Ziemas dāvanas pirtī gājējam. Aprakstām un izmēģinām! 0
Pagaidām šī ziema mūs lutina ar sniegu. Arī pirtī to jāsteidz izmantot pēc pilnas programmas. Pirtspriekos sniegs ir viena no aukstā gadalaika dāvanām, tāpat kā pelde āliņģī un skujeņu slotas, kas īpaši izmantojamas ziemā.
Mūsu ceļš ved uz Līgatnes novadu, uz viesu nama Agave pirti, lai kopā ar pirtniekiem Ivitu Pičukani un Vilni Lejnieku izbaudītu ziemas pirts priekus. Tajā dienā daba mūs padara par laimes lutekļiem. Visu iepriekšējo vakaru ir dāsni putinājis, pūkaino sniegu apmirdz rīta saule. Tāds skaistums, kurā atliek tikai ienirt!
Tomēr, lai tiktu sniega aukstumā, vispirms jāpiedzīvo pirts karstums. Taču, izrādās, sniegu var izmantot arī pērtuvē.
Āliņģis pirms pirts
Vilnis pamanījis, ka ziemā pirts baudījumu sāk meklēt arī tie, kuri šo prieku īsti nepazīst. Viņiem šķiet, ka pirtoties der tikai ziemā, jo tad taču nepieciešams sasildīties. “Daudzi pat nesaprot, kāpēc vasarā vajadzētu sēdēt uz karstas lāvas,” pasmaida pirtnieks.
Ne viens vien kāro piedzīvot āliņģa un sniega peldi.
Pirtnieki stāsta, ka pēdējā laikā sākusies jauna mode – iet āliņģī vēl pirms pirts.
Tātad vispirms iegremdējas ledainā ūdenī un tad jož sildīties. To nolēma izmēģināt arī kāds kungs no Lielbritānijas, kurš viesojās Latvijā. Pirms tam gan viņš vispār nebija piedzīvojis pirti. Vīrs tiešām ielīda āliņģī, bet pēc tam gulēja uz karstās lāvas un nepārtraukti atkārtoja: “Es esmu traks! Es tiešām esmu traks!”
Tā tikai šķiet, ka mērkties āliņģī ir visai ekstrēmi. Sniegs ir aukstāks nekā ūdens. Ja āliņģī temperatūra ir dažus grādus virs nulles, tad sniegā – jau mīnusos. Ar sniegu gan var justies drošāk – iekrist kupenā nav tik liels šoks, kā iemērkties ledus ieskautā lāmā.
“Ziema un sniegs mums ir dāvana, neatsverama bagātība,” uzsver pirtnieks Vilnis.
Ivita zina teikt, ka sniegs arī paņem prom visu slikto, ir lielisks attīrītājs.
Vēl viņa uzskata, ka cilvēkam nepieciešams sniegs gluži kā augam: “Nākamā gada raža lielākoties atkarīga no tā, kāda ir bijusi sniega sega. Kopš bērnības atceros, kā tētis mums lika nest sniegu siltumnīcā. Cilvēks arī ir augs, augošs organisms.”
Pirtnieki zina, cik vērtīgi ir piedzīvot kontrastus – pirts karstumu un ziemas aukstumu. Atdzesējies sniegā vai ledainā ūdenī, un – miesa pulsē, viss ir dzīvs! Tāda ir šī sajūta. Tā rūdās miesa un gars.
Ne visiem gan tīk mērkties āliņģī vai mesties sniega kupenā, ir ļaudis, kas pēc pēršanās vispār negrib iet laukā aukstumā, atvēsinās turpat pirtī. Un visiem arī nevajag, piemēram, kādam senioram vai grūtniecei. Arī drošības apsvērumu labad, piemēram, lai uz ledainas taciņas nepaslīdētu.
Nelec uz mārtiņrozēm!
