejot pirmoreiz savā dzīvoklī, dzimtenē, koris klusi un jūsmīgi nodzied “Pūt, vējiņi!” Savukārt Nacionālā teātra aktieri jaunajā mājvietā ienes Raini un Aspaziju uz rokām.

Tā nepaliks

Tā nevar palikt – un nepaliks,
Par velti cerat, ka straume sīks,
Ka ūdeņi pārskries un aprimsies
Un atkal viss pa vecam ies.

Lai ledus cik stipris, cik skaisti mirdz,
Pēc brīva, pēc dzīva ilgojas sirds –
Tā nevar palikt, tā nepaliks:
Līdz pašam pamatam jauns viss tiks.