Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. februāris, 2016
Drukāt

Ziema mākslinieku skatījumā

Foto - Gunārs KušķisFoto - Gunārs Kušķis

"Priežu mežs ziemā". 20. gadsimta sākums. Autors nezināms.

Jūrmalas pilsētas muzejā līdz 28. februārim skatāma izstāde no muzeja fondiem “Ziema. Svētki”.

Šī nav pirmā tematiskā izstāde, kuras iekārtošanā izmantoti darbi no muzeja mākslas krājumiem. Izstāde atklāta savlaicīgi, jo teorētiski ir ziema. Tāpēc mēs, apmeklējot šo izstādi, kaut vai gleznās un grafikās varam izjust ziemas radīto sajūtu. Izstādē ir ap piecdesmit darbu, pārsvarā tikai ainavas, sākot ar sniega attēlošanas meistara Vilhelma Purvīša un viņa līdzgaitnieku Ludolfa Liberta un Jāņa Jaunsudrabiņa darbiem. Un tā cauri gadu desmitiem līdz mūsdienām. Izstāde ir kā ziemas ainavu glezniecības enciklopēdija, kur, vērojot gleznas, skatītājs var vērtēt, kā mainījusies pieeja šai tēmai, glezniecības manieres un daudz kas cits. Katrs autors pārstāvēts ar vienu darbu, pēc izstādes iekārtotāju domām, ar viņam raksturīgo. Ir arī izņēmumi, piemēram, grafiķis un gleznotājs Gvido Dīcmanis pārstāvēts ar vairākiem darbiem. Tās ir nelielas ziemas ainavas un stilizētas egļu ilustrācijas. Izstādē redzamie darbi pārsvarā ir eļļas tehnikā, bet G. Dīcmanis savus darbus mums demonstrē, darinātus ar krāsaino zīmuļu palīdzību un guašas tehnikā. Kādreiz aizmirsta gleznotāja, darbu apvienošanas kārtībā arī mācītāja Miervalža Ķemera daiļradi raksturo vairāki pilsētvides atainojumi ar ziemas iezīmēm. Gleznu izstāde sākas ar īstas ziemas atainojumu, ko pašreiz var redzēt tikai gleznās, un beidzas ar pavasara vēsmām un ledus iešanu Daugavā, ko uzskatāmi parāda Rūdolfa Smilgas glezna “Rīga pavasarī”.

Ziemas skatu izstāde būtu nepilnīga, ja tajā nebūtu gleznotāja Voldemāra Irbes darbi. Žēl, ka viņš pārstāvēts tikai ar darbu “Mājiņa ziemā”, zīmētu pasteļa tehnikā. Un arī šis nelielais darbiņš izstādē piedod īstu ziemas sajūtu un varbūt varētu būt gleznots Ziemassvētku gaidās.

Izstādē nav aizmirsta arī grafika. Šīs mākslas meistari demonstrē darbus dažādās estampu izpildījuma tehnikās, kas viņiem labāk vai sliktāk arī izdevies. Nele Zirnīte savu darbu “Saulrieta eņģelis” darinājusi dobspiedes, bet Josifs Elgurts darbu “Ziemas diena” sietspiedes tehnikā.

Apsveicami ir tas, ka izstādīti vairāki cittautiešu mākslinieku radītie darbi, kas arī nāk no muzeja fondiem. Tie nav saistīti ar Latviju, bet tajos ir redzama ziema. Divi no tiem tapuši 19. gadsimta otrajā pusē. Tie ir japāņu mākslinieka Tojoharas Tikanobu ksilogrāfijas tehnikā tapušais darbs “Sniegs. Skaistule lasot” un austrieša gleznotāja Aleksandra Ritera fon Bensas uz koka pamatnes eļļas tehnikā gleznotais darbs “Izbraukums”.

Izstāde ir vērtīgs ieguldījums Latvijas mākslas popularizēšanā, kā arī iespēja vērot mākslas attīstību vienā glezniecības nozarē – ziemas attainošanā cauri gadu gadiem. Aplūkojamie darbi uzskatāmi parāda, ka, mainoties attieksmei pret šo tēmu, var mainīties arī iespējas, kā ziemas ainavu parādīt uz audekla vai grafikas lapām.

 

 

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+