Laukos
Tīrums

Ziemas tritikāles un rudzu novērtēšanas rezultāti 16

Foto – Edijs Pālens/LETA

Autore: Arta Kronberga, AREI Priekuļu pētniecības centrs

Aizvadītā veģetācijas perioda raksturojums

Graudaugu ražu ietekmē gan temperatūras un nokrišņu summas dažādos augšanas periodos, gan audzēšanas tehnoloģija. 2015. gada rudens periodā meteoroloģiskie apstākļi Priekuļos atšķīrās no rudens laika posmam raksturīgajiem apstākļiem. 2015. gada augustā–oktobrī nolija salīdzinoši neliels nokrišņu daudzums, tādējādi augsne bija sausa un to bija grūti sagatavot ziemāju sējai. Lai arī septembris bija samērā silts un ziemāji sadīga labi, no 6. oktobra vidējā diennakts temperatūra bija zemāka par 5 °C, līdz ar to ziemāju augšana apstājās, lēna veģetācija atjaunojās novembra sākumā un turpinājās līdz decembra sākumam. Tādējādi ziemāji bija sliktāk sagatavojušies ziemas periodam. Ziemošanas apstākļi Priekuļos 2015./2016. gada ziemā bija salīdzinoši labvēlīgi, jo nebija raksturīga ļoti zema, kā arī izteikti krasi svārstīga gaisa temperatūra.

Veģetācijas perioda sākums 2016. gada pavasarī bija agrs – 2016. gada 3. aprīlis. Uz šo laiku ziemāju sējumi izskatījās labi. Tomēr laikā no 20. līdz 26. aprīlim diennakts vidējai temperatūrai noslīdot zem 5 °C robežas, aktīvā augu veģetācija apstājās un atjaunojās tikai 27. aprīlī. Daļai ziemāju šķirņu tieši aprīlis bija ļoti nelabvēlīgs, jo tās bija novājinātas pēc ziemas perioda, nespēja normāli atsākt augšanu un daļa augu gāja bojā, ietekmējot arī ražības rezultātus. Īpaši zemas ražas tika iegūtas tritikālei, bet rudzu šķirnes zemo temperatūru aprīlī pārcieta labāk un to ražas bija augstākas.


Latvijas un ES augu šķirņu katalogā atrodamās tritikāles un rudzu šķirnes

Audzēšanai piedāvāto ziemas tritikāles šķirņu klāsts Latvijā nav liels. Latvijas augu šķirņu katalogā 2017. gadā iekļautas tikai divas ziemas tritikāles šķirnes, bet sertifikācijai Latvijā pieteiktas piecas šķirnes no ES kopējā lauksaimniecības augu šķirņu kataloga*.
No rudzu šķirnēm Latvijas augu šķirņu katalogā ir divas populāciju rudzu šķirnes un trīs hibrīdo rudzu šķirnes, bet no Eiropas kopējā kataloga pieteiktas divas populāciju un divas hibrīdās šķirnes.

Rudzu un tritikāles šķirņu novērtējums

Visas rudzu šķirnes pārziemoja labi, tomēr ražības līmenis kopumā bija zemāks nekā citus gadus. Kopumā vērtētajām hibrīdajām šķirnēm ražība bija vidēji par 12% augstāka, tām bija novērota mazāka veldrēšanās, kā arī augstāks krišanas skaitlis. Tomēr, salīdzinot atsevišķu šķirņu rādītājus, var pārliecināties, ka ražīgas šķirnes atrodamas arī starp populāciju šķirnēm un ne visas hibrīdās šķirnes spēj sasniegt augstu ražas līmeni.

Tritikāles šķirņu augšanu un attīstību mainīgie apstākļi rudenī un pavasarī ietekmēja vairāk nekā rudzus, par ko liecina arī iegūtās zemās ražas. Tāpēc īpaši priecē rezultāti, kas iegūti jaunajai ziemas tritikāles šķirnei ‘Ruja’, kas izveidota, sadarbojoties Agroresursu un ekonomikas institūta un Igaunijas augu pētniecības institūta selekcionāriem. Šī šķirne jau vairāku gadu garumā, gan izvērtējot to selekcijas procesa laikā, gan jau pēc reģistrācijas, uzrāda labu ziemcietību gan Latvijā, gan Igaunijā un katru gadu nodrošina arī stabili augstu ražu.

2016. gads bija ļoti labvēlīgs arī fuzariozes attīstībai, tādējādi graudos uzkrājās toksīni. Toksīnu uzkrāšanos būtiski var ietekmēt šķirnes īpašības. Iegūtie rezultāti rādīja, ka šķirnei ‘Ruja’ DON toksīna daudzums bija mazāks nekā pārtikā pieļaujamais.

Tas, ka graudaugu augšanu un attīstību ietekmē arī agrotehnisko pasākumu kopums, nevienam nav jāpierāda. Pēdējā laikā arvien skaļāk tiek runāts par sēra trūkumu augsnē, kas būtiski ietekmē augu augšanu un attīstību. 2016. gadā Priekuļos valsts pētījumu programmas projekta ietvaros tika pētīts, kā sēra mēslojums ietekmē graudu ķīmisko sastāvu rudziem un tritikālei. Izmēģinājumā tika vērtēts arī iegūtais ražas lielums, un iegūtie rezultāti parādīja, ka sēra izmantošana papildmēslojumā pavasarī ražas līmeni gan rudziem, gan tritikālei paaugstina pat par 50%!

* http://www.vaad.gov.lv/sakums/registri/augu-skirnes.aspx

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv