Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. jūlijs, 2016
Drukāt

Agris Liepiņš: Brāļu kapos jāatdusas vien tiem, kuri cīnījās par brīvu Latviju (15)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Jāņu nedēļā piedzīvojām teiksmainu nakti – zibens spēra krustu šķērsu, koku gali locījās. Klausoties debesu dārdoņā un raugoties Pērkona mestajās šautrās, neviļus prātā nāca rindas no “Lāčplēša”: “Agri vai vēlākā laikā Zibeņiem satriekšu visus, Kas manu latviešu tautu Še kalpināt, nospaidīt dzīsies!”

Teiksmu nakts vedināja uz dīvainām domām. Vai spējam atšķirt draugus no naidniekiem, vai iedegamies sašutumā, redzot, ka tiek apsmietas mūsu tautai svētas vērtības? Jeb staigājam gaudeni un rāmi, mīļā miera labad ar visu samierinoties? Tuvojoties valsts simtgadei, pie tā būtu īpaši jāpiedomā. Viena no tautas svētvietām ir Brāļu kapi – atdusas vieta strēlniekiem, Brīvības cīņu dalībniekiem un tagad jau arī komunistu nomocītajiem Latvijas armijas virsniekiem, leģionāriem, visiem tiem, kuri atdeva savu dzīvību, lai latviešiem būtu pašiem sava brīva valsts. Savulaik brīvvalstī augusī paaudze kā spļāvienu sejā uztvēra domu, ka līdzās Brīvības cīņās kritušajiem varoņiem varētu apbedīt kādu personu, kura piedalījusies mūsu valsts iznīcināšanā. Vizma Belševica atmiņu tēlojumā “Bille”, stāstā “Rikšiem bērīt es palaidu…” apraksta, kā latviešu jaunatne rīkojās, uzzinot, ka Brāļu kapos grasās apglabāt vācu ģenerāli. Studenti un skolēni nolēma visi iet uz kapiem, stāvēt priekšā kā mūris un nepieļaut. Noteiktajā stundā jaunieši stāvēja plecs pie pleca gan vārtos, gan uz plātņu ceļa un kāpnēm. “Un tad viņi bija klāt. Nenāca, bet brauca virsū ar bruņumašīnām, zārks arī uz bruņumašīnas, un ļaužu pūlim atlika vien pašķirties. Bet projām neviens negāja, stāvēja atkal mūžību, līdz lejā pie Mātes Latvijas iedārdējās pēdējā goda zalve. Pūlis reizē, kā viens cilvēks, uzgrieza muguru tai vietai, un Billei aizžņaudzās elpa no šīs vienkopus naida un pazemojuma kustības.” Daudzus jauniešus vācu iestādes vēlāk arestēja, un viņu tālākais liktenis nav zināms.

Katra nākamā okupācijas vara savā veidā apgānīja Brāļu kapus. Padomju valdīšanas gados līdzās strēlniekiem un brīvības cīnītājiem pieraka sarkanarmijas karavīrus. Grūti noticēt, ka par brīvu Latvijas valsti cīnījās sarkanarmijas bataljona politiskais vadītājs vai vienkāršs krievu karavīrs Ivans Kalašņikovs. Visticamāk, viņi cīnījās pret nacismu un viņus ar pienācīgo cieņu vajadzētu pārapbedīt kādā no daudzajām padomju karavīru kapsētām. Brāļu kapos jāatdusas vien tiem, kuri, lai kādas armijas zābakos staigājuši, cīnījās par brīvu Latviju. Lai ticība Latvijas valstij kļūst par mērauklu, ar kuru atmēra atdusas vietu līdzās strēlniekiem. Ar katru Brāļu kapu piesmiešanas reizi latviešu tautas naids plēnēja, līdz pārvērtās rezignētā vienaldzībā.

