Mobilā versija
+14.5°C
Milija, Maiga
Svētdiena, 25. jūnijs, 2017
9. jūnijs, 2017
Drukāt

Zibmaksājumi starp bankām jau šovasar­ (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Visi pieraduši, ka e-pastus bez ierobežojumiem var nosūtīt jebkur un jebkad. Maksājumu jomā tā nebija, bet tagad būs. Jau šogad būs gatava visa infrastruktūra, lai starpbanku maksājumi jeb trans-
akcijas notiktu zibenīgi – dažu sekunžu laikā. Apejot šobrīd esošos ierobežojumus – banku darba laiku, svētku dienas, brīvdienas u. c. apstākļus,” atklājot inovatīvos plānus par zibmaksājumu ieviešanu, sacīja Latvijas Bankas (LB) valdes loceklis un Informācijas sistēmu pārvaldes vadītājs Harijs Ozols.

Viņš uzsvēra, ka galvenais mērķis ir maksājumus padarīt zibenīgus. Līdzīgi kā to šobrīd piedāvā, piemēram, ērtā lietotne “Monea”, taču zibmaksājumi būs vēl ātrāki. Tie notiks, gan izmantojot mobilos tālruņus, gan internetbanku, gan nākotnē arī bezkontakta norēķinus.

Vispirms jāsakārto infrastruktūra

Svarīgi gan atcerēties, ka veiksmīgam maksājumam abām bankām jābūt pieslēgtām attiecīgajai infrastruktūrai – vai nu LB zibmaksājumiem, vai Eiropas “EBA Clearing 1” ātro maksājumu infrastruktūrai. LB var uzsist sev uz pleca – būsim pirmie Eiropā, kas sakārtos infrastruktūru un jau šovasar kopā ar “Citadeli” sāksim pakalpojumu arī piedāvāt.

Eiropā dalību sākotnēji sola aptuveni 30 kredītiestādes, taču sagaidāms, ka to skaits strauji augs. Arī populārākās bankas Latvijā iesaistīsies. Kamēr “Citadele” pieslēgs LB pakalpojumu, “Swedbank” un SEB izmantos Eiropas vienoto risinājumu. Tā kā abas bankas plaši pārstāvētas arī citviet Eiropā, viņiem tas būs vienkāršāks un lētāks risinājums.

Kā sacīja SEB valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs, mainīt esošo banku darba stilu nebūs viegli, jo bankas šobrīd pieradušas doties mājās piecos, līdz ar ko apstājas arī visi darījumi. Šobrīd tā vairs nevarēšot. Viņaprāt, zibmaksājumi ir Eiropas fenomens, kas ļauj finanšu tehnoloģiju jomā uz citām valstīm lūkoties no augšas. “Paldies LB, ar kuras palīdzību notikusi tik strauja attīstība. Citiem šī iespēja būs pieejama vēlāk – tas viņiem liks sasparoties un klienti no tā tikai iegūs.”

Apetīte pēc tehnoloģijām aug

Kā ar drošību? Tehnoloģiju laikmetā nemitīgi būs kiberdrošības draudi, taču tos var mazināt. H. Ozols sola, ka risinājums būs drošs, jo investēts gan šifrēšanā, gan jaunākajos drošības algoritmos, gan citos risinājumos. Savukārt K. Danēvičs domā, ka problēmas varētu mazināt mākslīgais intelekts, kas spētu analizēt darījumus. “Piemēram, ja nauda parādītos ASV, kur nekad neesi bijis, programma varētu automātiski bloķēt jebkuru darījumu.”

LB piedāvās zibmaksājumu limitu – 15 000 eiro. “Citadeles” valdes loceklis Kaspars Cikmačs gan uzsvēra, ka sākotnēji bankas noteikti nepiedāvās tik lielu limitu, taču vismaz nākotnē skaidrs, ka lietotu auto vajadzētu varēt iegādāties. Protams, ja auto pārdevējs piekritīs šādai transakcijai. Svarīgi – komisijas maksa, veicot zibmaksājumu, būs tāda pati vai pat mazāka nekā šobrīd. “Dzīvojam interesantā laikmetā, kurā šķietami jaunas tehnoloģijas noveco neticamā ātrumā. Pirms 20 gadiem ienāca maksājumu kartes, pavisam nesen ieviesām “MobileScan”, kas ir līdzinieks citu banku lietotajam “Smart-ID” risinājumam. Tagad izziņojām iespēju norēķināties ar tālruni. Tomēr cilvēki ir dažādi – daži jaunumus izmēģinās uzreiz, citi pēc draugu ieteikuma, bet vēl citi tehnoloģijas nemaz negrib savā dzīvē ielaist. Ļausim cilvēkiem izvēlēties, ko viņi vēlas – skaidras naudas norēķini joprojām nekur nepazudīs,” saka K. Cikmačs.

Savukārt “Swedbank” Maksājumu apstrādes un atbalsta pārvaldes vadītājs, kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas Maksājumu komitejas priekšsēdētājs Mareks Kovaļevskis norādīja, ka jau šobrīd vismaz piektajai daļai cilvēku banka atrodas kabatā un cilvēku digitālā apetīte arvien aug, līdz ar to zibmaksājumi ir kā nākamais loģiskais solis, lai šo apetīti remdētu un piedāvātu kārtējo ērto risinājumu finanšu jomā.

Zibmaksājums: pirmajiem

10 sekundēs

Maksimāli – 15 000 eiro

24 h diennaktī

Iesaistītas 34 Eiropas valstis

Latvijā sāks darboties šovasar, Eiropā – no 21. novembra

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI
    la-vīzes CENZORI IR RECIDĪVI KRIMINĀLNOZIEDZNIEKI

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+