Kultūra
Kultūrpolitika

FOTO. Ziedot gleznu Rīgas Latviešu biedrībai – pienākums! 0

Foto: Timurs Subhankulovs

Tradicionāli Rīgas Latviešu biedrība valsts dzimšanas dienu iesāk svinēt pati pirmā, 18. novembra agrā rīta stundā izskanot Labdarības ballei, kas arī tradicionāli notiek 17. novembra vakarā.

Šogad balle reizē ir arī valsts simtās dzimšanas dienas un biedrības 150 dzimšanas dienas svinības. Viesi tiek aicināti ierasties ar baltu vai sarkanu rozi, ar kuru klēpjiem balles izskaņā visi viesi dosies krāšņā gājienā pie Brīvības pieminekļa.

Kā sacīja uzņēmēja, balles sirds Mairita Solima, uz šo sarīkojumu īpaši netiek ielūgti viesi no žurnālu pirmajiem vākiem, bet ieejas karti par ziedojumu sākot no 50 eiro var iegādāties. Arī no rīkotāju puses – balli rīko klubi Rotary, Club 41, Zontas un Lauvu klubs – balle ir labdarība, un, kā saka “Hotel Gutenberg” īpašniece Mairita Solima, labdarība mūsu valstī ir par daudz klusa.

Jau izpārdoti 300 ielūgumi, bet, tā kā zāle var uzņemt apmēram 400 viesus, vēl ir iespēja būt to vidū.

Viens no balles karstākajiem notikumiem allaž ir gleznu izsole. Iepriekšējās ballēs neviena no gleznām nav pārdota zemāk par tūkstoti eiro. Apmēram puse no balles ienākumiem tiek izmantota tās rīkošanai, bet otra paliek Rīgas Latviešu biedrības nama spodrināšanai visās nozīmēs.

Šogad savas gleznas izsolei dāvinājuši astoņi Latvijā pazīstami mākslinieki, kuru vidū Helēna Heinrihsone, Ilze Avotiņa, Agija Jansone, Sarmīte Caune un Jānis Streičs, savulaik Rīgas latviešu biedrības priekšsēdis, kurš savu dāvināto gleznu žurnālistiem un balles rīkotājiem rādīja savā viedtālrunī, jo uz tās vēl neesot nožuvusi krāsa… Taču esot priecīgs, ka viņa darbs būs izlikts starp profesionālu mākslinieku darinātajiem.

Galerijas nosaukums

Vēl Streiča kungs slavēja biedrības priekšsēdētāju Gunti Gailīti, kurš nu reiz esot vīrs savā vietā, jo pildot savu amatu no visas sirds, bet tāpat kā daudzi bija pārsteigts, ka, izrādās, Gailīša kungam par šo darbu neviens nemaksājot ne santīma.

Lūgta dāvināt gleznu izsolei biedrības labdarības ballei, māksliniece Džemma Skulme pārvaicājusi: “Ziedot gleznu biedrībai? Tas nav jautājums, tas ir pienākums!””

Vienīgi Mākslas akadēmijas ilggadējais rektors Aleksejs Naumovs solījis savu studentu darbus, uz ko Mairita Solima atteikusi, ka pieņemšot šo dāsno piedāvājumu, kad studenti būšot tikpat slaveni kā Naumovs pats.

Mākslinieces Ilzes Preisas dāvana ir glezna, kurā uz zeltīta fona redzamas sārtas tulpes. “Jārēķinās jau, ka glezna tiks izsolīta un biedrībā nepaliks, taču man šķita, ka tieši šie toņi visvairāk piedien biedrības namam, tie it kā elpo ar to vienā ritmā,” teic gleznotāja.

Sešas iepriekšējās Labdarības balles ienesušas apmēram simt tūkstošus eiro, kas izmantoti vairākiem projektiem biedrības namā, piemēram, Rozentāla fresku izgaismošanai.

Šogad biedrībai ir vēl viens liels iemesls svinībām. Šā gada 25. oktobrī Saeima pieņēma Rīgas Latviešu biedrības nama likumu, no kura izriet, ka nams Merķeļa ielā nekad nedrīkst tikt privatizēts, lai kāds liktenis arī piemeklētu biedrību. Nams paliks tautas īpašumā, par kuru būs atbildīga valsts. Bet, tā kā biedrība savu nākotni redz attīstībā, likumā ierakstīts, ka, sākot ar 2021. gadu, biedrība no valsts līdzekļiem saņems līdz vienam miljonam eiro ēkas restaurācijas un attīstības programmas projektiem.

Un nu par pašu balli. Tās vadītājs Māris Pīlācis sacīja: ja viņam neļautu balli vadīt, viņš būtu raudājis… Marimbu spēlēs Mikus Bāliņš, koncertu sniegs Stokholmas latviešu koris, iedvesmai deju grīdu ieslidinās Latvijas Nacionālā baleta prīma Baiba Kokina ar partneri Viesturu Jansonu, Zelta zālē spēka kopdziesmas ar vārdiem uz ekrāna – ja nu kādam līdz dziedāt gribošam kāda rindiņa piemirstas – vadīs akordeonists Kaspars Gulbis un ballē spēlēs Laura Amantova vadītais “Mirage Jazz Orchestra”.

Pie nama Merķeļa ielā balles dienā plīvos arī ārvalstu karogi, jo viesu vidū būs rotarieši no Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Lietuvas un Igaunijas.

LA.lv
LA
LA.lv
Kultūra
Filmas “Dvēseļu putenis” aizkadrā: strēlnieku grims un kostīmi
1 diena
JD
JŪLIJA DIBOVSKA
Kultūra
Dzejnieču dinastija: Andas un Elīnas Līces dzeja Latvijai
1 diena
JD
JŪLIJA DIBOVSKA
Kultūra
“Es klausos cilvēku stāstos.” Lauras Vinogradovas dzeja
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Latvijā
Dāvana Latvijai – 1000 kilometri. Māris Baltais sāka skriet, aizejot pensijā 1
6 stundas
"V
"Mājas Viesis"
Latvijā
Imants Lancmanis: Guvis piepildījumu karjerā un ģimenē, cilvēks var sākt domāt par valsti 2
8 stundas
IP
Ilze Pētersone
Latvijā
Latvijas vēsture pirms valsts dibināšanas 18 jautājumi un atbildes
1 diena
LE
LETA
Latvijā
Politiķi faktiski vienojušies par Saeimas komisiju vadību
4 stundas
AT
Andris Tiļļa
Latvijā
Ģimenē klusēšana nav zelts! Atziņas no pāriem, kas gredzenus mijuši 18. novembrī
8 stundas