Ir tik lieliski pēc pirts izskriet ārā un iekrist sniegā! Vispirms gan vajag kārtīgi izsildīties, lai miesa viscaur ir silta. Jābūt tā, ka pilnīgi kārojas atdzesēties kupenā. Tam jānāk kā baudījumam, ne pārbaudījumam.
Vēl iepriekš jāpārliecinās, vai zem maldinoši gludās sniega kārtas neatrodas kaut kas ass.
Diemžēl esmu redzējusi visai baisu skatu – kāds vīrietis pēc pēršanās laimīgs metās sniegā, bet piecēlās asiņainu muguru, jo bija pamatīgi sadūries. Vietā, kur tagad baltoja sniedziņš, vasarā auga mārtiņrozes. Rudenī tās tika apgrieztas, taču kāti palika, tie sasala un kļuva asi kā naži.
Ja sals nav liels, laukā no pirts var sprukt basām kājām. Ja ir pamatīgi mīnusi, vajadzētu tomēr uzaut čības vai citus apavus. Lielā salā noder arī cepure un pat cimdi. Kā pirtniece Ivita joko: gali vienmēr jāsargā.
Katrs lai rīkojas pēc sajūtām. Ja tīk, lai krīt ar rāvienu kupenā. Labāk gan likties sniegā ar seju (kā savā dziesmā māca arī dziedātājs Dons), nevis gulties uz muguras, tad ir mazāka iespējamība apsaldēt nieru apvidu. Var lēnām iekāpt sniega segā un tad nogulties, paviļāties.
Var norīvēties – to darīt pašam vai palūgt otram. Jaukas sajūtas ir, ja sniegu kāds uzkaisa virsū, vislabāk to darīt, kamēr sniedziņš vēl viegli pūkains. Pirtnieki nereti mēdz nopērt ar sniegainu slotu – paņem baltumu un uzsijā uz auguma, viegli paplikšķina.
Pēc sniega masāžas noteikti vajag sasildīties pērtuvē. Apskaloties ar remdenu ūdeni, aplaistot pēdas un plaukstas. Var aplaistīt arī locītavas: ceļus, delnas un elkoņus.
Kupena pērtuvē
Sniegu ir vērts ienest arī pirtī un izmantot dažādos veidos, piemēram, uzreiz pēc pēriena karstam ķermenim uzbārstīt sauju sniega. Pēc tam atkal uzmest garu, lai cilvēks sasilst.
“Sniegs māk radīt pārsteigumu. Piepeši – ai! – karstai miesai pieskaras aukstas pārsliņas,” attēlo pirtnieks Vilnis.
Ir patīkami, ja pērtuves siltumā visu augumu norīvē ar dzeldinošo sniegu. To dara, sākot no pēdām.
Vēl var darboties ar skuju slotām. Ar skuju slotām iznāk īstens ziemas pēriens, tikai pēc tam augums noteikti jānoper ar lapu slotiņu. Zarus vajadzētu sarūpēt svaigus. Priedes slotiņai skujas liek uz vienu pusi, lai veidotos līgans izliekums.
Priedes skuju slotu var iznest ārā, ierušināt kupenā, lai nedaudz apsalst, tad šo vēsumu uzlikt sejai – aukstumiņš lēnām nāk uz leju, rodas īpaši svaiga sajūta.
Var noklāt visu augumu ar egles slotiņām, izmantot arī kadiķi un priedi, pa virsu likt sniegu un tad dzīt cauri karsto garu. Pārslas lēni kūst, vēsums pil cauri un pa mazumam nonāk uz miesas.
Arī galvu var segt ar skuju slotiņām, tās nesaplok, caur tām ir vieglāk elpot, turklāt jūtams spēcīgs aromāts.
Sniegu der likt uz karstiem akmeņiem – ne pārāk daudz, vien pa pikai, jo tas ļoti atdzesē akmeņus. Pika lēnām kūst, gars un gaiss iegūst īpašu svaigumu.
Labi noder arī kūstošs sniegs. Ārā piegrābj pilnu trauku ar auksto baltumu un ienes pērtuvē.
