Mobilā versija
+18.2°C
Gundars, Kurts, Knuts
Otrdiena, 26. septembris, 2017
24. decembris, 2016
Drukāt

Piparkūkas pieciem. Par ko sapņo adoptētāji un kā ir patiesībā? Renāte uztic savu stāstu (5)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“Ja saņemas diviem bērniem, tad vēl diviem vairs nav grūti!” tā vasarā “3×3” saietā atbildēja Renāte Purvinska uz manis izteikto komplimentu par četru bērnu audzināšanu. Viņa vecāko dēlu, tagad jau pirmklasnieku, adoptējusi kā piecarpus mēnešu vecu zīdainīti. Kad dēls paaudzies, vēlējusies vēl otru bērniņu, meitiņu. Bērnunamā iepazīstināta ar divām māsiņām, kam ir vēl mazais brālītis.

Renāte ar pašironiju saka: “Es, kā jau gandrīz visi adoptētāji, sapņoju par jauku, mazu, divus gadus vecu meitenīti, zilām acīm, blondiem matiņiem, klusu, mierīgu, mīļu, paklausīgu… Jā, tādu es iedomājos savu otro bērniņu. Nebiju gatava otrreiz iet garo adopcijas ceļu. Pašlaik uz zīdainīšiem cilvēks no brīža, kad ticis atzīts par adoptētāju, gaida rindā divus gadus. Gribēju kādam palīdzēt, un šķita, ka veids, kā to izdarīt, ir kļūt aizbildnei.” Vispirms Renāte ieguva viesģimenes statusu. Tad zvanīja visiem bērnunamiem pēc kārtas, meklējot apmēram divus gadus vecu meitenīti. Triju mēnešu laikā secināja, ka atrast vienu meitenīti līdz trīs gadu vecumam ir gandrīz neiespējamā misija. Bērni bērnunamos nākuši no daudzbērnu ģimenēm, dzīvo tur kopā ar brāļiem un māsām un netiek dalīti. Kāda vadītāja teica: ir mums visādi bērni, atbrauciet, paskatieties.

Pērn pēc sastapšanās ar trim bērniem Renātei bija sarežģītas pārdomas. “Sapratu – iespēja, ka viņi atgriezīsies bioloģiskajā ģimenē, ir maza. Savukārt vēl mazāka ir iespēja, ka Latvijā kāds visus trīs kopā adoptēs. Jo Latvijā reti adoptē lielākus bērnus un vēl mazāk – vairākus kopā.” Apsvērusi: varētu taču pieņemt vienu mazu meitenīti. Bet trīs? Kā es varu pieņemt vēl trīs bērnus? Kļūt par četru bērnu māmiņu! Varbūt ir iespējams pieņemt tikai abas meitenītes? Nē. Māsas un brāļus nedala… Un, braucot vairāk nekā simt kilometrus no bērnunama uz Rīgu, Renāte jautāja pati sev – vai es varētu mierīgi naktīs gulēt, ja abas meitenes būtu pie manis, bet mazais brālītis – bērnunamā.

Renāte apspriedās ar laukos dzīvojošo mammu, jo ļoti svarīgs bija viņas atbalsts. Mamma sacījusi: “Tev būs ļoti grūti. Vai tu tiksi galā?” Bet atbalstu apsolījusi.

Tā māsas, kam tagad septiņi un pieci gadi, un brālītis, kam trīs, nokļuva pie Renātes paciemoties pērnajos Ziemassvētkos, bet dzīvo pie viņas aizbildniecībā kopš februāra. Bērni pagaidām nav juridiski brīvi.

Februārī, nonākot ģimenē, bērni cits pēc cita sāka slimot, paaugstināta temperatūra, puņķošanās un klepošana ilga dienām un naktīm divu mēnešu garumā. Itin kā mazie cilvēki gribētu dabūt ārā no sevis visu negatīvo, kas krājies iepriekš… Vasarā gan visi kopā daudz darījuši bērnu imunitātes nostiprināšanai – peldējušies, dzīvojušies basām kājām, ēduši pulka ogu.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Cik skaists, un emocionāls stāsts! Burvīgā ģimenē ir tikuši berniņi, novēlu lai Jums viss izdodās, veselību, mīlestību un pacietību!!! Lai Dieviņs Jūs visus sargā!

  2. Malacis, ka paņēma brālīti un māsas. Cerams, ka izdosies adoptēt. Labāk tā, nekā, ka mūsu bērniņus aizved uz ārzemēm, piemēram, ASV.

  3. Ļoti SIMPĀTISKA māmiņa, kas audzina 4 bērnus…Sejā redzams tāds iekšējs MIERS un paļāvība uz sevi … Tas aizbildnībā esošajiem bērniem gan jau rada DROŠĪBAS sajūtu …

  4. Ja bērni ir ģimenē no februāra, tad jau sen bija jānokārto alimentu piedziņa no vecākiem.Man arī ir bērni aizbildnībā un pēc likuma mēneša laikā jāsniedz tiesā prasība par uzturlīdzekļiem,vismaz man bāriņtiesa lika tā darīt.

  5. bērni puņķojās tādēļ, ka gultiņas atradās starp logu un pretējām durvīm vai starp logu un pretējo krāsni, vai starp logu un logu pretējās sienās.
    Tur rodas gaisa cirkulācija temperatūru starpības dēļ(caurvējš).

Ludzā diennakts laikā likvidē trīs marihuānas audzētavasLikumsargi Ludzā diennakts laikā likvidējuši trīs marihuānas audzētavas, portāls LA.lv uzzināja Valsts policijā (VP).
Draugiem Facebook Twitter Google+