×
Mobilā versija
+10.2°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
21. oktobris, 2015
Drukāt

Kādu informāciju labdarības organizācijas pieprasa pirms ziedojumu vākšanas?

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Nesen mazajai Beatrisei sabiedrība saziedoja 21 tūkstoti eiro sirds operācijai Polijā. Kaut gan šādu operāciju var veikt arī Latvijā, tomēr neviens ārsts to neuzņēmās izdarīt bez asins pārliešanas, kā to lūdza meitenītes vecāki, kuri ir Jehovas liecinieku draudzē, kur asins pārliešana netiek pieļauta. Ziedojuma vācēji par to iepriekš netika informēti, līdz ar to ziedotājiem par Beatrises vecāku reliģisko pārliecību, kas bija galvenais iemesls, lai meiteni operētu ārpus Latvijas, nekas nebija zināms.

 

Liene Dambiņa, Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja: “Regulāri sekojam līdzi sociālajos tīklos, kam nepieciešama finansiāla palīdzība ārstēšanai. Būtu tikai likumsakarīgi, ka tie bērni, kuriem ir smagas veselības problēmas un kuriem, iespējams, medicīnisko palīdzību var sniegt tikai ārpus Latvijas, būtu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uzskaitē. Šī ir daudzprofilu slimnīca ar augsti kvalificētiem ārstiem, no kuriem mēs saņemam pilnu informāciju, vai bērnam ir iespējams palīdzēt tepat, Latvijā, vai mazā pacienta ārstēšanā labāks iznākums tiks sasniegts kādā citā klīnikā ārpus valsts. Pirms aicinām sabiedrību ziedot, obligāti konsultējamies ar ārstiem, kuri seko līdzi medicīnas aktualitātēm pasaulē un paši cītīgi apgūst citu valstu pieredzi. Tas ir atstrādāts fonda darbības modelis, kas uzliek par pienākumu savākt detalizētu informāciju par pacienta veselību un iespējām palīdzēt. Ziedotājiem jāsaprot, ka viņiem ir tiesības prasīt informāciju no ziedojumu vācējiem.”

 

Laura Bulmane, Latvijas Samariešu apvienības brīvprātīgā koordinatore: “Vācam ziedojumus privātpersonām, māmiņām krīzes centrā “Māra”, arī bērniem, lai viņi varētu, piemēram, doties ekskursijās. Mēs pazīstam cilvēkus, kurus atbalstām, jo strādājam ar viņiem ne jau pirmo dienu. Zinām, kādas ir šo cilvēku problēmas un kā viņiem varētu palīdzēt. Kad izsludinām kādu akciju, cilvēkiem ir jāaizpilda anketa, un mēs to izvērtējam. Patlaban aicinām skolēnus un studentus iepriecināt seniorus 18. novembrī. Godināsim mūsu valsts tradīcijas, neaizmirstot tos iedzīvotājus, kuriem nav ko likt uz svētku galda. Paciņas saņems seniori, ar kuriem strādājam mājas aprūpē, kā arī projekta “Paēdušai Latvijai” ietvaros. Tie ir “Labas sirds kluba” projekta īstenoti labdarības pasākumi. Bijām diezgan sašutuši, ka Latvijā nesen izveidota biedrība “Labās sirds klubs”, kas vāca ziedojumus mazajai Beatrisei sirds operācijai Polijā. Tas nav pārāk korekti, zinot, ka tiek īstenots projekts ar tādu pašu nosaukumu. Faktiski tā bija sabiedrības maldināšana.”

 

Zanda Torgunova, labdarības organizācijas “Gaišie spārni” brīvprātīgā ziedojumu vācēja: “Sanākam kopā, izlemjam, vai mēs spēsim palīdzēt, un uz priekšu! Tā darbojamies nu jau kādus astoņus gadus. Izvēlamies kādu Latvijas reģionu, sazināmies ar vietējiem sociālajiem dienestiem un uzmeklējam trūcīgās ģimenes. Braucam ciemos, lai izpētītu šo ģimeņu mikroklimatu, aprunātos ar bērniem, jo tieši viņiem sniedzam gan materiālu, gan finansiālu palīdzību. Informāciju par ziedojumu nepieciešamību ievietojam sociālajos tīklos un gadā palīdzam apmēram 200 bērniem.”

 

Rūta Dimanta, labdarības organizācijas “Ziedot.lv” vadītāja: “Pirms sākam vākt ziedojumus ārstēšanai, lūdzam medicīnisko informāciju no ārstējošā ārsta, kā arī izziņu no Nacionālā veselības dienesta (NVD), ka Latvijā nav iespējams saņemt nepieciešamo pakalpojumu. Nesen kāda organizācija vāca ziedojumus mazajai Beatrisei sirds operācijai Polijā. Viņas vecāki bija arī pie mums, un mēs, tāpat kā citu bērnu vecākiem, lūdzām izziņu no NVD. Bet vecāki to neatnesa un izvēlējās citu labdarības organizāciju. Visticamāk, ka pie mums Beatrises gadījums nenokļūtu līdz ziedojumu vākšanai, kamēr nebūtu objektīva medicīniska pamatojuma, kāpēc pacientei nedrīkst pārliet asinis. Ja medicīniskais pakalpojums plānots ārpus Eiropas Savienības valstīm, tad nepieciešams ārstu konsīlija atzinums.”

 

UZZIŅA

Cik daudz organizācijām un kādās jomās piešķirts sabiedriskā labuma statuss 2012. gadā:

* sporta atbalstīšanai – 89;

* labdarībai – 87;

* pilsoniskas sabiedrības attīstībai – 71;

* kultūras veicināšanai – 59;

* trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu labklājības celšanai – 30;

* izglītības veicināšanai – 10;

* vides aizsardzībai – 10;

* cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzībai – 8.

Avots: Valsts ieņēmumu dienesta sociālā labuma komisija

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kusties, kusties!

Valsts finansiāli atbalstīs pedagogu algu celšanu tikai tajās pašvaldībās, kas sakārtos skolu tīklu, uzsver izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Intervijā LTV ministrs teica, ka valdība pildīs solījumu – ja pašvaldības būs ietaupījušas līdzekļus ar skolu tīkla reformēšanu, tad valdība pretī liks līdzvērtīgu summu, lai varētu nodrošināt skolotāju algu palielināšanu. Realitātē tikai 18 pašvaldībās esot notikusi reāla skolu tīkla reorganizācija ar summāro ietaupījumu 2 – 3 miljoni eiro, kas ļoti būtiski atpaliekot no cerētajiem nepilniem desmit miljoniem eiro, kam valsts bijusi gatava likt pretī līdzvērtīgu summu, skolotāju algu palielināšanai kopā nodrošinot 19 miljonus eiro. Pēc Šadurska vārdiem, pašvaldībās, kur ir notikusi skolu reorganizācija, pedagogu algas būšot ievērojami lielākas par 710 eiro par slodzi un varētu būt robežās no 750 līdz nedaudz vairāk par 800 eiro par slodzi.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+