Ziemassvētku noskaņas Saeimas namā 0
Pačukstēšu, ka arī Āboltiņas valstībā, kopš vainadziņos iedegtas Adventes sveces, nosvinēti jaukie Hanukas svētki, izdalīti rudens sesijas Darba varoņa goda nosaukumi un saņemtas piešķirtās Miera prēmijas deputātiem, kuri ne reizi nav kāpuši katedrā, lai ar skaļu runāšanu traucētu kolēģus guļvietā, ir iestājies “cilvēkiem labs prāts”.
Pat niknākie oratori, kuri tribīnē ārdījās un plosījās kā zooloģiskajā dārzā iesprostoti lauvas, slienādamies un ilkņus rādīdami, liekas pārdzimuši par rāmiem kazlēniem, kuri ļaujas būt cērpami, lai no viņu vilnas vērptu mīkstu mohēras dziju. Lielajās kāpnēs satikušies vīri dedzīgi apspriežas, bet ne jau par to, kurš sen nav pa galvu dabūjis. Es būšu piparkūku vīriņš – palepojas kulinārs Vaļera Agešins. Bet es – Ziemassvētku rozīņkēkss – attrauc Imis Parādnieks.
Man Sarmīte uzšuvusi Ziemeļzvaigznes kostīmu – priecājas mazais Zaķis. Mani nemaz nepazīsiet čiekuriņa maskā! – garām aizcilpo un atsaucas Urbanovičs. Ak vai, es atkal būšu tas, kurš pirmais pakritīs zem eglītes, – pirms korporatīvās ballītes bēdājas Koļa Kabanovs.
Kuš, nopietna lemšana sirsnīgajā pirmssvētku gaisotnē turpinās prezidijā. Jau nobalsots, ka uz svinīgo pasākumu Saeimas ēku uzposīs un izpušķos Lielo Greizo Ratu formā. Tam, ka balzamiņu šoreiz paciņā nē, piekrīt pat prezidija saskaņietis. Ak, cik sarāvies Saeimai atvēlētais līdzekļu pūriņš veca gada beigās, pārpalicis tik, cik peles alā ievilkt.
Taču neba naudas daudzums nosaka, vai Saeimas ļaudīs modīsies kristīga cilvēka domas un gaiša, svecīšu liesmu sasildīta noskaņa. Galvenais ir cildenā apņemšanās šai ārā tik tumšajā laikā nolikt stangas un knaģus, opozīcijas mutes aizbāšanai domātos rīkus, nodurt acis par to, ko darīja otram, bet kas pašam vis nepatiktu.
Galvenais ir censties otram pastāstīt balto pasaku, pateikt kolēģim labu vārdu – lūk, kā mūsu cilvēki “SC” frakcijā, SAB suksteri Elksniņš ar Zariņu (segvārdos Sprakšķis un Krakšķis) nodievojušies: Adventes nedēļās ne čiku, ne grabu neziņosim! Kad sveces nopūtīs, janvārī sāksim no tās pašas vietas, kur pārtraucām.
