Foto – Valdis Semjonovs

Zibens noposta Lestenes saimnieku kūti un cerības; novadnieki palīdz saņemties 9

Amatnieku ģimene no Tukuma novada ugunsnelaimi piedzīvo jau otrreiz. Tikai nesen viņi pabeidza atjaunot pirms vienpadsmit gadiem ugunsgrēkā nopostīto kūti un saimniecības ēku. Svētdienas pēcpusdienā liktenīgs izrādījās zibens spēriens, tas acumirklī kūti pārvērta liesmās. Pērkons granda baisi un skaļi, tas bija dzirdams visā Lestenē.

Reklāma
Reklāma

Sadeg smaržīgais vākums

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Māra un Jānis Amatnieki dzīvo Lestenes pagastā, viņiem ir pusaugu dēls Jānis un divas pieaugušas meitas Ilze un Agita, kuras nu jau savā dzīvē. Piemājas saimniecībā “Atmodas” ir 12 slaucamas govis, piecas teles un septiņi teliņi. Pienu nodod Degoles pienotavā. Jānis pats ar kannām ved uz pienotavu, par litru piena saņem 13 centus. Tuvākajā apkaimē viņi ir vienīgie mazie saimnieki, kam vēl ir tik liels ganāmpulks.

Zibens iespēra kūtī, kas bija vienā ēkā ar saimniecības telpām. Ātri vien uguns mēles jau zvēroja jumtā, pacēlās kā milzu stabs. Sadega slaukšanas aparāti un piena dzesētājs, meža un saimniecības tehnika. Labi, ka govis tolaik vēl atradās ganībās. Vienīgi ruksis, ko mājinieki mīļi dēvē par Sivēntiņu, atradās aizgaldā. Sajūtot svelmi, cūķis lauzās laukā no aploka, apsvilināja muguru, tomēr paguva izskriet no liesmām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēl viens Amatnieku iztikas avots ir ārstniecības augu vākšana, ar to ģimene nodarbojas jau daudzus gadus, viņu sagatavotie veselības augi allaž augstu vērtēti. Nu viss smaržīgais rudens vākums pārvērties pelnos, liesmās zuda dabas prece vismaz trīs tūkstošu eiro vērtībā. Sadega arī augu apstrādes tehnika – ierīces žāvēšanai un sildīšanai, ceplis. Liesmās palika rīģipša plāksnes, jumta materiāli un daudz kas cits, kas bija nopirkts mājas būvei. “Visu ieguldījām ražošanā, jo bez tās nav dzīvošanas. Mājas pabeigšanu visu laiku atlikām,” nopūšas Māra.

Liktenīgā svētdiena

Mājās bija tikai dēls Jānis, vecāki aizbrauca sēnēs. “Mammu, nāk drausmīgs negaiss, baltas ugunis iet visriņķī,” tā Jānis uztraukts teica, piezvanot pa telefonu. Pēc mirkļa atskanēja vēl viens zvans: “Mammu, viss deg, es neko nevaru izdarīt…” liktenīgo svētdienas pēcpusdienu atceras Māra Amatniece.

Pirmais zibens spēriens trāpīja tuvējā mežā. “Vienlaikus bija zibens un pērkona grāviens, sapratu, ka tas ir tepat tuvumā,” stāsta Veronika Aile, Māras mamma. Sūtījusi vīru, lai iet pie mazdēla, puisim vienam droši vien bail. Tad spēra otrreiz.

Tajā brīdī pa ceļu garām brauca kaimiņš. Viņš bija aculiecinieks tam, kā ugunīgā šautra nāca lejā un trāpīja tieši Amatnieku kūtī. Metās glābt.

Drīz vien atbrauca arī Māra un Jānis, saskrēja kaimiņi, ieradās ugunsdzēsēji. Elektrības nebija, ūdeni nevarēja sūknēt. Kaimiņu bērni sakāpa dīķī, stāvēja ūdenī līdz vidum un smēla ūdeni kannās, padeva lielajiem, lai dzēš.

“Glābām malkas šķūni, kas turpat blakus. Sienu vajadzēja nosargāt. Bija jāraugās, lai uguns nepārmetas uz māju. Teļus vajadzēja izdabūt laukā no šķūņa, bet tie bailēs iedzinās stūrī, nācās vilkt ārā ar spēku,” atceras Māra.