“Ļauju, lai tas pakūst, un tad mazliet pievienoju siltajam ūdenim, ar ko aplaistu peramā augumu. Ūdens iegūst citu struktūru un īpašu svaigumu. Cilvēki man teikuši, ka gluži fiziski sajūt, ka šis ūdens ir tāds kā vieglāks,” piebilst pirtniece Ivita.
Jautrība skuju frakās
Pērtuvē tiek sanestas skuju slotas, traukos balto sniegs, nolikta bļodiņa ar saldētām ogām, un – rituāls var sākties.
Kamēr Ivita mani apliek ar skuju slotiņām, Vilnis met garu. Uzsmaržo egles aromāts, arī pa kādai kadiķa un priedes notij.
Jūtos tīkami šajā skuju mētelī. Uz augšējās lāvas sildās viesu mājas saimnieks Jānis, arī viņu ieģērbj skuju frakā.
Tad Ivita sāk cilāt sniegu, pamazām to liek uz mana skuju kažoka. Sāku sajust pirmos pilienus, kas rodas, sniegam lēni kūstot, taču vēsums ir patīkams.
Piepeši pērtuvē atskan smiekli. Jānis ticis pie sniega un nu aušīgi pikojas, met to abiem pirtniekiem saujām vien. Trāpa arī fotogrāfam Matīsam, kurš centīgi iemūžina pērtuvē notiekošo.
Pirtnieki teic, ka ir prieks pikoties pirtī, apmētāties mīkstām, irdenām sniega saujām. Var mest pikas pret griestiem, bet tas gan jādara ar mēru, jo pilieni var nākt lejā visai karsti un nav pārāk patīkami, ja trāpa uz ādas.
Pēc kārtīgas izsilšanas metamies laukā. Apkārt plešas sniega klajums. Mirdzošs un gluds. Tajā Vilnis izlāpstojis nelielu taciņu, lai varam dziļāk ieskriet sniega laukā. Rikšojot jūtu, ka miesa kūp kā tāds zupas katls. Laimīga sviežu gaisā sniega mākoni, tas sairst un skaisti virpuļo lejā. Tad iekrītu kupenā, ka nočūkst vien. Pavalstos. Viss, man pietiek, kļūst vēsi. Mēroju ceļu atpakaļ, lai saņemtu vēl vienu laimes devu pirts siltumā.
Uzmanīgi!
• Sniegā velies ar apdomu. Jau pirms iešanas pirtī paskaties, kura vieta ir piemērota un droša sniega peldei.
• Nereti sniegs ir mīksts un irdens tikai virspusē, bet apakšā ir cieta kārtiņa, sērsna, arī ar to iespējams savainoties.
• Vāļāšanās vai rotaļas sniegā nedrīkst ieilgt – vien tik, kamēr ir baudījums, nevis uzmetusies zosāda. Jo aukstumā, pašam nemanot, iespējams apsaldēties.
• Ja ārā ir ass un auksts vējš, ar sniegu rīvēties nevajadzētu.
• Ja ir liels sals, uzauj baseina čības vai citus apavus. Ja pirts ārpusē noklāts bruģis vai cits materiāls, kas ir apledojis, basās pēdas var tam pielipt, radot savainojumus.
• Nelien āliņģī tikai tāpēc, ka tā rīkojas citi.
• Āliņģī iekāp tikai tad, ja tuvumā atrodas kāds cilvēks, lai būtu drošība, ka saņemsi palīdzību, ja tā būs vajadzīga.
• Aukstajā ūdenī ej lēnām, kāp nesteidzīgi vai iešļūc, lēkt nedrīkst.
• Uzmanies, jo āliņģa ledus malas var būt ļoti asas. Īpaši piesargies, ja ir lieli mīnusi, jo tad āliņģis ātri salst ciet.
Mūsu eksperti
Ivita Pičukane, veselības aprūpes speciāliste un pirts meistare
Vilnis Lejnieks, dziednieks un pirts meistars