Šodien Brāļu kapi ir pasludināti par izcilu monumentālās tēlniecības paraugu, Kārļa Zāles iecerētais un izveidotais ansamblis tiek saudzīgi restaurēts un rūpīgi kopts. It kā viss kārtībā, it kā viss labi, bet, apmeklējot svētvietu, nepamet sajūta, ka ik pa laikam kādai vietai pazemojuma sajūtā jāuzgriež mugura. Un zibeņu naktīs pie manis nāk Brīvības cīņu dalībnieki, lai, smilšu lūpām vējā kustoties, pajautātu – kā tas nākas, ka blakus ģenerālim Bolšteinam dus apakšpulkvedis Cinis? Robežsardzes priekšnieks Lud­vigs Bolšteins, krieviem ienākot, izdarīja pašnāvību. Atvadu vēstulē viņš rakstīja: “Mēs, latvieši, sev uzcēlām jaunu, staltu ēku – savu valsti. Sveša vara grib piespiest, lai mēs to paši noārdām. Es nespēju piedalīties.” Savukārt LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks, NKVD apakšpulkvedis Jānis Cinis parakstīja slēdzienu par 2479 Latvijas pilsoņu deportāciju un nolemšanu mokpilnai nāvei. Kā tad nu sanāk? – pērkona naktīs, turot rokās zibeņu durkļus, man jautā streļķi, un es nezinu, ko viņiem atbildēt.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. PCTVL jau vienreiz gribēja to Veisu izrakt… Tagad atkal… Sastāstīs par apbedītajiem krievu virsniekiem un izsūtītājiem, bet, kad kersies pie darba, izrakti būs legionāri, vai vēl launāk – sāksies abu pušu neproduktīvi, nekam nevajadzīgi, tukši strīdi un mironu rakšanas sacensības…

  2. Cik labs raksts. Pateicos autoram un avīzei.

  3. Tas pateicoties gudman kungam!!! Vēl jāuzprasa viņam , kur palika visi metāla krusti no lielajiem kapiem pie Miera ielas???

  4. Vai tik tas vacu generalis nav bijis latvietis Veiss, kura zarku veda ar brunumsinu? Billite …Nu tagad pajautat nelaikei Vizmai jau vairs nevar…

  5. Valsts izputināta un izzagta, bet vienīgais, ko patriotiņi spēj izdomāt – jārok no kapiem miroņi laukā!
    Tad nu gan valsts sāks zelt uz vella paraušanu!
    Kaut nomirušiem lieciet mieru! Nožēlojamie kapu apgānītāji!

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Katrai tautai ir svētvietas un Brāļu kapi ir svētākā no visām!
      Tā nav (nevainīgu) mirušo aiztikšana, tā ir latviešu svētvietas attīrīšana no sumpurņiem un latvieša GODA atgūšana. Tatārmongoļu okupanti mūsu baznīcās ierīkoja minerālmēslu noliktavas, muižās cūku fermas, bet skaistākajos kapos bez jēgas un saprašanas saraka savus palkavniekus un ģrnerāļus. Laiks visu nolikt pareizajā vietā, bez naida, bet mērķtiecīgi, lēnām un līdz darbiņš padarīts.

  6. Lieciet taču reiz mieru mirušajiem!

  7. Valsti var sākt veidot ar prāta tīrību un Brāļu kapi ar māti latviju ir tikai Latvijas brīvības cīnītājiem ( kritušajiem, vēlāk kritušajiem bet mirušajiem ir ar jautājumu).

  8. tas jau ir stridigs jautajums Atbildēt

    katrs gribeja brīvu, tuk katrs no sava. lidz šim uzveretāji vismaz mirušos lika mierā, bet nu izskatās ka savā pseidopatriotismā sāks kaulus kašāt laukā

  9. Pavisam netālu no J.Čakstes pieminekļa 2.meža kapos ir ģenerāļa Jāņa Baloža un viņa sievas Elvīras kapa vieta.Pēc atgriešanās no čekas pagrabiem Krievijā 1956.g. ar sabeigtu veselību ģenerālis nodzīvoja Latvijā 9 gadus un tika apglabāts 1965.g.11. augustā.Lielajā granīta kapu plāksnē viņa kundze, lika iegravēt krustu zobena atveidā ,zem tā uzrakstu ,,Ģenerālis Jānis Balodis,,.Čekisti novāca plāksni un lika izslīpēt nevēlamos uzrakstus,kas līdz šim nav atjaunoti .Brīvības cīņu izcilā kara vadoņa kapa vieta pašlaik izskatās pamesta un aizmirsta.

  10. … Pienacis laiks nokartot lietas, kas ir bijusas neiedomajami pretigas katram latvietim, bet lidz sim neiespejami neatlautas !

  11. JĀ, VIENĪGI TIEM KARAVĪRIEM, KURI CĪNĪJĀS PAR BRĪVU LATVIJU IR TIESĪBAS ATDUSĒTIES BRĀĻU KAPOS! PĀRĒJIEM TUR NAV UN NEDRĪKST BŪT VIETAS… IR JĀBEIDZ PIESMIET MŪSU TAUTAS SVĒTĀKĀS VIETAS!

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (18)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+