Traktors, kas stāvēja visai patālu, no milzīgā karstuma uzkarsa, sāka svilt sēdekļi un riepa. Tuvējai bumbierei un kastaņai lapas brūni nosvilušas. Pat kartupeļu kaudzei uzsegtā plēve svelmes tuvumā savilkusies čokurā.

Reklāma
Reklāma

Ugunī palika arī dēla izsapņotais un beidzot iegādātais skūteris. Jānis piesēdis mājas priekšā, vaigu klāj sodrēji, jo visu rītu vilkuši no kūts nodeguļus. Mamma norauš asaru un cenšas runāt braši: “Ko, dēls, raudi, tētim pat plaķenes nav palikušas.”

Paldies ļoti daudziem

Vietējie ļaudis zina sacīt, ka arī agrāk šajā vietā spēris zibens. Trāpījis gan priedei, gan lielajai kastaņai, gan ozolam. Tas tādēļ, ka te viscauri esot āderes. Iepriekšējiem kaimiņiem reiz zibens skāruma dēļ pat nodedzis mājai gals.

Māra lēš, ka pēc pirmās ugunsnelaimes nevajadzējis jaunajā ēkā atstāt pusdegušās sijas. Arī apdegušos blokus taupības nolūkos notīrījuši un izmantojuši būvē. Veci ļaudis teikuši – tā gan nedariet.

Nesen uzbūvētā kūts ēka nebija apdrošināta, jo tā vēl nebija nodota ekspluatācijā, tātad arī nekāda atlīdzība nepienākas. Vienkārši viss jāsāk no jauna. Viņu dzīvē bija arī cits smags trieciens – dīķī noslīka mazā Santa. Pēc iepriekšējām nelaimēm Amatnieki jau bija attapušies. Kā tagad dzīvot?

“Pirmajā brīdī Jānis sacīja: viss, nav jēgas, eju nošauties. Mums jau pāri četrdesmit, vairs nav spēka sākt vēlreiz. Pēc tam saņēmās. Paldies kaimiņiem, kuri nāca palīgā, trakajās lietusgāzēs tīrīja kūti no visa sadegušā. Paldies visiem sirsnīgajiem ļaudīm, atsaucība aizkustina. Tā ir drošības un kopības sajūta, ka neesam vieni nelaimē,” uzsver Māra. Viņai gan sāpot sirds, jo visbiežāk gatavi dalīties tie, kuriem pašiem grūti klājas.

Vislielākā rūpe bijusi par govīm, kas kopš svētdienas nebija slauktas. Aparāti sadeguši, bet ar rokām lopiņi slaukties nedevās. Piensaimnieki no Džūkstes aizdeva slaukšanas aparātus. Māras mamma bija iekrājusi naudu acu operācijai, izlēma to ziedot, lai iegādātos vakuumsūkni slaukšanas sistēmai. Veronika Aile saka lielu paldies Tukuma sadzīves tehnikas veikala darbiniekiem, kuri iedeva 300 eiro lielu atlaidi, tā arī teikuši – to mēs jums ziedojam.

Pirmdienā vietējais elektriķis Viktors Grava strādāja līdz pusnaktij. Abi ar sievu nāca talkā, lai varētu tikt pie slaukšanas. “Govīm tesmeņi jau sāka pietūkt, cēlās temperatūra. Vairs nedrīkstēja gaidīt, citādi visas būtu jāved uz gaļas kombinātu, jānokauj. Govis negribēja iet izdegušajā kūtī. Visas kā bultas metās atpakaļ. Beigās ar dzīšanu viņas sastūmām iekšā. Biju tik laimīga, kad visas izdevās izslaukt,” stāsta Māra.

Kamēr ar saimnieci mājās pārrunājam notikušo, kaimiņš Dainis Smilga jau atvedis logus un nokrāvis pagalmā. Tie ļoti vajadzīgi kūts atjaunošanai. Zvana Nikolajs no Skujenes un piedāvā slaucamos aparātus un tā dēvēto piena baseinu, dzesētāju, visu ir gatavs uzdāvināt. Telefons skan nepārtraukti, atbalstītāju ir daudz. Amatnieku ģimene teic, ka vissvarīgākais ir līdz ziemai dabūt kūti zem jumta, vismaz pārvilkt ar plēvēm, lai gotiņām ir patvērums. Amatnieku ģimenei visvairāk noderētu būvmateriāli un cits nepieciešamais, lai atjaunotu kūti un saimniecības ēku. Ar ģimeni var sazināties pa tālruni 26026262 (Māra).