Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
25. janvāris, 2013
Drukāt

Ziemas dvēsele ainavās


irbe2

Baltā ziema ar spirgto dzestrumu un gaišumu ir kā dopings labam garastāvoklim un optimismam. Tāpēc tieši tagad vērts ieskatīties Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krātuves kolekcijā, kur daudzos mākslinieku darbos atklātas šā baltā gadalaika noskaņas un nokrāsas… Par rūpīgo ziemas ainavu atlasi pateicos muzeja speciālistei Rutai Lapiņai.


 

Mākslinieka Voldemāra Irbes (1893 – 1944) gleznotā pievakares rēnā noskaņa. Šķiet, pretī attecēs balta dvēselīte… Mākslinieks bijis neparasta personība – piesaistījis uzmanību ne vien ar savu talantu, bet arī ar dzīvesveidu un ārieni. Pa Rīgu viņš parasti pārvietojās pusskriešus, sīkiem solīšiem. Bieži viņš sēdēja, basās kājas zem sevis sakrustojis, un zīmēja ar pašdarinātiem krītiņiem.

Reālisma virziena ainavista Jūlija Federa (1838 – 1909) dabasskatos – gandrīz vai topogrāfiska konkrētība un izteiksmīgs gaismas, atmosfēras slāņa iespaids uz priekšmetu formu.

Ādama Alksņa (1864 – 1897) akvarelis ”Uz darbu”, 1896. gads. Jūtams senlatviešu sadzīves un vēstures kolorīts, arī mītiskais, simboliskais pasaules redzējums.

 

Jūlijs Madernieks (1870 – 1955) – izcils ornamenta meistars Latvijā 20. gs. sākumā, viens no latviešu profesionālās lietišķās mākslas pamatlicējiem. Viņa mākslas rokraksts baudāms arī šajā darbā.

 

Cik niansēti gleznojis sniegu Vilhelms Purvītis (1872 – 1945) – viens no latviešu nacionālās mākslas skolas dibinātājiem un nacionālās ainavu glezniecības pamatlicējiem. Ar sniegotiem ziemas un agra pavasara skatiem viņš guvis starptautisku atzinību.

 

Konrāda Ubāna (1893 – 1981) gleznā – niansēta tonalitāte, liriski romantiskas noskaņas.

 

Ziemas dzestrā elpa, sniega spilgtums izcilā meistara Ludolfa Liberta (1895 – 1959) gleznā.

 

Dekoratīvi un silti… To jūtam Jāņa Zegnera (1884 – 1933) ainavā. Mācījies V. Purvīša studijā, Pēterburgā Ķeizariskajā mākslas veicināšanas biedrības skolā. Dzīvojis A. Dombrovska Burtnieku pilī. Daudz zīmējis ilustrācijas žurnāliem.

 

Ziemas burvība Jāņa Ansona (1888 – 1935) redzējumā. Viņš talantu slīpējis Blūma mākslas skolā, Rīgas pilsētas mākslas skolā, pēc tam Minhenē un Berlīnes Mākslas akadēmijā. Cīnījies pret Bermontu. Izstādēs piedalījies kopš 1911. gada, Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs. Gleznojis galvenokārt ainavas.

Margas Lielkrastes-Leitlandes (1911 – 2003) eļļas tehnikā veidotā pilsētas ainava – ekspresīvas, dzīvespriecīgas krāsas ar temperamentīgu otas triepienu. Spilgta un savdabīga V. Purvīša ainavu glezniecības tradīciju turpinātāja.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+